Zinātnes nedēļas atklāšanas plenārsēdē izgaismo medicīnas, tehnoloģiju un uzvedības zinātnes mijiedarbību

Foto: RSU

24. martā ar vērienīgu plenārsēdi tika atklāta RSU Zinātnes nedēļa 2025, kur galvenā uzmanība tika veltīta zinātnes, tehnoloģiju un cilvēkfaktora nozīmei veselības aprūpē. Pēc RSU rektora Aigara Pētersona ievadvārdiem klātesošos sveica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Plenārsēdes atklāšanā Valsts prezidents augstu novērtēja RSU zinātnes sasniegumus un spēju darboties tik plašā zinātnes nozaru spektrā – veselības aprūpē, medicīnā, sociālajās un sporta zinātnēs. Prezidents uzsvēra: lai arī mākslīgais intelekts un tehnoloģijas būtiski attīsta medicīnu, cilvēciskais aspekts ir neaizstājams – rūpes ir cilvēciskas, un mākslīgais intelekts vajadzības gadījumā nevarēs sniegt palīdzīgu roku pacientam uz slimības gultas.

Galvenais viesis šajā plenārsēdē bija medicīnas doktors Bertalans Meško (Bertalan Meskó) no Ungārijas, kurš uzstājās ar savu priekšlasījumu. Būdams digitālās veselības un inovāciju eksperts, viņš savā runā uzsvēra, ka mākslīgais intelekts neaizstās ārstus, bet tie mediķi, kuri pratīs izmantot mākslīgā intelekta priekšrocības, aizstās tos, kuri to neprot. Viņš dalījās redzējumā par personalizētu veselības aprūpi, datos balstītu lēmumu pieņemšanu un digitālās veselības risinājumiem, kas uzlabo gan pacientu pieredzi, gan ārstēšanas efektivitāti. Medicīnas vizionārs atzina, ka cilvēces vēsturē bijuši vairāki tehnoloģiju attīstības pavērsieni, pret ko savulaik sabiedrība, tostarp mediķi un zinātnieki, bijuši piesardzīgi, taču ar laiku šīs tehnoloģijas kļuvušas par neatņemamu darba ikdienas sastāvdaļu. Līdzīgi notiks ar mākslīgo intelektu – pacientu diagnostika un ārstēšana ar viedtālruni un viedo pulksteni pašlaik ir tagadne, nevis nākotne. 

RSU sasniegumi un Eiropas zinātnes nākotne

RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa atskatījās uz RSU sasniegumiem zinātnē, uzsverot zinātnes jeb tenūras profesūras attīstību, kas stiprina RSU kā izcilības centru pētniecībā. Savukārt Eiropas parlamenta deputāts prof. Ivars Ijabs akcentēja zinātnes nozīmi Eiropas kontekstā. Eiropa vienmēr ir bijusi vieta izcilai zinātnei, taču pašlaik ASV un Ķīna investē zinātnē vairāk nekā jebkad agrāk. Profesors aicināja uz diskusiju par to, kā Eiropa var saglabāt konkurētspēju šajā jomā.

Kustība un smadzeņu darbība

Profesors Romēns Meisens (Romain Meeusen), sporta fizioloģijas un sporta fizioterapijas speciālists no Briseles Vrijē universitātes, runāja par fizisko aktivitāšu nozīmi smadzeņu darbībā un veselībā. Viņš uzsvēra, ka kustības var aizkavēt Alcheimera slimības attīstību, kā arī skaidroja, kā vides piesārņojums kustību efektivitāti mazina. R. Meisens dalījās pētījumu rezultātos par to, kā smadzeņu ķīmiskie signāli (neirotransmiteri) ietekmē cilvēka veiktspēju, treniņus un rehabilitāciju, kā arī analizēja sporta zinātnes jaunākās tendences un to praktisko izmantošanu veselības uzlabošanā.

Uzvedības maiņa kā veselības uzlabošanas instruments

Profesore Sjūzana Mičija (Susan Michie) pievērsās uzvedības zinātnei un tās nozīmei veselības aprūpē. Viņa prezentēja savu pētījumu par uzvedības maiņas mehānismiem un iepazīstināja ar uzvedības maiņas ratu (Behaviour Change Wheel) – sistēmu, kas balstās uz trim būtiskiem faktoriem: spēju (capability), iespējām (opportunity) un motivāciju (motivation) jeb COM-B sistēmu. Šī pieeja tiek plaši izmantota veselības veicināšanā, tostarp smēķēšanas mazināšanā un aptaukošanās kontroles stratēģiju izstrādē.

Plenārsēde pulcēja vadošos starptautiskos ekspertus, pētniekus un politikas veidotājus, izgaismojot medicīnas, tehnoloģiju un uzvedības zinātnes mijiedarbību un tās ietekmi uz veselības aprūpes attīstību.

Visi pasākuma foto