.
RSU profesore un infektoloģe Ludmila Vīksna: par Covid-19 – zināmais nezināmajā (turpinājums)
Studentiem
Darbiniekiem
COVID-19
Par terminoloģiju
Inficēts ar SARS-CoV-2 – jebkurš cilvēks, kuram ir konstatēts minētais vīruss.
Slims ar Covid-19 – cilvēks/pacients, kuram ir konstatēts SARS-CoV 2 un ir slimības simptomi.
Manā rīcībā esošās atziņas, fakti, pieļāvumi un prognozes
- Inficēts1 ir bīstamāks apkārtējiem cilvēkiem nekā slims, jo
- inficēts neapzinās savu bīstamību apkārtējiem;
- no inficēta neizvairās apkārtējie, jo nenojauš par inficētā bīstamību;
- slims sliktās pašsajūtas dēļ mazāk pārvietojas un biežāk izolējas;
- zinot par cilvēka slimību, apkārtējo uzvedība kļūst piesardzīgāka.
- Vīrusa2 izplatību pašlaik nav iespējams pilnīgi apturēt, jo
- visi cilvēki elpo un nevar pārtraukt to darīt;
- vīruss nonāk ārējā vidē un inficē nākamo;
- lielākā daļa cilvēku nav saskārušies ar šo vīrusu, un tādēļ nav izveidojušās specifiskās antivielas, kuras bremzētu vīrusa dzīvotspēju, tostarp vairošanos;
- vēl nav vakcīnas, kas radītu specifiskās antivielas, tādējādi kavējot vīrusa izplatību.
- Par ārstēšanu
- Vēl nav etioloģisku medikamentu Covid-19 ārstēšanai, bet vairāki desmiti ir pieteikti kā "kandidāti", to vidū tādi, kas sekmīgi tiek izmantoti citu slimību ārstēšanai, piemēram, malārijas (hlorokvīns, hidroksihlorokvīns), un tādi, kas sekmīgi izmantoti vīrushepatītu un HIV (piemēram, darunavīrs) infekcijas ārstēšanai; Ebolas vīrusa ārstēšanai izmantotais – remdesivīrs. No pašlaik pētāmajiem japāņu preparāts Avigans šķiet visefektīvākais. Tiek aprobēti preparāti no veterinārmedicīnas. Ir informācija, ka vairāki medikamenti jau tiek izmēģināti nelielam cilvēku skaitam (70–100 pacientu) un atsevišķos gadījumos rezultāti ir cerīgi.
- Ir aktualizēta kopš pagājušā gadsimta zināma infekcijas slimību ārstēšanas metode, kad slimajiem ievada pārslimojušu pacientu plazmu, jo tajā ir specifiskās antivielas, kas var palēnināt slimības attīstību. Vairākas valstis informējušas par atsevišķiem veiksmīgiem Covid-19 ārstēšanas gadījumiem, izmantojot pārslimojošo pacientu plazmu. Metode prasa izpēti un novērtējumu.
- Par vakcīnām
- Vakcīnas pret Covid-19 (SARS-CoV-2) vēl nav. Vairākas valstis (Ķīna, Francija, Vācija, Krievija, ASV u. c.) informē, ka speciālisti intensīvi strādā pie vakcīnu radīšanas, izmantojot vairākus un atšķirīgus principus un platformas. Jau norit klīniski izmēģinājumi uz cilvēkiem;
- Noderīga ir vakcīna pret pneimokoku. Tā ir vērsta pret Streptococcus pneumoniae jeb pneimokoku, kas nereti cilvēkiem, it īpaši ≥65 gadiem rada smagas vai pat nāvējošas plaušu slimības. Cilvēks ir īpaši pakļauts pneimokoku infekcijai, ja slimo ar gripu, citu ARVI un, visticamāk, arī ar Covid-19. Vakcīna ir ieteicama, lai pasargātu Covid-19 pacientus no sekundāras infekcijas pievienošanās.
Latvijā ir pieejama tāda pneimokokālā vakcīna, kas ievadāma tikai vienu reizi mūžā, lai nodrošinātu imunitāti. - BCG (Bacillus Calmette–Guérin) vakcīna Covid-19 kontekstā tiek minēta kā vakcīna, kas, bērnībā ievadīta, radījusi īpašu nespecifisko imunitāti, kas, iespējams, pasargā cilvēkus no saslimšanas vispār un smagām Covid-19 formām. Par iemelsu šādam pieļāvumam ir šābrīža novērojums, ka valstīs, kurās iedzīvotāji vakcinēti ar BCG, saslimušo un mirušo ir mazāk nekā valstīs, kurās šo vakcīnu nelieto.
Pašlaik nav zinātniski pamatotu faktu par labu šim pieņēmumam, bet jautājums ir aktualizēts izpētei.
- Par klīnisko ainu
- COovid-19 saslimušo sūdzības ir līdzīgas gripas pacientu sūdzībām, bet papildus tām apmēram trešdaļai pacientu ir anosmija jeb ožas zudums, kas attīstās pirms plaušu simptomu parādīšanās. Nereti ir nopietnas iesnas, kas nav raksturīgas gripai, klepus lēkmes, un izteikta smaguma sajūta krūškurvī
- Specifisko laboratoro izmeklējumu – vīrusu konstatēšanas un antivielu noteikšanas – nozīmīgums Covid-19 kontekstā:
- vīrusa noteikšana nepieciešama, lai noskaidrotu, vai cilvēks ir inficēts;
- specifisko antivielu konstatēšana pret SARS-CoV-2 parāda, ka cilvēks ir bijis inficēts ar minēto vīrusu vai slims ar Covid-19, bet nenozīmē, ka vīrusa vairs nav. Vīruss var atrasties cilvēka organismā, bet var arī vairs nebūt.
- Nosakāmas ir IgM antivielas, kas parādās pirmās – apmēram pēc 7–10 dienām. Cik ilgi saglabājas IgM, nav zināms, bet pieļaujams, ka vienu mēnesi. Diemžēl JgM noteikšanai pašreiz esošās metodes pieļauj daudz viltus pozitīvus un viltus negatīvus rezultātus. IgG antivielas parādās vēlāk – apmēram pēc mēneša. Cik ilgi saglabājas IgG antivielas, nav zināms – varētu būt gan daži mēneši, bet varbūt gadi. Pēdējais variants būtu liela veiksme, jo cilvēki vairs neslimotu.
- Kuras personas ir SARS-CoV-2 neapdraudētas?
- Praktiski neapdraudēti esošās pandēmijas apstākļos ir tie, kuri atbilst šiem diviem nosacījumiem:
- pārslimojuši vai bijuši inficēti ar SARS-CoV-2;
- ir izveidojušās un ilgstoši saglabājas specifiskās antivielas.
Ja ir šie divi nosacījumi un vīruss vairs netiek konstatēts, cilvēks kā infekcijas avots pārējiem nav bīstams.
- Praktiski neapdraudēti esošās pandēmijas apstākļos ir tie, kuri atbilst šiem diviem nosacījumiem:
- Vai ir nozīme noteikt vīrusa klātieni veseliem cilvēkiem?
- Ir nozīme veikt izmeklējumus SARS-CoV-2 noteikšanai epidemioloģiskiem mērķiem, lai apzinātu ierosinātāja raksturu un izplatību.
Nav nozīmes, ja cilvēkam nav slimības pazīmju (jo šādiem cilvēkiem nav nepieciešama ārstēšana) un nav epidemioloģiskas nepieciešamības.
- Ir nozīme veikt izmeklējumus SARS-CoV-2 noteikšanai epidemioloģiskiem mērķiem, lai apzinātu ierosinātāja raksturu un izplatību.
- Kāda ir pandēmijas attīstības prognoze?
- Patlaban vēl ir pāragri izteikt prognozi, pat balstoties uz noteiktiem cipariem, norisēm un atsevišķu valstu pieredzi, jo atšķirīgi ir pandēmiju raksturojošie mērāmie raksturlielumi dažādās valstīs, galēji atšķirīgas ir pieejas epidemioloģiskiem drošības pasākumiem un ne visās valstīs notiek epidemioloģiskā uzraudzība.
Iespējams, pandēmija Āzijā, Eiropā un Ziemeļamerikā saruks tuvāko 1,5–2 mēnešu laikā, bet saglabāsies atsevišķu saslimšanas gadījumu veidā. Iespējams, ka epidēmijas atkārtosies līdzīgi kā gripas gadījumā.
_________
1 Vārds inficēts lietots, apzīmējot ar SARS-CoV-2 inficētu, bet veselu cilvēku, t. i., tādu, kuram nav sūdzību
2 Ar vārdu vīruss jāsaprot SARS-CoV-2
Ja rodas būtiski jautājumi, lūdzu, rakstiet man e-pastā!
prof. Dr. habil. med. Ludmila Vīksna
Katedras vadītāja, Infektoloģijas katedra
Docētāja, Infektoloģijas katedra
Padomnieku konventa priekšsēdētāja
Docētāja, Infektoloģijas katedra
Padomnieku konventa priekšsēdētāja
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Infektoloģijas centrs
Rīga, Linezera iela 3
+37167014777
ludmila [pts] viksnarsu [pts] lv
Raksta pirmā daļa (16.03.2020.)