Jaunā zinātniece Elīna Škapare negaidītas lietas uzskata par ieguvumu

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc L'Oreal balvas Sievietēm zinātnē pasniegšanas savā tviterī viņu nosaucis par filmu zvaigzni un meiteni ar āboliem. Savukārt Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un RSU Farmācijas promocijas padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš par viņas disertāciju raksta: "augstākās raudzes disertācija". RSU absolvente Elīna Škapare paralēli strādā vairākos pētnieciskajos projektos, kas saistīti ar diabēta ārstēšanu, un viņas sapnis ir apgūt franču valodu.

​

Kāpēc jūsu izvēlētais ceļš ir farmācija?

Tante strādāja aptiekā, vecmamma bija veterinārārste. Tas laikam deva impulsu. Gan pamatskolā, gan vidusskolā labi mācījos, man padevās visi mācību priekšmeti. Taču, tā kā 9. klasē, pateicoties fizikas skolotājai, guvu sasniegumus fizikas olimpiādē, pēc pamatskolas bija jāizvēlas, vai mācīties vidusskolas programmā ar fizikas ievirzi Rīgā vai programmā ar matemātikas un dabaszinātņu – Siguldā. Es izvēlējos pārcelties uz Siguldu un iestājos Siguldas Valsts ģimnāzijā. Jau vidusskolā zināju, ka studēšu farmāciju Rīgas Stradiņa universitātē.

Kāpēc izvēlējāties Rīgas Stradiņa universitāti?

Tā bija labākā izvēle. Rīgas Stradiņa universitātei ir tradīcijas un prestižs. Pa šiem desmit gadiem universitāte ir ļoti mainījusies vizuāli, kļuvusi mūsdienīgāka.

Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veikusi aptauju Ko nozīmē kvalitatīva augstākā izglītība?, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 topošo studentu. 66 % jauniešu, kuri šogad plāno uzsākt bakalaura studijas, uzskata, ka augstskolā ir jāmāca praktiski izmantojamas lietas. Kas, jūsuprāt, ir kvalitatīva augstākā izglītība?

Manuprāt, izglītība ir pamats gan karjeras attīstībā, gan personīgajā izaugsmē, un reizēm šī izaugsme un spēja analizēt informāciju ir svarīgāka par iegūtajām praktiskajām zināšanām, jo praktiskās lietas apgūst, kad sāk strādāt konkrētajā profesijā.

Kādas ir atmiņas no studiju laika Rīgas Stradiņa universitātē?

Studijas RSU bija apjomīgas, toties izlaidumā, saņemot diplomu, bija liels gandarījums par paveikto. Atminos, ka ārstniecības augu drogas vākšanā tika iesaistīta arī ģimene. Izaicinājums bija izveidot kvalitatīvu herbāriju no augiem, kas ievākti vēlā rudenī.

Jau 2. kursā sāku apsvērt, kādas ir citas iespējas bez darba aptiekā un uzrunāju Farmācijas ķīmijas katedras toreizējo vadītāju docenti Renāti Medni. Viņa ieminējās par Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratoriju. Atnākot uz laboratoriju, vispirms bija jāapgūst dažādas praktiskās iemaņas, vēlāk piedalījos jaunu metožu ieviešanā laboratorijas ikdienā, kā arī izstrādāju zinātniski pētniecisko darbu.

​

Jums bija 28 gadi, kad aizstāvējāt disertāciju. Cik ilgi jūs rakstījāt disertāciju?

Viss notika secīgi. Es iestājos doktorantūrā uzreiz pēc farmaceita grāda iegūšanas. Darba izstrādes process ar iestrādēm bija vairāk nekā trīs gadi, un tad pati rakstīšana un darba noformēšana – kāds pusgads. Jāpiebilst, ka darbs pie disertācijas notiek paralēli ar rezultātu apkopošanu publikāciju veidā, reizēm publicēšanās process ir ilgs. Sarakste starp darba autoru un žurnāla redaktoru, un recenzentiem, kas izvērtē publikāciju, var ilgt vairāk nekā gadu.

Disertācijā jūs pētījāt aktuālu medicīnas problēmu – kā uzlabot cukura diabēta ārstēšanas rezultātus un pacientu dzīves kvalitāti. Kāpēc šāda tēma?

Lai arī mūsdienās ir daudz jaunu sasniegumu medicīnā, saslimstība ar cukura diabētu turpina izplatīties, līdz ar to jāmeklē jauni risinājumi gan šīs patoloģijas veidošanās molekulāro mehānismu izpētē, kas ļautu aizkavēt slimības attīstību, gan efektīvāku medikamentu izstrādē. Disertācijas pētījumus, protams, neveicu viena, tas ir komandas darbs. Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorija piedalās Valsts pētījuma programmas Biomedicine projektā, kur tiek pētītas diabēta vēlīnās komplikācijas un kardiovaskulāro preparātu bioloģiskā aktivitāte. 

Kāds bija disertācijas galvenais secinājums?

Pētījuma rezultāti ir nozīmīgi jaunu zāļu izstrādei un marķieru meklējumiem cukura diabēta vēlīno komplikāciju attīstības aizkavēšanai. Disertācijas ietvaros pētīju glioksalāžu enzīmu nozīmi cukura diabēta vēlīno komplikāciju attīstībā un enerģijas metabolisma regulācijas iespējas ogļhidrātu vielmaiņas patoloģiju gadījumā. Promocijas darbā noskaidroti jauni kardioprotektīvā savienojuma mildronāta darbības mehānismi.

L'Oreal balva Sievietēm zinātnē pagājušajā gadā jums tika piešķirta pētījumam Ābolu produktu veselību veicinošo īpašību izpēte, lai sadarbībā ar Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātniekiem izpētītu veselību veicinošās īpašības, kas piemīt no Latvijai raksturīgām ābolu šķirnēm iegūtiem produktiem. Ko šis pētījums sevī ietver?

Pirms aptuveni diviem gadiem pie mums laboratorijā sāka strādāt kolēģe, kas ir izvirzīta par Latvijas pārstāvi kopējā plānošanas iniciatīvā Veselīga diēta veselīgai dzīvei, un radās doma, ka varētu pētīt kādu Latvijas produktu, kas, iespējams, uzlabotu cukura diabēta slimnieku dzīves kvalitāti un mazinātu saslimšanas risku. Izvēlējāmies ābolus, jo tajos, īpaši mizā, ir sastopams florizīns, kas veicina glikozes izvadīšanu no organisma un tās koncentrācijas samazināšanos asinīs. Turklāt florizīna darbības mehānisma izpēte ir pamatā vairāku florizīna struktūrai līdzīgu antidiabētisko savienojumu sintēzei.

Ko šā gada laikā jums izdevies paveikt?

Latvijas Valsts augļkopības institūta zinātnieki ir izanalizējuši Latvijā selekcionētas ābolu šķirnes un pārstrādes produktu iegūšanai izvēlējušies tās, kurās ir vairāk florizīna un mazāk cukuru. Savukārt Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā tiek izvērtēta šo ābolu pārstrādes produktu bioloģiskā aktivitāte.

Kas mudina turpināt pētniecību Latvijā?

Te ir darbs un ģimene. Turklāt, par laimi, nav bijusi tāda situācija, kad es būtu izvēles priekšā – palikt šeit vai doties prom.

Kas jums darbā sniedz gandarījumu?

Man svarīgi, ka piedalos pētījuma procesā, kurā tiek atklātas jaunas zāles vai zāļu vielu darbības mehānismi.

Dalība kongresos un konferencēs, nenoliedzami, ir pieredzes apmaiņa. Kas vēl?

Tā ir iespēja popularizēt savu pētījumu un apspriest to ar nozarē atzītiem speciālistiem, kā arī iegūt jaunas zināšanas un idejas turpmākiem pētījumiem, jo internetā visu nevar izlasīt.

Kas ir tas, ko jūs vienmēr esat gribējusi izdarīt, taču kaut kādu iemeslu dēļ līdz šim nav izdevies?

Es gribētu atlicināt laiku un iemācīties franču valodu, kā arī beidzot iegūt autovadītāja tiesības.

Ja jums dotu vārdu televīzijā vai radio, ko jūs teiktu tiem Latvijas jauniešiem, kas nevar izšķirties, ko un kur studēt?

Būtu svarīgi uz visu paraudzīties ar perspektīvu, tātad padomāt par to, kam izglītība būs nepieciešama. Nevis – kas man patīk, bet – ko es savā dzīvē gribu darīt.

Ja būtu iespēja ielūkoties nākotnē, kādu jūs to gribētu redzēt?

Laboratorija droši vien būs citā vietā, jo tiek plānota jaunas ēkas celtniecība. Ceru, ka būs jauni atklājumi... Galvenais, lai būtu personiskā izaugsme. Man patīk plānot, taču negaidītas lietas reizēm ir lielāks ieguvums. Gluži kā ar L'Oreal balvu. Tā bija jau trešā reize, kad biju iesniegusi pieteikumu, un domāju, ka diez vai izdosies, taču sanāca. Arī citām jaunajām zinātniecēm gribu ieteikt uzdrīkstēties un pieteikties balvai Sievietēm zinātnē. Nenovērtējiet sevi par zemu!

Daži fakti par Elīnu Škapari

• Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes absolvente.
• Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas asistente.
• Farmācijas doktora grāds iegūts Rīgas Stradiņa universitātē 2013. gadā.
• 37 ziņojumi starptautiskos un vietējos kongresos un konferencēs.
• 12 zinātniskās publikācijas starptautiski citētos žurnālos, piecas – vietējos izdevumos.
• 2012. gadā saņēmusi L'Oreal balvu Sievietēm zinātnē.
• 2013. gadā saņēmusi Rīgas Stradiņa universitātes balvu Gada zinātnieks.
• Vaļasprieki – dažādas sportiskās aktivitātes, ceļošana un ēst gatavošana.