Diskusijā secina, ka rūpes par savu veselību sieviete bieži atstāj otrajā plānā
Komunikācijas problēma starp ārstu un pacientu, mūsdienu sievietes aizņemtība, rūpējoties par citiem, un tendence aizmirst par sevi, motivācijas un prasmju trūkums izmantot informāciju ir biežākie iemesli, kas traucē sievietei rūpēties par sevi un izmantot mūsdienu medicīnas sasniegumus, secināts Veselības centru apvienības rīkotajā ekspertu diskusijā par sievietes veselību Svērsim sievietes veselību, kurā piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāji un pētnieki. Diskusiju vadīja filozofs, RSU asociētais profesors Vents Sīlis.
Diskusijas mērķis bija aktualizēt jautājumus par to, kas sievietei Latvijā traucē pilnvērtīgi rūpēties par sevi un izmantot mūsdienu medicīnā sasniegto. RSU diskusijā pārstāvēja Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja prof. Gunta Ancāne un Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne.
Veselības centru apvienības un Latvijas vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv šā gada septembrī veiktajā aptaujā, runājot par sievietes veselības jautājumiem kopumā, ar iespēju atzīmēt trīs atbilžu variantus, visbiežāk respondentes (75%) atbild, ka pamatā visus sev aktuālos jautājumus skaidro pie sava ārsta. Taču teju vienlīdz bieži (65 %) sievietes atzīst, ka, viņuprāt, visu var uzzināt internetā. Bieži vien (23 %) sievietes veselības jautājumus pārrunā ar draudzenēm vai mammu (18 %) vai konsultējas ar savu farmaceitu (15 %).
Aizsākot diskusiju, prof. Gunta Ancāne uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībā pastāv komunikācijas problēmas, kas ietekmē arī ārsta un pacienta terapeitiskās attiecības.
Mammamuntetiem.lv aptaujā uz jautājumu, vai sievietes ir informētas par valsts apmaksātajām vēža skrīninga programmām, 78 % atbild apstiprinoši, 13 % ir informētas, taču nezina, kā šo informāciju izmantot. Savukārt vairāk nekā 6 % atzīst, ka nav informētas par šādu iespēju.
Vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne diskusijā uzsvēra, ka sievietēm zināšanas ir, taču vajadzīgas arī prasmes: "Piemēram, sievietes zina, ka jādodas veikt valsts apmaksātie veselības izmeklējumi, taču trūkst informētības par niansēm – kur tieši jāiet, pie kura ārsta, vai būs jāveic pacienta iemaksa.""
Prof. Gunta Ancāne atgādināja, ka ir svarīgi veicināt katra atbildību par savu veselībuNereti sievietēm neatkarīgi no sociālās grupas ir zems pašvērtējums un pašcieņa. Vēlme darīt labu visiem citiem, bet nerūpēties par sevi nozīmē, ka sievietei būs emocionālas grūtības gādāt par savām nepieciešamībām," piebilda profesore.
RSU asoc. prof. un filozofs Vents Sīlis, vadot diskusiju, norādīja: "Veselīgs cilvēks saprot, ka par sevi ir jārūpējas. Ja tu gribi būt, gribi veikt pašizvēlētos ģimenes pienākumus, tad tur ietilpst arī rūpes par sevi. Jo kā gan mēs grasāmies būt labās mammas, labie tēti un labie kolēģi, ja neatvēlam sev tik ļoti nepieciešamo brīvdienu, lai atpūstos. Mūsdienu straujajā dzīves tempā ir jāatrod laiks, lai sevi atjaunotu."
Prof. Gunta Ancāne uzsvēra, ka pasaule šobrīd mainās: "Ir nemitīgu pārmaiņu laikmets, kas pastiprina bailes, nedrošību par sevi, savām spējām. Nedrošības pakāpe ir liela, un viens no ārstu uzdevumiem ir šo nedrošību mazināt. Arī Pasaules Veselības organizācijas eksperti norāda, ka mūsu psihiskā veselība lielā mērā nosaka mūsu fizisko veselību, un ir vērts ņemt to vērā."
Noslēgumā eksperti bija vienisprātis par to, ka cilvēcība, cieņpilna attieksme citam pret citu un spēja sarunāties neatkarīgi no statusa, ir tas, ar ko būtu jāsāk ceļā uz veselīgu sabiedrību.
