Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Darbiniekiem
Tradicionālie pasākumi

Pulcējoties ap Iedvesmas parka vareno ozolu, ar ugunskuru, līksmām dziesmām un krāšņiem vainagiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) kolektīvs Vasaras saulgriežu dienā, 21. jūnijā, nu jau tradicionāli ielīgojis Jāņus.

Pasākumu pieskandināja ekoloģiskās mūzikas orķestris Ducele, bet ar Līgo vainagu pīšanas mākslu tuvāk iepazīstināja Ineta Vēvere. Ar ziedu un ozollapu vainagiem pasākuma namatēvs, RSU rektors profesors Aigars Pētersons, sumināja sanākušās Līgas un Jāņus, kuru skaits augstskolā pieaug ik gadu, un šogad augstskolas docētāju, pētnieku un administrācijas darbinieku vidū nu jau ir 51 Jānis un 36 Līgas.

Lai gan ielīgošanas pasākums ir kļuvis par RSU tradīciju, ne katru gadu tas noritējis kā šogad, tieši Vasaras saulgriežos, kad diena ir visgarākā, nakts – visīsākā un viss dzīvais smeļ spēku no saules. Mēdz teikt, ka šai laikā augiem piemīt īpaša enerģija, un šajā ziņā RSU ir pašiem savs eksperts – etnobotānikas pioniere docente Inga Sīle, kuras promocijas darbs veltīts ārstniecības augu izzināšanai latviešu tautas ticējumos.

Docente Sīle ir izpētījusi 40 tūkstošus ticējumu, kuros minēti ārstniecības augi, un daži no šiem ticējumiem saistīti tieši ar Jāņu laiku.

  • Dadža saknes jārok pirms Jāņiem, jāsagriež šķēlītes un jāizžāvē. Šo sakņu tēja ir derīga pret dūrējiem jeb asām un durstošām sāpēm.
  • Bērza žagari jālasa pirms Jāņiem, ka nedabū aizlīgošanas. Tad viņi jāsasutina un jāpiesien pie sāpošās vietas, kur jūt kaulu sāpes. Ja šos žagarus aizlīgojot, tad viņi vairs dziedēšanai nederot.
  • Reizēs, kad sāp galva, kā tas, iespējams, var pēc Jāņiem gadīties, vajagot labi krietni sadzerties kumelīšu tēju, jo no tās galvassāpes pārejot.