Veselības komunikācija ir kā tilts starp sabiedrību un zinātni
Medicīnas doktores un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes departamenta direktores Lienes Ņikitinas-Zaķes darbu, lomu un izaicinājumu sarakstam pievienojies vēl viens – nu jau otro gadu viņa ir RSU maģistra studiju programmas Veselības komunikācija studente.
"RSU pētniecības lauks un studiju piedāvājums izceļas ar to, ka ir aptverti daudzi starpdisciplināri virzieni, un tāda ir šī programma. Mācāmies pārredzēt plašu lauku – no sabiedrības veselības un epidemioloģijas līdz komunikācijas teorijām un psiholoģijai," stāsta L. Ņikitina-Zaķe.
Kāpēc izlēmāt studēt veselības komunikāciju?
Apmēram pusgadu pirms iestāšanās rūpīgi pētīju RSU programmas, jo jutu, ka gribu atkal mācīties un mācīties kaut ko kardināli atšķirīgu no medicīnas. Sfērā, kurā strādāju, jutos diezgan brīvi, bet vadītāja pienākumi ģenētiskās testēšanas laboratorijā tika veikti, vairāk balstoties uz intuīciju, nevis zināšanām.
Gribējās izaicinājumu. Tā kā man patīk izmēģināt visu ko jaunu un man ir viedoklis par to, kā un ko stāstīt dažādām auditorijām medicīnas jomā, tad, izlasot, ka Veselības komunikācija ir jauna programma, un iepazīstoties ar programmu, nolēmu sākt ar to, un nepavisam neesmu vīlusies.
Studijas sākāt, kad vadījāt ģenētiskās testēšanas laboratoriju, un maģistra grādu iegūsiet, esot RSU Zinātnes departamenta direktore. Kā iegūtās zināšanas ir palīdzējušas darbā un pētniecībā?
Sākot mācīties, jau pirmajās lekcijās par veselības komunikāciju un sociālo mārketingu pie studiju programmas vadītājas Vitas Savickas es ieguvu ļoti daudz jaunu zināšanu, un sāku tās ieviest praksē savā laboratorijā. Apstiprinājās manas aizdomas, ka komunikācija ir viena no lielākajām veiksmes sastāvdaļām biznesā. Ja tu spēj precīzi un īstajā laikā pastāstīt par savu produktu pareizajai auditorijai, sasniegsi vairāk dzirdīgu ausu. Sakārtojām mājaslapu, ieviesām Facebook kontu, sākām aktīvāk uzrunāt pacientus un ārstus caur dažādām populārzinātniskām publikācijām par ģenētiku, un rezultāts bija ļoti pamanāms.
Tāpat ļoti interesantas lekcijas bija veselības psiholoģijā, socioloģijā, epidemioloģijā un komunikācijas studiju kursos. Domāju, ka par veselības komunikatoru es nekļūšu, bet iegūtās zināšanas man ļoti noder. Tā kā maģistra darbs par faktoriem, kas ietekmē sieviešu izvēli neiet uz valsts apmaksāto mamogrāfijas skrīningu jāaizstāv nākamajā ziemā, jau domāju, kādus vēl studiju kursus varētu apgūt – RSU piedāvājums ir ļoti plašs, un katrs sev atradīs kaut ko interesantu.
Kas ir noderīgākās zināšanas un prasmes, ko esat guvusi no studijām?
Pamatzināšanas par veselības mārketingu, veselības iestāžu mārketingu, riska un krīzes komunikāciju, veselības aprūpes organizāciju un ekonomiku. Noteikti jāmin Sokratiskā dialoga pamatprincipi kursā par kritisko domāšanu – to es aktīvi trenēju. Ar interesi gaidu kursu par lobēšanu un interešu aizstāvēšanu veselības komunikācijā.
Kādas ir studijas – docētāji, saturs, studiju ritms, sadarbība ar docētājiem, kursabiedri?
Kursabiedri man ir lieliski! Mēs esam katrs citāds, katrs ar savu odziņu, katrs ar savu dzīves un darba pieredzi. Viens no lielākajiem ieguvumiem studējot ir tieši viņi!
Studiju kursus mums lasa RSU eksperti dažādās jomās. Manuprāt, studiju programmas veidotāji ir ieguldījuši daudz darba, lai šo programmu veidotu daudzveidīgu un interesantu gan tiem, kuriem ir bijusi iepriekšēja pieredze medicīnā, gan tiem, kuri nāk no mārketinga vai vadības vides.
Studiju ritms ir salāgojams ar darbu – mācības notiek piektdienu vakaros un sestdienās. Jo tuvāk vasara, jo grūtāk, bet šoreiz tieši pavasarī mums ir interesantākie kursi, tāpēc sestdienas tiek pavadītas ļoti vērtīgi.
Kam ieteiktu studēt veselības komunikāciju?
Veselības komunikācija noderētu jebkuram, kurš vēlas atspoguļot notiekošo veselības aprūpē, kā arī tiem, kuri plāno strādāt veselības vadības laukā. Tāpat šī programma būtu vērtīga mediķiem, īpaši tiem, kuriem darba dzīvē ir ne tikai izaicinājumi klīnikā, jo veselības komunikācija nav tikai komunikācija ar pacientiem.
