Disertācija par faktoriem, kas saistīti ar Covid-19 higiēnas un sociālās distancēšanās pasākumu ievērošanu
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorantes Sanitas Šuriņas, kura ir RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektore, promocijas darbs izstrādāts Covid-19 pandēmijas laikā. Tā mērķis bija izpētīt ar Covid-19 preventīvo uzvedību (higiēnas un sociālās distancēšanās pasākumu ievērošana) saistītos faktorus.
Tā kā pētījums tika veikts dinamiskos un mainīgos Covid-19 pandēmijas apstākļos, tas tika izstrādāts divos posmos. Pirmajā posmā, kas tika veikts 2020. gada vidū, tika pārbaudīti ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistītie faktori, bet otrajā posmā, kas tika veikts 2021. gada otrajā pusē, tika pētīti specifiski ar Covid-19 vakcinēšanās uzvedību saistītie faktori.
Pētījumā tika izmantoti dati no Sabiedrības veselības institūta valsts pētījumu programmas projekta Covid-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana aptaujas Covid-19 uzliesmojuma ietekmes uz psihisko veselību novērtējums un dati no valsts pētījumu programmas Dzīve ar Covid-19: novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē aptaujas.
Promocijas darba rezultāti atklāja, ka uzticēšanās valdības, veselības aprūpes un mediju sniegtajai, pierādījumos balstītajai informācijai par Covid-19 bīstamību un tā izplatības ierobežošanas pasākumu nozīmi ir būtisks faktors, kas ietekmē to, vai un kā iedzīvotāji ievēro valstī noteiktos higiēnas un sociālās distancēšanās pasākumus un kāda ir viņu attieksmi pret vakcinēšanos. Savukārt bailes no saslimšanas un pārliecība par iespējamību saslimt izrādījās nozīmīgs faktors tam, kā tiek ievēroti higiēnas un sociālas distancēšanās pasākumi, bet nav saistīts ar vakcinēšanos pret Covid-19. To varētu skaidrot ar pandēmijas laikā gūto pieredzi, piemēram, par to, ka Covid-19 slimības norises gaita paziņu vidū ir viegla, veidojot pārliecību, ka Covid-19 bīstams tikai atsevišķām sabiedrības grupām un tādējādi mainot sabiedrības izpratni par Covid-19 bīstamību un sākotnēji piedzīvotās bailes.
Kā būtisks vakcinēšanās motīvs ir vēlme pasargāt sevi un citus no saslimšanas. Tāpat ar vakcinēšanos pret Covid-19 saistīta nepieciešamība turpināt strādāt un/ vai mācīties. Savukārt ticība Covid-19 sazvērestības teorijām un uztvertais sociālais atbalsts no tuviniekiem (pārliecība, ka nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt atbalstu) var būt kā Covid-19 preventīvās uzvedības kavējošs faktors.
Pētījuma rezultāti izgaismo nepieciešamību veidot sabiedrībā izpratni par to, ka ar savu rīcību ikviens var inficēt lielu skaitu apkārtējo, kā dēļ daudzi var saslimt un pat nomirt. Jo labāk cilvēks apzinās savas rīcības sekas, jo lielāka iespējamība, ka viņš ievēros preventīvās uzvedības rekomendācijas.
Promocijas darba vadītāja: RSU prof. Kristīne Mārtinsone.
Sanitas Šuriņas promocijas darba Ar Covid-19 preventīvo uzvedību saistītie faktori Latvijas iedzīvotāju populācijā aizstāvēšana notiks 2022. gada 19. decembrī.
Plašāka informācija
