Bites uz RSU jumta: ilgtspējas un biškopja vectēva stāsts

Raksta autore: Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

Jau maijā uz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunākās un modernākās ēkas – Farmācijas studiju un pētniecības centra – jumta atvesti jauni, sanoši kaimiņi. Biškopis Kārlis Krievkalns šeit izvietojis 16 bišu stropus. Šādi RSU turpina īstenot ilgtspējas ideju, pilnvērtīgāk izmantojot pilsētvidi. 

Biškopis Kārlis Krievkalns. RSU foto

Ielūkojamies, kā iet dzeltenmelnajām kaimiņienēm laikā, kad drīz universitātes centrālās ēkas pagalmā smaržos pēc liepām (intervija notiek jūnija sākumā). Sarunai pievienojas RSU Farmācijas ķīmijas katedras vadošā pētniece doc. Agnese Brangule. Viņa izstāsta, kā gribējuši pierādīt un galu galā arī pierādījuši, ka medus Latvijā neatpaliek no izslavētā manukas medus.

Pievienojos kāpienam uz jumta kopā ar SIA Medusmāja biškopi Kārli viņa kārtējā bišu apgaitas reizē. Viņš atklāj, ka, esot netālu no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza, šeit pašlaik novērojams interesants puteksnis:

“Tam ir savdabīga krāsa, līdzīga Latvijas karoga sārtajam tonim, citādāka nekā no pļavu putekšņiem.

Te ieguvu arī nedaudz akāciju (tās augot Iļģuciemā) un rododendru medu,” stāsta biškopis. 

Viņš jau iemācījies noteikt ziedus, no kura medus veidots, pat pēc smaržas un garšas. Bet, protams, ir arī racionāli rādītāji – ja bitei ir pietiekami, ko ēst, parasti viņas vāc medu pusotra līdz trīs kilometru rādiusā, bet “bada laikā” var lidot pat septiņu kilometru attālumā. 

Bitenieki, kā Kārlis sauc biškopjus, savas 170 saimes izvietojuši gandrīz pa visu Latviju un, kad vienā vietā “maltīte” beidzas, bites pārvieto citur. Piemēram, RSU jumta bites, kad būs “pamielojušās” ar liepu putekšņiem, “brauks strādāt uz Stiklu purviem, kur ziedēs virši”. “Pilsētā bites barību rod ziedošos kokos, jo pļavas parasti tiek nopļautas,” paskaidro biškopis.

Vietu stropiem laukos viņš maina arī tad, kad tuvumā sākas migloto rapšu sezona. “Tad slēpju bites mežos no kaitējuma, lai viņu lidojuma rādiusā nebūtu migloti lauki. Esmu pusi Zemgales apjozis,” viņš pasmaida. 

Ironiski, ka laukos, kur tiek miglots, tas kaitē bitēm un medus ievākšanai, kamēr pilsētā negatīvā ietekme uz bitēm no gaisa piesārņojuma, piemēram, automašīnu izplūdes gāzēm, nav pierādīta. 

Bitenieks piedāvā pacelt kādas saimes vāku, lai virs sīki restotās virsmas es un fotogrāfs Miks Užāns varam uzlikt roku un sajust, kā gaiss no bitēm vibrē. Patiesi – uzliekot plaukstu, to var just! 

Biškopis Kārlis Krievkalns un raksta autore Linda Rozenbaha. RSU foto

Ejam soli tālāk, tuvojoties bitēm. Biškopis man piedāvā aizsargtērpu, bet es, kam nav bijusi ļoti sliktas pieredzes ar bitēm, atsakos – eju ikdienas drēbēs un cenšos būt mierīga, jo satrauktas kustības, stress bitēm nepatīkot. Kārlis izņem vienu rāmi, pa kuru bites rāpo – augšējā rāmī bites esot rāmākās, tās, kas lejā, – vecākas, tramīgākas. 

Lūdzu fotogrāfu Miku bites nofotografēt tuvplānā. “Katras bites portretu,” viņš pajoko.

Kā radās ideja par bitēm uz jumta

Kā radās ideja dot mājvietu bitēm uz RSU jumta? RSU Infrastruktūras departamenta direktors Dainis Zemešs, kurš pievienojies mums bišu apgaitā, stāsta: “Pārdaugava, RSU apkārtne, ir izteikti zaļa, tajā ir liela koku daudzveidībua – ir lieli koki, mazdārziņu augļu koki, tepat blakus Botāniskais dārzs. Vēsturiski Dārza, Bumbieru un Ķiršu iela bija Zasas muižas dārza apkaime. Tādēļ tas labi “saslēdzās” ar piedāvājumu šeit izvietot bišu saimes. Prorektors Toms Baumanis norādīja uz šo iespēju, un salīdzinoši ātri kopā ar biškopi Kārli apskatījām RSU teritoriju un potenciālās vietas, t. i., jumtus, kur bites izvietot.

Bišu stropi uz RSU Farmācijas studiju un pētniecības centra jumta. RSU foto

Šī aktivitāte ir viena no vides daudzveidības iezīmēm, kas apliecina pilsētvides dažādās izmantošanas iespējas un arī uzdrīkstēšanos.”

Latvijas medus – tikpat labs kā citur 

Uz jumta mums pievienojas ēkas galvenie saimniekotāji – RSU Farmācijas fakultātes dekāne prof. Dace Bandere, Farmācijas ķīmijas katedras vadošā pētniece doc. Agnese Brangule un Farmācijas ķīmijas katedras asist. p. i. Ance Bārzdiņa. Runājam par bitēm, medu un, bitenieka iedrošināti, pamielojamies ar svaigu, tikko no rāmīša izceltu medu. Gardi!

No kreisās: Dace Bandere, Agnese Brangule, Ance Bārzdiņa un Kārlis Krievkalns. RSU foto

Kamēr vēl tikai tiek pārrunātas idejas par RSU jumta medus izmantošanu pētniecībā, Farmācijas ķīmijas katedras vadošā pētniece doc. Agnese Brangule man īsi izstāsta par medus pētījumu, kas jau ir veikts: “Baltijas Biomateriālu ekselences centra projektā mēs sadarbojamies ar ārzemju zinātniekiem, un viņi bija veikuši vairākus pētījumus ar manukas medu. 

Manukas medu pārsvarā iegūst Jaunzēlandē un daļā Austrālijas no noteiktu Leptospermum sugu ziediem, kas aug manukas krūmā. Manukas medu pievieno klāt dažādiem trausliem biomateriāliem un biostikliem, lai uzlabotu to mehāniskās un antimikrobiālās īpašības. Tas ir ir monoflorāls un tam piemīt vislabākās antimikrobiālās un pretiekaisuma īpašības. Turklāt to ir visvieglāk pētīt, jo ir labi zināms tā botāniskais un ķīmiskais sastāvs. 

To lasot, nedaudz tika aizskarts latviešu pētnieku pašlepnums – mums taču ir savs medus! Tāpēc radās doma pētīt, kādas īpašības piemīt medum Latvijā.

Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Analītiskās ķīmijas katedras zinātnisko asistentu Krišu Dāvidu Labsvārdu, RSU Medicīnas fakultātes prodekānu un Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asoc. prof. Ingu Skadiņu un Bior (pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta) pētniekiem mums

tapa pētījums par Latvijas medus antimikrobiālajām un antibiofilmu īpašībām pret brūču infekciju izraisītājiem.

Pētījumā analizēti 40 monoflorāli Latvijas medus paraugi un salīdzināti ar manukas medu, meklējot korelācijas starp medus antimikrobiālajām īpašībām un ķīmisko sastāvu. Īpaša vērība tika pievērsta medus spējai neitralizēt rezistentās baktērijas un baktēriju veidotās biofilmas. 

RSU foto

Pētījums parādīja lielu Latvijas medus izmantošanas potenciālu šajā jomā. Salīdzinot ar manukas medu, Latvijā ir daudz grūtāk iegūt pilnībā monofloru medus paraugus, jo daudzi augi vienlaicīgi bagātīgi zied tieši medus vākšanas sezonā, īpaši šogad. Tas var radīt problēmas iegūt medu ar identisku sastāvu vairākus gadus pēc kārtas. Polifenolu analīzes korelācija ar antibakteriālo aktivitāti liecina, ka nākotnē ir jāpēta medus paraugi ar noteiktu botānisko izcelsmi vairākas sezonas pēc kārtas un ir jāpēta papildus arī citi medus parametri, kas varētu ietekmēt antibakteriālo aktivitāti, piemēram, metilglioksāla sastāvu, pesticīdu ietekmi vai atsevišķu polifenolu koncentrācija.

Veiksmīgās sadarbības nobeigumā tika uzrakstīta zinātniskā publikācija* un šogad kopā ar Latvijas Universitātes kolēģiem pat tika iesniegts LZP projekts. 

Dabas produktu analīze ir liels izaicinājums un vērtīga pieredze ikvienam pētniekam, jo to sastāvs ir sarežģīts, mainīgs un atkarīgs no daudziem ārējiem apstākļiem. Uzkrātās zināšanas ir ļoti vērtīgas, lai nākotnē veidotu biomateriālus, kuru sastāvā būtu labākās sintētisko un dabas materiālu kombinācijas. 

Bišu saimes pārņēma no vectēva

Kad interesenti aizgājuši (pa laikam gan kāds uz jumta parādās un vaicā par bitēm, un bitenieks atsaucīgi atbild), turpinu personiskāku sarunu ar biškopi Kārli.

Kārlis Krievkalns. RSU foto

Tam, kā viņš kļuvis par bitenieku, ir mazliet sentimentāls stāsts. “Bites man ir zināmas kopš bērna kājas, jo mans vecaistēvs bija biškopis. Pirms divpadsmit gadiem, kad viņam bija 90 gadu un palikušas kādas 50 – 60 bišu saimītes, viņš teica: viss, es vairs nevaru, vajag tās pārdot. Es ieliku sludinājumu, bet secināju – tukšus stropus (kādi 20 bija tukši) var pārdot tikai lēti. Vajag pilnus. Tādēļ saķērām spietus un…

man šis darbs iepatikās, un es vairs negribēju stropus pārdot.

Dzīve piespēlēja iespēju atgriezties vectēva mājās Kroņaucē. Visā, kas saistīts ar biškopību – kā bites spieto, kādi ziedi gaidāmi, kāds ir medus – , ir liela dažādība, kas mani aizrauj! Šajā darbā ir adrenalīns, pārsteigums – tad zied šādi ziedi, tad citādi, nezini, kurā brīdī kuri sāks plaukt, katrs gads ir citādāks! Visu laiku esmu kā uz tādām patīkamām adatiņām,” novērtē bitenieks. Piebilstot –

studiju laikā, mācoties būvdarbu vadīšanu Rīgas Celtniecības koledžā, nekad nebūtu iedomājies, ka varētu būt bitenieks. 

RSU foto

Protams, darbs ir fiziski smags. Viņa stropiem gan ir mazāki rāmji – nedaudz vieglāk. Un gadās arī, ka bites sakož. “Bites jūt, ja cilvēks ir stresā vai slims. Mistika vai kas, bet man ir gadījies – sāp plecs, bite iekož, un sāpes pāriet. Vai – sāpēja auss, jau pierakstījos pie ausu ārsta, un tieši mājās, vienkārši no auto kāpjot ārā, pat neejot pie bitēm, viena iekož ausī. Tā sapampa, palika sarkana, bet – sāpes un uztūkums pārgāja…” biškopis noplāta rokas. Pie reizes pajoko – ar biteniekiem ir kā ar bitēm – nevajag “sasieties”, var iedzelt. “Un var iedot ko garšīgu,” piebilst fotogrāfs Miks. 

Kāds ir bitenieka gada darba cikls? “Darīt ko ir visu gadu! Tā tikai šķiet, ka bitenieks te atnāk un viss. Ziemā jātaisa bišu rāmīši, jākausē vasks, jāsaremontē stropi, vasaras saražotā produkta medus un ziedputekšņu pārstrāde – tiek žāvēti ziedputekšņi, kulta bišu maize, fasēti produkti, ar 21 garšu iekrēmots medus – ar liofilizētām ogām (ķiršiem, zemenēm, jāņogām, mellenēm u. c.) u. c. Turklāt jātirgo produkcija – jo vasarā jau praktiski neviens medu nepērk, to dara ziemā, vīrusu un iesnu laikā… 

RSU foto

Ziema paiet darbnīcā, aktīvā sezona ir no aprīļa līdz septembra beigām, oktobrim. Oktobrī jau liekas – viss, pauze ir vajadzīga. Bet visiem biškopjiem, kad nāk janvāris, februāris, jau "rokas trīc" gaidās – kas notiek ar bitēm. Viņi iet skatīties, pētīt saimes. Interesantākais, ka ik gadu ir citādāk. Šogad viss ļoti agri izziedēja, maijs bija karsts. Ko tas nozīmēs pircējiem? Medus būs ātrāk. Parasti medu var sviest uz Jāņiem, šo medu, kas man rokās, – varēs iegūt jau divas nedēļas ātrāk. Tiesa, varētu būt problēmas jūlijā – ja dabā nekas nezied, bitēm nebūs, ko ēst, viņas būs agresīvākas, būs jāsāk piebarot. Viņas taču vāc medu sev, ne jau mums. Mēs noņemam nost viņām vajadzīgo, tāpēc jārūpējas par viņām, jādod kaut kas atpakaļ. Ja maltīte pietrūkst, dod cukura sīrupu. Vispār – biškopība ir interesanta!” noslēdz biškopis. Un sola nākamgad bites atkal vest uz RSU jumta.  

* Antimicrobial and Antibiofilm Properties of Latvian Honey against Causative Agents of Wound Infections žurnālā Antibiotics.