RSU pētnieki atklājuši iepriekš neapzinātu BRCA1 gēna mutāciju, kas veicina pārmantotā krūts vēža attīstību
Viens no zinātniekiem, kas iekļauts šā gada Latvijas zinātnes kalendārā 2021, ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķirurģijas katedras asociētais profesors un Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks Arvīds Irmejs, kurš ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkologs un krūts ķirurgs. Viņš un plašā RSU pētnieku komanda jau 20 gadus pēta ģenētiski pārmantoto krūts vēzi un tā izplatību Latvijā, ik pa laikam veicot nozīmīgus atklājumus.
Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm gan Latvijā, gan pasaulē. Katru gadu Latvijā ar krūts vēzi saslimst aptuveni 1100 sieviešu.
"No visām krūts vēža slimniecēm 5 % šī slimības ir pārmantota no vecākiem gēnu līmenī. Pašreiz to nevar mainīt, taču var iepriekš paredzēt un izdarīt visu iespējamo, lai šis vēzis neattīstītos vai arī tiktu atklāts ļoti savlaicīgi,” skaidro vadošais pētnieks Arvīds Irmejs.
Veicot plašu sieviešu ģenētisko testēšanu, kurā līdz šim piedalījušās aptuveni 5000 pacienšu, RSU pētnieku komanda ir noteikusi slimības izplatību, biežākās gēnu mutācijas un to īpatnības Latvijā.
Foto no "Latvijas zinātnes kalendāra 2021", ko veidojusi Izglītības un zinātnes ministrija. Foto: Toms Harjo
Kādas ir pārmantotā krūts vēža īpatnības?
Ja krūts vēzis ir pārmantots, tad sievietei ir līdz pat 80 % liels risks ar to saslimt savas dzīves laikā. Turklāt sievietes ar pārmantoto krūts vēzi saslimst par aptuveni 20 gadiem agrāk nekā saslimst ar krūts vēzi kopumā.
Visbiežāk tas notiek aptuveni 45 gadu vecumā. Tomēr pārmantotā krūts vēža pacientu vecuma diapazons diagnozes brīdī ir ļoti plašs – reizēm paaugstinātais risks var izpausties jau drīz pēc 20 gadiem, bet retos gadījumos arī pēc 60.
Kas palīdz novērst krūts vēzi un ļauj sasniegt labākus šī vēža ārstēšanas rezultātus?
Ļoti svarīga ir šīs saslimšanas agrīna diagnostika. Sieviešu krūts vēža profilaktiskā pārbaude jeb skrīnings ļauj atklāt slimību jau tad, kad sievietei vēl nav nekādu sūdzību vai slimības simptomu. Krūts vēža profilaktisko pārbaudi veic ar mamogrāfijas metodi, kas ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana un ļauj atklāt izmaiņas krūtī, kamēr tās vēl nav sataustāmas.
Mamogrāfija sievietēm Latvijā tiek veikta vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados. Tas ir bezmaksas izmeklējums. Tomēr, pašai rūpējoties par savu veselību, regulāros izmeklējumus vajadzētu sākt jau agrāk – no 40 gadu vecuma. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu šajā gadījumā arī maksa ir neliela – tikai četri eiro.
Savukārt pārmantotā krūts vēža riska personām galvenais profilaktiskais izmeklējums ir magnētiskā rezonanse, un tas būtu jādara katru gadu, sākot no 25 gadu vecuma.
Otrs krūts vēža profilakses virziens ir veselīgs dzīvesveids, kas sevī, pirmkārt, ietver to, ko sieviete ēd, cik daudz kustas un velta laiku atpūtai, un, otrkārt, reproduktīvo veselību – cik gadu vecumā viņai ir piedzimis pirmais bērns, cik ilgi bērns ir barots ar krūti, cik bijušas grūtniecības, vai sieviete menopauzes laikā lieto hormonus aizvietojošo terapiju u. c.
Kāpēc ir jāveic pārmantotā krūts vēža pētījumi?
Pirms 20 gadiem tikai dažiem cilvēkiem Latvijā bija neliela nojausma par to, kas vispār ir pārmantotais krūts vēzis. Mūsu pētījumi ir palīdzējuši skaidri definēt šīs problēmas aktualitāti un īpatnības Latvijā, kam liela nozīme riska personu identificēšanā.
Turklāt pētniekiem ir svarīgi izpētīt un saprast, kas būtu jādara, lai pārmantotā vēža ārstēšana, saglabājot savu efektivitāti, būtu pēc iespējas mazāk agresīva un pacientei draudzīgāka. Piemēram, pašreiz norisinās pētījums, kura mērķis ir noskaidrot, vai ar nelielas limfmezglu biopsijas palīdzību ir iespējams prognozēt pirmsoperācijas ķīmijterapijas efektu un attiecīgi veikt saudzējošāku paduses limfmezglu operāciju. Šo pētījumu veic RSU doktorantūras absolvente Baiba Līcīte.
Nesen esat publicējuši nozīmīgu atklājumu par pārmantoto krūts vēzi Latvijā. Esat atklājuši bieži sastopamu, bet iepriekš neapzinātu BRCA1 gēna mutāciju, kas veicina pārmantotā krūts vēža attīstību.
Jā, reizēm ir tā, ka strādā 10 – 20 gadus un šķiet, ka paveiktais progress ir ļoti niecīgs, bet tad pēkšņi ir labvēlīgi apstākļi vai kāda nejaušība, kas noved pie negaidītiem un interesantiem atklājumiem. Tā, piemēram, 2015. gadā starptautiskā datubāze ClinVar apstiprināja, ka kāds BRCA1 gēna variants, kam līdz tam bija visai nenoteikta nozīme, tomēr veicina krūts vēža attīstību.
Gan mūsu pētnieku grupa un, iespējams, arī citi zinātnieki Latvijā jau bija saskārušies ar šo BRCA1 gēna izmaiņu, taču iepriekš tai vienkārši netika pievērsta uzmanība. Tas sakrita ar laiku, kad, pateicoties jaunām tehnoloģijām, gēnu izmeklēšana kļuva arvien pieejamāka un lētāka, turklāt saņēmām arī RSU finansiālo atbalstu, un bija iespējams ģenētiski izmeklēt gandrīz 200 gadījumu, kuriem bija lielas aizdomas par pārmantotību. 10 % gadījumu atklājām šo "jauno" variantu.
Līdz ar to tagad esam publicējuši šo pētījuma atklājumu par to, ka trešais biežākais pārmantoto krūts vēzi veicinošais BRCA1 gēnapatogēnais variants jeb mutācija Latvijā ir savādāks, nekā 20 gadus bijām domājuši.
Pateicoties tam, tagad varam optimizēt savu skrīninga stratēģiju, padarot to ātrāku un ekonomiski efektīvāku un palīdzot lielākam skaitam sieviešu ar augstu pārmantotā krūts vēža risku.
Vai sanāk tā, ka katrā valstī ir atšķirīgas gēnu mutācijas, kas palielina iespēju saslimt ar pārmantoto krūts vēzi?
Jā! Manis pieminētajā publikācijā RSU doktorants Pēteris Loža apkopoja literatūras datus par mūsu kaimiņvalstīm. Lai gan divas biežākās BRCA1 gēna mutācijas visām reģiona valstīm ir identiskas, izrādījās, ka līdz šim šī "jaunā" mutācija tur ir konstatēta, bet tikai atsevišķos gadījumos – daudz retāk nekā Latvijā.
Latvijas zinātnes kalendāra 2021 atvēršanas pasākumā RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa novēlēja, "lai katram pētniekam ir savs miljons, jo tas atvieglo viņa dzīvi". Ko jūs pētītu, ja jums un jūsu komandai tiktu piešķirts miljons eiro?
Pārmantotā krūts vēža ģenētiskā populācijas skrīninga iespējas, izmantojot inovatīvus e-veselības rīkus. Teorētiski viss ir diezgan skaidrs. Sākumā vajadzētu ģenētiski notestēt visas Latvijas sievietes vecumā no 25 līdz 60 gadiem un turpmāk visas sievietes 25 gadu vecumā. Lietu vienkāršojot – ģenētiskā testa izmaksas ir salīdzināmas ar Covid-19 testa izmaksām. Tuvākajās dienās Latvijā tiks veikts miljonais Covid-19 tests, bet ģenētiskos testus tik daudz nevajadzētu.
Identificējot augsta riska personas pirms krūts un/ vai olnīcu vēža attīstības, būtu iespējams novērst vai agrīni diagnosticēt 5 % krūts vēža gadījumus un 15 % olnīcu vēža gadījumus. Tam nebūtu nepieciešams papildu finansējums. Lai gan tiktu iztērēti miljoni diagnostikā, tomēr būtiski samazinātos ārstēšanas un slimības lapu izdevumi, pieaugtu IKP. Pacientiem nebūtu jābaidās nomirt no pārmantota krūts vai olnīcu vēža un ārstiem nevajadzētu ārstēt 3. un 4. stadijas pārmantoto krūts un olnīcu vēzi. Tomēr reālajā dzīvē viss ir sarežģītāk. Daļa sieviešu, iespējams, negribēs šādā aktivitātē piedalīties, jo nevēlēsies uzzināt savus vēža riskus. Daļa veiks testu, bet var nebūt līdzestīgas regulārajos izmeklējumos. Vēl citiem varētu rasties liela trauksme, uzzinot ģenētiskā testa rezultātus. Tāpēc nepieciešams veikt šādu pilotprojektu, lai izvērtētu iepriekš minētos aspektus, kā arī dalībnieku psiholoģisko novērtēšanu procesa dažādos etapos.
Vai jūsu pētījumi Covid-19 pandēmijas dēļ nepaliek otrajā plānā?
Konkurence par zinātnes finansējumu vienmēr ir sīva, un īpaši pagājušajā gadā onkoloģija nebija prioritāte. Tomēr jāatceras, ka Covid-19 nav atcēlis citas slimības un onkoloģiskie pētījumi ar potenciālu klīnisko izmantojumu būtu jāatbalsta vairāk.
Kas jums sniedz iedvesmu, lai turpinātu pētīt?
[Kādu brīdi domā. – red.] Lielai daļai pārmantotā krūts vēža pacientu atceros vārdu un uzvārdu pat pēc 10 gadiem. Ir arī pacientes, kas atsūta īsziņu dzimšanas dienā. Arī pēc smagās ārstēšanas daudzos gadījumos rezultāti ir labi.
Pacientes nevēlas otrreiz saskarties ar vēža diagnozi, tāpēc bieži izvēlas profilaktiskas operācijas. Pētījumos esam pierādījuši, ka šāda pieeja ir efektīva.
Pēdējā gada laikā vairākām augsta riska pacientēm krūts vēzis magnētiskajā rezonansē atklāts 10 mm robežās. Tas dod gandarījumu un pārliecību, ka iesāktais ir jāturpina.
Daži fakti par Arvīdu Irmeju
- RSU Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras asociētais profesors
- RSU Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks
- Kopš 2002. gada ķirurgs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā
- Kopš 2008. gada Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs
- Atkārtoti stažējies Mančestras Universitātes (Lielbritānija) krūts slimību nodaļā, Nīderlandes vēža institūtā Amsterdamā, Antverpenes Universitātes slimnīcas Krūts slimību centrā Beļģijā u. c.
