Domnīca "Certus": RSU ieguldījums tautsaimniecības attīstībā tuvāko trīs gadu laikā būs 438 milj. eiro

Domnīca Certus veikusi pētījumu par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ieguldījumu augstākās izglītības eksportā un tautsaimniecības attīstībā. Tajā secināts, ka RSU augstākās izglītības eksports 2020. gadā radīs tiešo pienesumu Latvijas ekonomikai 49,6 milj. eiro apmērā un netiešo pienesumu IKP 46,6 milj. eiro apmērā, kas summā palielinās Latvijas IKP par 96,2 milj. eiro. Turklāt no 2021. līdz 2024. gadam, pateicoties RSU augstākās izglītības pakalpojumu eksportam, Latvijas ekonomika iegūs papildu 438 milj. eiro.

Jau vairākus gadus pēc kārtas RSU ir līdere ārvalstu studentu piesaistē Baltijā. RSU pašlaik studē vairāk nekā 2300 ārvalstu studentu, no kuriem lielākā daļa ir no ES dalībvalstīm: 40 % ir no Vācijas, 38 % – no Skandināvijas.

2015./ 2016. studiju gada laikā RSU starptautisko studentu kopējais pienesums IKP bija 56,7 milj. eiro. Līdz ar to piecu gadu laikā RSU pienesums IKP pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

Praktiski visu RSU starptautisko studentu izdevumu finansēšanas avoti atrodas ārpus Latvijas. Piemēram, 84 % respondentu studijas apmaksā no personīgajiem vai ģimenes uzkrājumiem. Tam ir pozitīva ietekme uz Latvijas pakalpojumu bilanci. RSU ārvalstu studenti arī nodrošina 1040 darbavietu Rīgā, kā arī nodokļos valsts budžetā iemaksā vismaz 15 milj. eiro. RSU ārvalstu studentu ciemiņi, viesojoties Latvijā, iztērē vismaz 2,3 milj. eiro gadā.

Pētījumā secināts, ka RSU ārvalstu studenti augsti novērtē studijas Latvijā. 85 % studentu atzinuši, ka izvēlētos to pašu RSU studiju programmu, kurā viņi studē pašlaik, ja vēlreiz būtu jāmeklē studiju iespējas. 

Domnīcas Certus rekomendācijas augstākās izglītības politikas veidotājiem:

1. RSU ir vadošā augstākās izglītības eksporta institūcija Baltijas valstīs un vadošā veselības aprūpes un medicīnas universitāte mūsu valstī. RSU darbības mērogs sniedz pamatu, lai uz tās balstītu veselības un medicīnas aprūpes cilvēkresursu izglītības un tālākizglītības, zinātnes un pētniecības ekselences centra izveidi.
2. Viens politikas priekšlikums ir atzīt zinātnes universitātes (research universities) kā atsevišķas valsts līmeņa stratēģiskās plānošanas vienības ar mērķi sasniegt starptautisko izcilību izglītībā un zinātnē. Katras zinātņu universitātes attīstība jānoregulē ar atsevišķu likumu, paredzot tiesības un pienākumus, studiju un zinātnes uzdevumus, teritoriālo attīstības centru lokalizāciju, pieejamo resursu attīstības plānu Nacionālajā attīstības plānā kā atsevišķu budžeta izdevumu pozīciju.
3. Otrs politikas priekšlikums ir atbalstīt augstākās izglītības un zinātnes eksportu ar budžeta vai ES fondu finanšu piešķīrumu, lai veicinātu ārzemju studentu piesaisti augstas pievienotās vērtības darba vietu vairošanai, kā arī lai Latvijas darbaspēka tirgū nodrošinātu nepieciešamās prasmes un kompetences. Nacionālajā attīstības plānā tiek paredzētas aktivitātes ekonomikas ilgtermiņa atbalstam, par prioritāru atzīstot starptautiskos tirgos konkurējošus eksporta uzņēmumus. Līdzvērtīgi augstākajā izglītībā un zinātnē par prioritāru nepieciešamību atzīstamas starptautiskajā tirgū konkurējošas un eksportspējīgas augstākās izglītības un pētniecības organizācijas.
4. RSU gaidāmajā 2021.–2027. gada plānošanas periodā plāno palielināt digitālās apmācības spējas un kompetences, maksimāli tuvinoties 100 % apjomam, tomēr veselības aprūpē un medicīnā kvalitatīvas studijas bez klātbūtnes un pieejas pacientam nav iespējamas. Tas liek secināt, ka jārealizē pakāpeniska universitātes un klīnisko universitāšu slimnīcu (RAKUS, PSKUS, BKUS) integrācija, lai efektīvāk izmantotu cilvēkresursu, infrastruktūras, administratīvos un citus resursus tautsaimniecības, augstākās izglītības un zinātnes mērķu rezultātu sasniegšanā.

Domnīcas Certus pētījums

Par domnīcu Certus

Latvijas ekonomisko izaugsmi var panākt tikai ar kopīgiem spēkiem. Domnīca Certus veicina dialogu ar uzņēmējiem, zinātniekiem un publiskā sektora lēmumu pieņēmējiem, lai radītu attīstības idejas, kas balstītas zināšanās un pieredzē. Idejas, kas var virzīt Latviju pa mērķtiecīgas izaugsmes ceļu, sabalansējot liberālas tirgus ekonomikas attīstības principus ar pārdomātu un fokusētu valsts atbalstu Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstībai.