Šoziem RSU piedāvās jaunu maģistrantūras programmu “Ekonomiskā drošība”
Latvijā ir nepietiekams skaits speciālistu, kas būtu sagatavoti kompleksi analizēt un atpazīt darījumu riskus, veikt prevenciju vai izmeklēt noziedzīgus nodarījumus ekonomiskajā drošībā. Tāpēc Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopīgi ar Daugavpils Universitāti ir izstrādājusi profesionālā maģistra studiju programmu Ekonomiskā drošība. Šī unikālā programma apvieno tādas jomas kā vadība, finanses, drošība un tiesību zinātne, lai studentiem sniegtu padziļinātas starpdisciplināras zināšanas par darījumu drošību, nelegālu finanšu līdzekļu aprites novēršanu, ekonomikā izdarītu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu. Studētgribētāji tiek gaidīti jau ziemas uzņemšanā, kas RSU ilgs no 5. decembra līdz 19. janvārim.
Programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus ar iestāžu un organizāciju vadītājiem nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, kuri spēj un ir kompetenti uzņemties atbildību un risināt augstas sarežģītības pakāpes juridiskos un ekonomiskos problēmjautājumus, tostarp ekonomisko noziegumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, attīstīt un koordinēt starptautisko sadarbību, pārstāvēt daudzveidīgas intereses un nodrošināt pamatotu lēmumpieņemšanu ekonomiskās drošības jomā.
Ekonomiskā drošība ir cilvēka, tautas, valsts, pasaules drošības un ilgtstpējīgas attīstības stūrakmens. Ekonomiskās drošības jēdzienu katrs var izprast atšķirīgi, bet nenoliedzami, ka tiesiskums ekonomisko un finanšu darījumu veikšanā ir būtisks sasniedzamais mērķis, kas vairo ikviena cilvēka labklājība. Valsts pozitīvais pienākums ir nodrošināt tādu institucionālo sistēmu, kurā tiktu minimizēts valsts ekonomiskās drošības apdraudējuma risks. Ekonomisko noziegumu raksturojums ir ļoti daudzveidīgs, bet kopīgs ir tas, ka tie skar ikviena cilvēka labklājību – tie ir neiekasēti nodokļi, pārkāpumi brīvās tirdzniecības un konkurences jautājumos, korupcija un nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšana.
Šveices pētnieks un eksperts drošības jautājumos Žanfranko Matone (Gianfranco Mautone) norāda, ka ekonomiskie noziegumi ir uzticības pārkāpums, kā rezultātā rodas finansiāli zaudējumi, dārgas izmeklēšanas, sabojāta reputācija. Ja uzņēmējs un valsts vēlas to novērst, tad jāizvērtē noziedzības risks un jāizstrādā atbilstoša drošības sistēma. Tas nozīmē uzticības kultūras iedibināšanu uzņēmumā, aizdomīgu darījumu bezkompromisa izskatīšanu un konsekventu rīcību visos aspektos. Mūsdienu kontroles un aizsardzības pasākumi samazina uzņēmuma neaizsargātību pret krāpšanu. Viss drošības pasākumu klāsts būs efektīvs tikai tad, ja organizācija izveidos atbilstošu kļūdu un caurskatāmības kultūru un skaidri noteiks savu nostāju un pieeju ekonomiskajiem noziegumiem.1
Līdzīgs redzējums ir arī Latvijas speciālistiem. Latvijā izdarīto noziegumu dēļ katru gadu apritē nonāk aptuveni 1,5 miljardi eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu.2 Svarīga ir institūciju un sabiedrības nostāja un vēlme kopīgiem spēkiem nepieļaut noziedzīgu iegūtu līdzekļu nelegālu izmantošanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris norāda, ka “uzņēmēju redzējumā ēnu ekonomika ir viens no būtiskākajiem virzieniem, kurā gan atbildīgajām ministrijām, gan parlamentam būtu jāstrādā […]".3
Jaunizveidotā studiju programma ir paredzēta plašam interesentu lokam. Tā būs piemērota uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem un darbiniekiem, kā arī tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām. Iegūtā izglītība ļaus strādāt par vadītājiem finanšu un komercpakalpojumu jomā, iekšlietu jomā.
Programmā paredzēts apgūt tādus studiju kursus kā Ekonomikā izdarīto noziedzīgo nodarījumu krimināltiesiskais raksturojums, Organizāciju teorija un vadība, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas analīze un vadība, Kredītiestāžu nacionālais un starptautiskais tiesiskais regulējums, Komerctiesības un maksātnespējas tiesības un citus. Veidojot to ciešā sadarbībā ar darba devējiem, studiju programmai izdevies piesaistīt augstas raudzes profesionāļus – profesoru Uldi Ķini, Gundu Reiri, Normundu Rudzīti, asociēto profesoru Aldi Lieljuksi un citus nozares ekspertus.
Maģistrantu zināšanu nostiprināšanai ir paredzēta prakse Valsts policijā, Valsts ieņēmumu dienestā un citās organizācijās. Studijas notiks modernā vidē, izmantojot dažādus risinājumus: interaktīvus tiešsaistes rīkus, lietišķās spēles, mūsdienīgās tehnoloģijas mācību un mācīšanās procesā, piemēram, Menti.com, Miro rīks, 3D virtuālās realitātes brilles. Programmas apguves ilgums pilna laikā klātienē ir divi gadi, bet nepilna laika klātienē – 2,5 gadi. Studiju programmas absolventi iegūs profesionālā maģistra grādu organizāciju drošībā. Studijas nodrošinās personīgo izaugsmi un profesionālās karjeras kāpumu, kā arī absolvents būs sagatavots zinātniskajam darbam un varēs turpināt studijas doktorantūrā, izstrādājot jaunas pieejas un instrumentus ekonomiskajā drošībā.
1 Mautone, G. Uzmanības centrā: ekonomisko noziegumu novēršana
2 Helmane, I. Naudas atmazgāšanas shēmas un naudas mūļi. LV portāls
3 Helmane, I. Vai cīņa ar ēnu ekonomiku kļuvusi par otrās šķiras problēmu? LV portāls
Studiju programma izstrādāta projekta nr. 8.2.1.0/18/A/014 Studiju programmu fragmentācijas mazināšana un studiju internacionalizācijas veicināšana Rīgas Stradiņa universitātē ietvaros.
