Balti plankumi mutē. Kā pamanīt un novērst potenciāli bīstamas izmaiņas

Mutes leikoplakija ir hronisks gļotādas bojājums, kas izskatās kā balts vai pelēks plankums mutes dobumā, kas parasti nerada sūdzības. Tā ir viena no visbiežāk sastopamām potenciāli ļaundabīgām slimībām, kura ir apmēram 3,41–11,74 % no visas populācijas, taču ne visas leikoplakijas attīstās par ļaundabīgu audzēju. 

Biežākie mutes leikoplakijas riska faktori ir smēķēšana, alkohola lietošana un cilvēka papilomas vīrusa infekcija. Pēdējos gados

Latvijā jaunieši arvien vairāk lieto bezdūmu tabaku, kas arī var būt par iemeslu priekšvēža un ļaundabīgu audzēju attīstībā.

Madaras Dzudzilo disertācijas pētījuma mērķis bija novērtēt mutes dobuma leikoplakiju klīniskās, morfoloģiskās un imūnhistoķīmiskās pārmaiņas vienlaikus ar siekalu testa rādītājiem, lai noteiktu mutes leikoplakijas agrīnas ļaundabīgu pārmaiņu pazīmes. Tika uzņemti arī VELscope fluorescentās spektroskopijas attēli, kas deva iespēju izvērtēt izmainīto audu robežas.

Leikoplakija vaiga gļotādā mākslīgā gaismā (pa kreisi) un VELscope (pa labi). Ar bultu norādīts visizteiktākais fluorescences zudums. Attēls no Stomatoloģijas institūta Mutes medicīnas centra arhīva

Izanalizējot iegūtos pētījuma rezultātus, RSU doktorante M. Dzudzilo secināja, ka viņu pētījuma grupā

mutes leikoplakiju biežāk novēroja vīriešiem, kuru vidējais vecums ir 57 gadi, un visbiežāk leikoplakija ir vaigu un mēles sāna gļotādā.

Jāpiebilst, ka zobārsti pacientiem iesaka veikt siekalu šķīstošā CD44 un kopējā proteīna testu, lai skrīningā noteiktu leikoplakijas ļaundabīgo pārmaiņu risku, kā arī atkārtotas leikoplakijas agrīnu diagnostiku bez ķirurģiskas iejaukšanās.

RSU promocijas darbu katalogs