Dialogs ar akadēmisko vidi jāturpina

Karš Ukrainā vēl vairāk iezīmējis vajadzību pēc politikas pētījumiem Eirāzijas reģionā, un tie nav īstenojami pilnvērtīgi bez klātbūtnes. Paužot solidaritāti Ukrainai, saites ar Krievijas augstskolām un institūtiem ir sarautas, taču ar citu reģionu valstu pētniekiem un studentiem ir nepieciešams turēt atvērtu akadēmisko dialogu, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studiju programmas Russia and Eurasia Studies vadītājs docents Māris Andžāns. Starp ES un sadarbības valstīm noslēgtais sadarbības līgums devis iespēju pavasara semestrī RSU mācīties divām studentēm no Kirgizstānas Nacionālās universitātes, un nupat vizītē bija ieradies šīs augstskolas viesprofesors, Francijā skolotais ekonomikas doktors Izatbeks Berenalijevs (Yzatbek Berenaliev).

Lai iezīmētu, kāpēc akadēmiskajā vidē ir būtisks dialogs ar Centrālāzijas valstu studentiem, docētājiem un pētniekiem, aicinām viņu un docentu Māri Andžānu uz sarunu.

Reģiona stabilitātei un izaugsmei

Ķīnas un Krievijas ieskautās Centrālāzijas valstis Eiropas ārpolitikā ir bijis īpašs temats, kopš izira Padomju Savienības valgi, kas saistīja Kazahstānu, Uzbekistānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Kirgizstānu. Veicinot politisko stabilitāti un ekonomisko izaugsmi reģionā, Eiropa jau gadu desmitiem iesaistījusies tiesiskuma, drošības, izglītības, vides un citos jautājumos. Lai trāpīgi iesaistītos, vispirms nepieciešams izprast, un te lielu lomu spēlē tās ES dalībvalstis, kas pašas savulaik bijušas Padomju Savienībā. Šī vēsturiskā priekšrocība kļuvusi arī par Latvijas ārpolitikas un RSU studiju specializācijas nišu. “Mūsu kopīgais vēsturiskais mantojums var palīdzēt labākai izpratnei, tas ir kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem,” saka profesors. Kā atklāj docents Andžāns, šādu pašu sadarbību RSU šogad sāk veidot arī ar Biškekā bāzēto Amerikāņu Universitāti Centrālāzijā (American University in Central Asia), kas sniegs iespējas padziļināt akadēmisko sadarbību, jo sevišķi pētniecībā un studentu apmaiņā. “Centrālāzija ir viens no programmas Russia and Eurasia Studies fokuspunktiem, un stabils akadēmisks partneris reģionā ir liels ieguvums,” tā M. Andžāns.

Kirgizstāna transformējas

Biškekas un Rīgas pētnieku sadarbība varētu būt starpdisciplināra, pieļauj prof. Berenalijevs, tāpēc, Rīgā būdams, iepazinās ar RSU Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras un Starptautiskā biznesa un ekonomikas katedras pārstāvjiem. Ar otras puses zinātniekiem docents Andžāns kopā ar Eiropas studiju fakultātes dekānu profesoru Andri Sprūdu iepazinās jau 2018. gadā, gadu vēlāk viesojoties arī Biškekā.

“Aizvadītajās trīs desmitgadēs, kopš Kirgizstāna ieguvusi neatkarību, tā gājusi cauri vērienīgām pārmaiņām. Tā jau vēsturiski bijusi Centrālāzijas visatvērtākā valsts starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām. Jebkura jauna organizācija, kas ienāca reģionā, vispirms atvēra biroju Biškekā,” norāda viesprofesors un piebilst, ka kirgīzu pilsoniskajai aktivitātei vēl gan ir krietns izaugsmes potenciāls. “Lai gan pēc pēdējās, 2020. gada revolūcijas demokrātijas deficīts ir palielinājies, Kirgizstāna joprojām ir demokrātiskākā no piecām Centrālāzijas valstīm. Latvija un Baltija var turpināt ar savu piemēru demonstrēt demokratizācijas un ekonomiskās transformācijas augļus. Uz Centrālāzijas fona Baltijas valstu trīs desmitgadēs paveiktais ir ļoti iespaidīgs,” uzsver M. Andžāns.

“Kirgizstāna pamazām attīstās un transformējas, un nākotnē es lūkojos pozitīvi,” nosaka profesors Berenalijevs un piebilst, ka viņu īpaši interesē Latvijas ekonomiskā izaugsme. “Jūsu valsts pēdējos 20 gados ekonomiskā ziņā ir izdarījusi milzum daudz. Manis paša pētnieciskās intereses patlaban aptver ekonomikas digitalizāciju, un šajā ziņā Eiropā mums ir ļoti daudz ko mācīties.” Līdzās RSU Kirgizstānas Nacionālās universitātes sadarbības partneru vidū Eiropā ir augstskolas Francijā, Vācijā, Itālijā un Polijā.

Ekonomikas doktoru profesoru Izatbeku Berenalijevu (Yzatbek Berenaliev) no Kirgizstānas Nacionālās universitātes Rīgā uzņēma studiju programmas Russia and Eurasia Studies virzītājspēks docents Māris Andžāns.