Sociālo zinātņu fakultātes docētāji piedalās Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas konferencē

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) pārstāvji – asociētā profesore PhD Karina Palkova, lektore PhD Laura Šāberte, kā arī lektora p. i., tiesību zinātņu doktorants Rafaels Ciekurs – piedalījās devītajā starptautiskajā Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas konferencē Varšavā, kurā tika apspriesti aktuāli jautājumi saistībā ar veselības aprūpes un cilvēktiesību mijiedarbību. RSU pārstāvji sniedza nozīmīgus ziņojumus, kas pievērsa uzmanību tiesiskajiem un praktiskajiem veselības aprūpes aspektiem gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Sociālo zinātņu fakultātes docētāji Rafaels Ciekurs, asoc. prof. Karina Palkova (centrā) un Laura Šāberte konferences norises vietā Varšavā

Asoc. prof. K. Palkova un L. Šāberte uzstājās ar referātu Pacienta reliģiskajā pārliecībā pamatota griba veltīgas ārstniecības neuzsākšanas kontekstā – tiesiskā regulējuma problemātika un tā attīstība Latvijā. Autores savā ziņojumā norādīja, ka pacienta tiesības uz cieņpilnu nāvi ir cilvēktiesību jautājums, kas iepriekš Latvijas Republikā nav bijis aktualizēts normatīvo aktu ietvarā. Lai nodrošinātu personas tiesības veikt apzinātu izvēli atteikties no veltīgas ārstniecības un nomirt ar cieņu, saņemot veselības stāvoklim atbilstīgu sāpju un ciešanu mazinošu terapiju, psiholoģisko un garīgo atbalstu, kā arī nodrošinātu humānu attieksmi pret pacientu dzīves noslēgumā, Latvijas Republikas likumdošanas procesā iecerēts paredzēt mehānismu pacientu tiesību īstenošanai dzīves nogalē, proti, Pacientu tiesību likumā ir iecerēts veikt grozījumus, kas paredz iespēju pacientam paust savu gribu par veltīgas ārstniecības neuzsākšanu vai pārtraukšanu nākotnē prezumētai situācijai un nodrošināt pacientu tiesību uz autonomiju īstenošanas un aizsardzības mehānismu dzīves noslēgumā brīžos, kad pacients vairs nav spējīgs paust savu gribu. Šo Pacientu tiesību likuma grozījumu sakarā jāņem vērā, ka pacientu attieksme pret veltīgas ārstniecības neuzsākšanu vai pārtraukšanu dažādās reliģiskās mācībās var būt pretrunīga, un attiecīgi tā var ietekmēt tiesību uz reliģijas brīvību īstenošanu, kas ir daļa no cilvēktiesībām. Autores ziņojuma ietvaros identificēja tiesiskā regulējuma problēmas un tiesiskā regulējuma attīstības virzienus, lai izvairītos no potenciāliem tiesību uz reliģijas brīvību cilvēktiesību aizskārumiem Latvijas Republikā.

Asoc. prof. K. Palkova un L. Šāberte ir pētnieces, kuras aktīvi pievēršas veselības tiesību jautājumiem, īpaši koncentrējoties uz tiesiskā regulējuma un ētisko principu mijiedarbību medicīnas nozarē. Abas pētnieces ir veicinājušas diskusijas par to, kā normatīvais regulējums var nodrošināt pacienta autonomiju, vienlaikus ievērojot sabiedrības interesēs esošos medicīnas standartus.

Tiesību zinātņu doktorants R. Ciekurs prezentēja savu referātu Telemedicīnas integrācija veselības aprūpē, lai uzlabotu veselības piekļuvi pacientiem ar dzirdes traucējumiem. Viņa ziņojumā tika vērsta uzmanība uz telemedicīnas nozīmi veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Autors akcentēja, ka, lai gan telemedicīna var ievērojami atvieglot veselības pakalpojumu piekļuvi šai pacientu grupai, joprojām ir nepieciešamība uzlabot tiesisko regulējumu Latvijā, lai pilnvērtīgi integrētu telemedicīnas iespējas veselības aprūpes sistēmā.

Eiropas Veselības aprūpes tiesību asociācijas konferences dalībnieki