Sabiedrības veselības speciālisti iesaistās veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas procesu pilnveidē
Irisa Zīle-Velika ir viena no pirmajām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Sabiedrības veselība absolventēm, kas nu jau aptuveni 20 gadu strādā sabiedrības veselības jomā. Pavisam nesen viņa sākusi veikt Slimību profilakses un kontroles centra Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītājas pienākumus.
Irisa Zīle-Velika. 2023. gads. Foto: Viktorija Zimova
Iepriekš darba pieredzi Irisa ieguvusi Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā, Veselības ekonomikas centrā, Nacionālajā veselības dienestā un Slimību profilakses un kontroles centrā. Un savas zināšanas viņa zem pūra netur, jo par pieredzi un gūtajām atziņām lekcijās un nodarbībās stāsta esošajiem un topošajiem sabiedrības veselības speciālistiem, kā arī vada RSU studentu zinātniski pētnieciskos darbus.
Kā tas dzīvē ir sanācis, ka strādājat sabiedrības veselības jomā? Tā savulaik bija nejauša vai mērķtiecīga studiju un līdz ar to nozares, kurā strādājat, izvēle?
Tā kā mani vienmēr ir interesējis viss, kas saistīts ar cilvēka uzbūvi un veselību, es jau kopš mazotnes zināju, ka mācīšos Latvijas Medicīnas akadēmijā (tagad – RSU), taču nevis par ārsti, bet ko citu saistībā ar medicīnu. Tā kā, beidzot vidusskolu, augstskolā tika izveidota Sabiedrības veselības fakultāte, bija skaidrs, kur došos studēt. Un man nebija tāda jautājuma "Kas ir sabiedrības veselība?". Tas kaut kā man šķita pašsaprotami – savā prātā es to biju noformulējusi un sajūtās sapratusi, kas tas ir un ar ko saistīts.
Tajā laikā, protams, nedomāju, par ko tieši strādāšu, vienkārši studēju to, kas mani interesēja.
Uzreiz pēc sabiedrības veselības bakalaura studijām sāku strādāt Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā par vecāko speciālisti Mātes un bērna veselības statistikas nodaļā. Tā arī sākās mans ceļš sabiedrības veselības jomā. Vēlāk biju šīs nodaļas vadītāja un strādāju dažādās pozīcijās un institūcijās, kas tika reorganizētas veselības aprūpes reformu ietvaros, bet darbības joma pamatā ir palikusi tā pati. Un nu jau aptuveni 20 gadu darbojos sabiedrības veselības jomā.
Ko vispār dara sabiedrības veselības speciālisti? Vai taisnība, ka tas vairāk ir pētniecības darbs pie datora, kabinetā ar dokumentiem, datiem – vākt un analizēt datus, izstrādāt pamatnostādnes, izglītojošos materiālus u. tml.?
Tāpat kā daudzos darbos mūsdienās,
arī sabiedrības veselības speciālista neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir darbs ar datoru. Bet darba pienākumi atkarīgi no sabiedrības veselības sfēras, kurā speciālists izvēlas strādāt, jo to ir ļoti daudz un dažādas.
Var būt tie darba pienākumi, ko jūs nosaucat, un vēl daudzi citi, piemēram: veikt darba vides novērtējumu un izstrādāt priekšlikumus situācijas uzlabošanai; plānot, izstrādāt un īstenot slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un pasākumus; veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumus; piedalīties normatīvo datu izstrādē; strādāt ar veselības informācijas sistēmām; veikt un piedalīties zinātniskajos pētījumos.
2015. gads. Perinatālās veselības kongress Itālijā. Foto no privātā arhīva
Vai par labu sabiedrības veselības speciālistu var kļūt ikviens, kurš to vēlas? Vai potenciālajam sabiedrības veselības speciālistam jāpiemīt kādām noteiktām prasmēm, rakstura īpašībām?
Grūti spriest, jo katram ir sava izpratne par to, ko uzskatīt par labu vai ne tik labu speciālistu, taču primāri, tāpat kā jebkurā specialitātē, viss ir atkarīgs no katra paša – vai ir interese, un cik daudz tiek ieguldīs savā profesionālajā attīstībā, neapstājoties pie sasniegtā.
Topošajam sabiedrības veselības speciālistam noteikti jābūt plašam redzējumam – lai ir spēja izprast, skatīt un analizēt situāciju kopumā. Jābūt kritiskajai domāšanai, spējai strādāt gan individuāli, gan komandā.
Kopš šā gada janvāra esat Slimību profilakses un kontroles centra Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja. Kādi ir galvenie jūsu darba pienākumi, kādus jautājumus risina jūsu nodaļa?
Jā, šis gads iesācies ar pārmaiņām un jaunām iespējām. Pacientu drošība ir aktuāla tēma, un tā kļūst aizvien aktuālāka. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, "nevēlamie notikumi", ko izraisa pacientu drošības trūkums, ir starp desmit biežākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. Ievērojama daļa no šiem incidentiem ir novēršami.
Kongress par nedzīvi dzimušajiem, jaundzimušo izdzīvotību Amsterdamā. 2014. gads. Foto no privātā arhīva
Es vienmēr esmu gribējusi darīt varbūt mazliet vairāk un plašāk, līdz ar to arī vienmēr aktīvi esmu piekritusi un pieņēmusi dažādus izaicinājumus, tos, kas manī raisa interesi, iesaistījusies dažādos starptautiskos projektos u. tml., pat ja pirmajā brīdī varbūt pietrūkst zināšanu vai nav tik lielas pieredzes. Pacientu drošība ir joma, kas vēl tikai attīstās mūsu valstī, līdz ar to ir ļoti daudz darāmā, lai sabiedrībā par to veidotos vienota izpratne.
Pēc PVO definīcijas, pacientu drošība ir nevajadzīgā, ar veselības aprūpi saistītā kaitējuma riska samazināšana līdz pieļaujamam minimumam, savukārt veselības aprūpes kvalitāte – pakāpe, kādā veselības aprūpes pakalpojumi indivīdiem un sabiedrībai ir droši, efektīvi un uz cilvēkiem orientēti.
Pacientu drošība ir kopīgs mērķis visiem – gan veselības aprūpes profesionāļiem, gan pacientiem, gan sabiedrībai. Plānoto darbu un aktivitāšu ir ļoti daudz, un tas, protams, notiek sadarbībā ar Veselības ministriju, citām pārraudzības iestādēm, kā arī ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem. Varu minēt vienu piemēru, kas jāpaveic, – attīstīt un pilnveidot PREM rīku, kas ir pacientu ziņotās pieredzes mērījumi, iesaistot aizvien vairāk ārstniecības iestāžu, lai noskaidrotu pacienta pieredzi, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus. Šeit svarīgs aspekts, protams, ir arī katra indivīda iesaiste, līdz ar to nepieciešams vairot kopējo izpratni par pacientu drošības jautājumiem visā sabiedrībā.
Bet nav jau tā, ka pašlaik nekas nenotiek, ir iestādes, speciālisti, kuri aktīvi iesaistās un attīsta iepriekšminētos procesus, liels paldies par to. Taču kopumā visos līmeņos ir nepieciešamas pārmaiņas no pašpārmetumu un vainošanas kultūras uz atbildības kultūru, veicinot caurspīdīgu, atklātu komunikāciju. Ir jābūt gataviem runāt par kļūdām, un tas ir liels izaicinājums.
Kas jums savā darbā sniedz vislielāko gandarījumu?
Gandarījums ir tad, kad apgūstu, izprotu jaunas lietas, papildinu zināšanas, kā arī par sadarbību ar kolēģiem, studiju biedriem, kuri darbojas sabiedrības veselības lauciņā. Kopīgas diskusijas, tikšanās – tas vienmēr rada prieku, iedvesmu, kā arī sniedz atbalstu. Gandarījums rodas, ja izdodas paveikt iecerēto!
2013. gads. Irisa Zīle-Velika Filipīnās piedalās kongresā un kursos par iedzimtajām anomālijām. "Kongresa atklāšanas ceremonijā dalībnieki ģērbās savas valsts tautastērpos," rādot bildi, atceras Irisa. Foto no privātā arhīva
Atklāti varu teikt, ka arī pēc 25 gadiem nenožēloju savu studiju izvēli, kas man deva pamatzināšanas gan medicīnas studiju kursos, gan sabiedrības veselībā un epidemioloģijā.
Ņemot vērā mūsdienu digitalizācijas apmērus, tehnoloģijas nāk un iet – kas šodien der, rīt vairs neder –, taču jebkuras nozares pamatā ir cilvēks un viņa entuziasms darīt vairāk un no visas sirds.