Kā COVID-19 radītās pārmaiņas ietekmējušas ārvalstu studentu dzīvi RSU

03. jūnijs, 2020

Studentiem

Kad tikāmies gada sākumā, Rīgas Stradiņa universitātes Ārvalstu studentu asociācijai (ĀSA) bija grandiozi plāni šim gadam. Pašreizējā globālā krīze un izmaiņas studiju procesa norisē, protams, ietekmējušas arī asociācijas darbu. ĀSA prezidente Hanna Katarīna Šoberla (Hannah Katharina Schöberl) un akadēmiskā virziena vadītājs Makss Zvartjess (Max Zwartjes) pastāstīja par to, kā pārmaiņas ietekmējušas viņu dzīvi un darbošanos ĀSA.

Kā jums pašlaik veicas ar studijām?

Hanna Katarīna Šoberla: Studējot attālināti, jūtos diezgan labi. Nedaudz grūtāk ir noteikt savu zināšanu līmeni, jo nav iespējas salīdzināt savas un grupasbiedru zināšanas. Mums ir iespēja iesniegt darbus un saņemt novērtējumu īsu diskusiju laikā, kas norisinās Zoom platformā, tomēr grūtāk ir pārliecināties, vai zināšanas kādā noteiktā jomā ir pietiekamas. Līdz šim brīdim apgūtie kursi ir labi organizēti. B daļas studiju kurss norisinās Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā, un pasniedzēja veic visas manipulācijas tiešsaistē. Mēs sakām pasniedzējai, kas darāms konkrētajā situācijā, un viņa veic noteiktās procedūras mūsu vietā, piemēram, rīkojas ar defibrilatoru un ievada medikamentus.

Daži docētāji ir īpaši rūpīgi apdomājuši, kā nodrošināt studentiem praktisko studiju procesa daļu.

Makss Zvartjess: Es jūtos līdzīgi. Par laimi, mēs studējam medicīnu, un šajā nozarē teorētiskās zināšanas ir ļoti būtiskas. Parasti praktizējamies vasarā mūsu mītnes zemēs. Būtiski ir tas, ka mums nav iespējas strādāt ar pacientiem. Tā ir lielākā atšķirība. Pagājušajā piektdienā B daļas kursā Iekšķīgās slimības stacionāra Gaiļezers (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca) Diagnostiskās kardioloģijas nodaļas vadītājs prof. Artjoms Kaļiņins mums demonstrēja to, ar ko pašlaik nodarbojas, izmantojot Zoom platformu. Viņa ikdiena ir ļoti atšķirīga, jo profesors strādā tieši ar koronavīrusa pacientiem.

Lieliski, ka varam gūt priekšstatu par ārstu ikdienu šajā situācijā.

Jūs minējāt, ka parasti vasarā izejat praksi. Vai tas paliks spēkā arī šogad? Vai esat jau vienojušies par prakses iespējām?

Hanna: Man ir ieplānota prakse Bavārijā, kas pagaidām nav atcelta. Joprojām četras nedēļas plānoju darboties anastezioloģijā.

Makss: Man vēl šobrīd ir neskaidrības, jo biju ieplānojis iziet klīnisko praksi Latvijā. Neesmu pieteicies praksei citviet. Pašlaik gan ir sarežģīti atrast prakses vietu slimnīcās Nīderlandē, jo neesmu vietējās universitātes students. Sazinājos ar dekāni, lai noskaidrotu, kādas ir klīniskās prakses iespējas šogad un vai iespējams pārcelt praksi uz nākamo vasaru.

Ar kādām problēmām pašlaik saskaras ārvalstu studenti?

Makss: Es lielākoties atbildu par jautājumiem, kas saistīti ar studijām, savukārt Hanna risina plašāka mēroga jautājumus saistībā ar ceļošanu, atgriešanos Latvijā utt.

Runājot par akadēmisko pusi, vislielākās problēmas ir ar praktiskajiem studiju kursiem, piemēram, ortopēdisko ķirurģiju, māszinībām un zobārstniecību. Lai demonstrētu dažādas procedūras zobārstniecībā, parasti tiek izmantoti manekeni vai pacienti, bet tas, saprotams, šobrīd nav iespējams. Pasniedzēji iespēju robežās cenšas to risināt, lai nodrošinātu augsto RSU studiju kvalitāti.

Vairākums docētāju pieliek lielas pūles, lai nodrošinātu studiju procesu attālināti, taču vienmēr var vēlēties vairāk. Mans uzdevums ir uzturēt komunikāciju starp dekāni, ārvalstu studentiem un katedru vadītājiem. Jāpiemin arī kultūras aspekts: profesori ne vienmēr konstruktīvi uztver studentu kritiku. Par laimi, vairākums mācībspēku ir ļoti ieinteresēti ar konstruktīvu darbu uzlabot attālināto studiju procesu RSU.

Hanna: Viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko šobrīd risinu – laiks, kad ārvalstu studenti varēs atgriezties Latvijā. Daži studenti devās prom cerībā atgriezties pēc dažām nedēļām, tādēļ paņēma līdzi vien pašu nepieciešamāko, lielāko daļu mantu atstājot Rīgā. Turklāt daži pa šo laiku ieguvuši studiju vietu viņu mītnes zemē, un Rīgā palikušas viņu mantas.

Kā vari viņiem palīdzēt?

Hanna: Kad atgriezīšos Vācijā, līdzi paņemšu šo studentu mantas, jo braukšu ar automašīnu. Regulāri sazinos ar Latvijas Ārlietu ministriju un vēstniecībām, lai noskaidrotu, kad atkal būs iespējams ceļot.

Kad tikāmies gada sākumā, mūsu saruna bija ļoti atšķirīga. Jums bija daudz cerību, ideju un plānu. Kas ir mainījies?

Hanna: Daudzi jautājumi tika pārstrukturēti un atlikti. Ārkārtas situācijas sākumā rīkojām virtuālo spēļu vakaru ar studentu piedalīšanos, kā arī organizējām vieslekciju 20. maijā. Joprojām cenšamies iepazīstināt studentus ar ĀSA valdi. Ar optimismu lūkojos uz rudeni cerībā, ka mums būs iespēja noorganizēt arī vērienīgākus pasākumus, taču mums atliek tikai gaidīt. Viss atkarīgs no tā brīža noteikumiem – vai tiks atļauts pulcēties vairāk nekā 50 cilvēkiem.

Maks, ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Makss: Kā jau minēju, manā pārziņā ir akadēmiskie jautājumi. Iespējams, nākotnē universitātei būs jāmaina pasniegšanas veids. Tas ir milzīgs uzdevums, kurā cenšos iesaistīties un sniegt atgriezenisko saiti kā ārvalstu studentu pārstāvis. Mēs strādājām pie attālināto studiju noteikumu izstrādes. Vēl viens apjomīgs uzdevums, kuru risinām kopā ar Studējošo pašpārvaldi, Simonu Fogelu (Simon Vogel) no RSU ASV studentu asociācijas un RSU vadību, ir jaunā Pasaules Medicīnas izglītības federācijas (World Federation for Medical Education) akreditācijas atzīšanas sistēma. Studenti, kuri vēlas pieteikties rezidentūras studijām ASV un Izraēlā, par to izrāda īpašu interesi. Lai pieteiktos rezidentūrai viņu mītnes zemēs, RSU ir jāsaņem akreditācija no Pasaules Medicīnas izglītības federācijas pilnvarotās institūcijas. Pasaules Veselības organizācijas Pasaules Medicīnas izglītība federācija pagaidām vēl nav akreditējusi Latvijas Nacionālo akreditācijas biroju, un mēs cenšamies to mainīt. Labi, ka visus minētos jautājumus varam kopīgi risināt tiešsaistē. Visbeidzot – es pārstāvu ĀSA Dekānu padomes iknedēļas sapulcēs, kas norisinās tiešsaistē.

Vai pašlaik ir vieglāk apvienot darbošanos ĀSA un studijas?

Hanna: Es ietaupu daudz laika, jo nav nepieciešams nekur doties. Man nav jābrauc uz Gaiļezeru, tad jāsteidzas uz sapulci RSU un vēlāk – vēl uz kādu sapulci citā vietā. Tagad varu atļauties visu laiku sēdēt pie sava galda.

Makss: Piekrītu.

Hanna: Vairāk laika varu veltīt citām lietām, piemēram, sportam un ēdiena gatavošanai. Pandēmijai ir arī dažas pozitīvās puses.

Kā veicās ar attālināto lekciju organizēšanu?

Hanna: Iesākumā ārsti bija ļoti aizņemti ar darbu slimnīcās, bet, tā kā šobrīd situācija tiek kontrolēta, mūsu medicīnas zinātnes pārstāvji Frančeska Cangi (Francesca Zanghi) un Stīna Jantke (Stina Jantke) organizē vieslekciju Covid-19: Do you know it all? kopā ar asociēto profesoru Raimondu Sīmani. Ja laiks atļaus, viņi centīsies noorganizēt vēl vienu vieslekciju.

Vai, jūsuprāt, studenti ievēro noteiktās vadlīnijas?

Makss: Manuprāt, vadlīnijas tiek ievērotas. Varbūt tāpēc, ka strādājam medicīnas jomā, jo mēs labāk apzināmies sekas.

Kāda ir situācija jūsu mītnes valstīs un jūsu ģimenēs, salīdzinot ar Latviju?

Makss: Nīderlandē situācija ir satraucošāka nekā šeit. Mani vecāki dzīvo Hārlemā, netālu no Amsterdamas, un viņi satraucas, kad dodas ārpus mājas. Tomēr to nevar salīdzināt ar situāciju Latvijā, jo šeit reģistrēts mazāk saslimšanas gadījumu un valsts ir mazāk apdzīvota. Viens no maniem ģimenes locekļiem strādā intensīvajā aprūpē, un darba ir ļoti daudz. Ir ļoti smagi, taču, par laimi, viss pamazām virzās uz labo pusi.

Hanna: Manā dzimtajā pusē viss ir diezgan mierīgi, jo tur saslimstība nav bijusi tik smaga kā citviet. Mana mamma ir ģimenes ārste, un pāris nedēļu viņi strikti ievēroja visus piesardzības pasākumus, lai saskarsme būtu pēc iespējas drošāka, bet nu jau darbs ārsta praksē ir gandrīz ievirzījies ierastajās sliedēs. Viņi valkā aizsargmaskas, un reģistratūrā ir uzstādītas aizsargbarjeras. Daudzi mana ciema iedzīvotāji sākuši auduma masku šūšanu slimnīcām un birojiem. Mamma saņēma ziedojumu no gaļas produktu veikala – sejas aizsargvairogus. Viņi gribēja palīdzēt, tāpēc ka Veselības ministrijas nodrošināto aizsarglīdzekļu apjoms nav pietiekams. Cilvēki izvairījās doties vizītē pie ģimenes ārsta, bet no šīs nedēļas pacientu plūsma darba laikā ir lielāka.

Jūsu abu radinieki strādā veselības aprūpes jomā. Ko varat teikt par sabiedrības reakciju, paužot atbalstu veselības aprūpes darbiniekiem – aplaudēšanu, ierakstiem Instagram vietnē. Vai cilvēki to lēnām piemirsīs, vai arī šis atbalsts un uzmanība veicinās pārmaiņas?

Makss: Es teiktu, ka abējādi. Ir patiess prieks just atbalstu, tas palīdz, bet, manuprāt, labs ārsts nestrādā, lai saņemtu atzinību, viņš dara savu darbu jebkurā gadījumā.

Hanna: Manuprāt, valsts varēšanu nevajadzētu mērīt pēc ekonomiskajiem radītājiem, bet gan pēc veselības aprūpes sistēmas stabilitātes. Kā zināms, finansējums veselības aprūpei tiek samazināts daudzās valstīs – ne tikai Latvijā, bet arī, piemēram, Vācijā. Valsts slimnīcas nesaņem pietiekamu finansējumu. Tagad mēs apzināmies sekas tam, ja tiek taupīts uz veselības aprūpes rēķina.

Varbūt politiķi un sabiedrība sāks apzināties, ka veselības aprūpei nepieciešams lielāks finansējums. Turklāt krīze parādīja to, cik ļoti esam atkarīgi no precēm, piemēram, sejas maskām, ko piegādā citas valstis, jo mūsu valsts nespēj nodrošināt šo preču ražošanu.

Vai varat sniegt kādu padomu par to, kā pārdzīvot krīzi? Kā saglabājat veselo saprātu, strādājot mājās?

Makss: Man svarīgākais ir doties ārpus mājas. Biežāk pavadu laiku parkos un dodos garās pastaigās. Īrēju elektriskos skrejriteņus. Labi, ka laikapstākļi ir lieliski!

Hanna: Esmu sākusi aktīvāk nodarboties ar sportu. Tas nepārprotami ir palīdzējis. Cenšos doties izbraucienos, jo šī, visticamāk, ir mana pēdējā Latvijā pavadītā vasara. Cenšos gūt maksimālu labumu no šābrīža situācijas, protams, ievērojot drošības pasākumus. Katru otro vai trešo nedēļu dodos garākos izbraucienos uz turieni, kur vēl neesmu bijusi – pirms dažām nedēļām biju Koknesē.

Kā, jūsuprāt, studiju process tiks organizēts nākotnē?

Makss: Ceru, ka drīz viss atgriezīsies ierastajās sliedēs, bet apzinos, ka daudzas lietas tiks organizētas citādi. Piemēram, nākotnē studijas, iespējams, norisināsies mazākās grupās.

Hanna: Kā jau Makss minēja, varbūt atgriezīsimies pie studijām mazākās grupās, bet RSU jau plāno dažādas pieejas, kuras viņi varētu izmantot. Universitātei ir diezgan laba pieredze ar pāreju uz attālināto studiju procesu, un tā apzinās lielo pieprasījumu pēc praktiskajām apmācībām. Daudzi zobārstniecības studenti izvēlas studijas Latvijā tāpēc, ka ļoti liels uzsvars tiek likts uz praktisko pieeju studiju procesā, ko nespēj piedāvāt pat Vācijas augstskolas. Lielāka uzmanība būs jāpievērš drošības pasākumiem. Varbūt klātienes apmācības tiks nodrošinātas noteiktā laikā noteiktos semestros, savukārt teorija tiks apgūta attālināti.