Kādēļ RSU sociālo zinātņu programmās gandrīz nav budžeta vietu
Studentiem, kuri vēlas mācīties Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (RSU SZF), studijas lielākoties ir par maksu atšķirībā no Latvijas Universitātes (LU), kur studentam ir krietni labākas izredzes tikt pie budžeta vietas, portālā Delfi raksta autore Laine Fedotova.
Kādēļ RSU SZF nav tik daudz valsts budžeta finansētu studiju vietu kā ļoti līdzīga profila fakultātē LU? Vai situācija varētu mainīties?
1998. gadā, Latvijas Medicīnas akadēmijai kļūstot par RSU, tika izveidota SZF. Fakultātes izveide bija pašas augstākās izglītības iestādes iniciatīva. Tieši tas ir iemesls, kādēļ tai ir pavisam neliels valsts budžeta vietu skaits un kādēļ tas pārredzamā nākotnē nemainīsies. "[SZF izveide] nekad nebija valsts pasūtījums. Viņi paši devušies šajā virzienā, nedaudz mainot specializāciju no veselības aprūpes uz citu jomu," rakstā norāda IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Diāna Laipniece.
Izsenis RSU bijusi Veselības ministrijas (VM) paspārnē esoša universitāte. No VM gaidīt budžeta studiju vietas SZF būtu neadekvāti, jo, pēc RSU SZF dekānes Karinas Palkovas vārdiem, "komunikācija, žurnālistika, starptautiskās attiecības tiešā veidā nav VM interese". Savukārt no IZM gaidīt budžeta vietas arī nav cerīgi, jo IZM nelūdza šādu fakultāti izveidot.
Kā portālam Delfi norāda ministrijā, būtiskākie pasaules augstskolu reitingi, kurus lūko IZM, rāda, ka LU ir augstākā pozīcijā nekā RSU. Divi galvenie reitingi ir Times Higher Education reitings un QS Pasaules universitāšu reitings. Abos LU ir priekšā RSU. Pirmajā – arī tad, ja vētī reitinga pozīciju tikai komunikācijas un mediju virzienā.
Taču reitings nav vienīgais, pēc kā spriest par kvalitāti. Par programmu kvalitāti signalizē arī mācību programmu akreditācijas termiņš. 2021. gadā RSU studiju virzienā Informācijas un komunikācijas zinātnes, kurā iekļautas astoņas komunikācijas studiju programmas (piemēram, Žurnālistika un Sabiedriskās attiecības), saņēma programmu akreditāciju uz sešiem gadiem. Tajā pašā gadā akreditācijas procesam cauri gāja arī LU studiju virziens Informācijas un komunikācijas zinātnes. Šā virziena programmas togad saņēma akreditāciju uz diviem gadiem. 2023. gadā akreditācijas procesu LU izgāja vēlreiz un saņēma akreditāciju uz sešiem gadiem.
Pēc Palkovas domām, radusies negodīga konkurence starp RSU un LU, kurā cietējs ir students, jo viņam ir ierobežotas iespējas studēt tur, kur grib.
Rakstā vēstīts, ka sociālajās zinātnēs ir absolventu pārprodukcija, tādēļ finansēt šīs studijas nav IZM prioritāte ne RSU, ne arī LU, kur šīm studijām tomēr ir atvēlētas valsts budžeta vietas.
IZM "pārskatāmā nākotnē" iecerējusi atteikties no budžeta vietām kā tādām, to vietā piešķirot augstskolām institucionālo finansējumu. "Tas nozīmē, ka ministrija – Izglītības un zinātnes vai Veselības – pasūtīs valsts augstskolai noteiktu absolventu skaitu, savukārt pati augstskola pieņems lēmumu, uz kādiem nosacījumiem uzņems studentus," paskaidro Laipniece. Iecerēts, ka ar šo finansējuma modeli izdosies palielināt dotāciju augstskolām par absolventu skaitu: jo vairāk valstij nepieciešamo speciālistu augstskola sagatavos, jo lielāku finansējumu tā varētu iegūt.
2022. gadā IZM piešķīra 60 budžeta vietu arī RSU SZF. Augstskola tās pēc sava ieskata izdalīja pa programmām – gan bakalaura, gan maģistra un doktora. IZM šīs budžeta vietas piešķīra, jo, pēc Laipnieces vārdiem, "nolēmām nākt pretī un paskatīties, kas tur sanāks". Vaicāta, kas tad sanāca, viņa atbild: "Pagaidām vēl grūti spriest. Skaidrs, ka vēsturiski tas nebija nekāds valsts uzdevums doties Stradiņa universitātei tajā [sociālo zinātņu] virzienā. Bet nelielā apmērā droši vien turpināsim finansēt," atbild ministrijas pārstāve. Līdz ar to secināms, ka pārskatāmā nākotnē budžeta vietu RSU SZF nekļūs vairāk.
