Diskusija par žurnālistu ētiku un redakcijas pieeju migrācijas jautājumu atspoguļošanā

9. februārī plkst. 12.00 – 13.30 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ēkā Kronvalda bulvārī 9 notiks diskusija Ētikas kodeksi un redakcionālās prakses vadlīnijas trešo valstu pilsoņu integrācijas atspoguļošanai. Nepieciešamība un priekšlikumi.

Diskusiju vadīs Baltijas Mediju izcilības centra (BMIC) izpilddirektore Rita Ruduša, savukārt par ētikas un redakcionālo vadlīniju nepieciešamību runās RSU Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne, Vidzemes Augstskolas docents Jānis Buholcs, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Laura Dzērve un ziņu aģentūras LETA Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Guntars Grīnums.

Sabiedrības, politiskajā un mediju telpā esošā migrācijas tematika un tās atspoguļojuma analīze norāda uz nepieciešamību diskutēt par migrācijas atspoguļojuma profesionālajiem un ētiskajiem aspektiem. Tāpēc RSU un BMIC rīkotā pasākuma mērķis ir noskaidrot, vai ir nepieciešams būtiski papildināt žurnālistu un redakciju ētikas kodeksus, kā arī nostiprināt profesionālos standartus, runājot par bēgļu tematiku. Diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, vai redakcijās iespējams vienoties par to, kā tiek novērsta polarizētu un neiecietīgu viedokļu paušana, kā ieviest precīzas un atbilstošas terminoloģijas lietošanu, kā panākt daudzpusīgu informācijas avotu atlasi, novēršot politiskās dienas kārtības dominēšanu. Tiks runāts arī par to, ka būtu nepieciešams redakcijām ieviest kopīgu praksi, izvēloties notikumam atbilstošus, identificējamus un precīzus vizuālos materiālus.

Par diskusijas nepieciešamību žurnālistu profesionālajā vidē liecina pētījums, kas projekta Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā: profesionāla iespēja atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstībai Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos ietvaros tiks veikts 2017. gada vasarā. Pētījums atklāja, ka, runājot par migrācijas jautājumiem, medijos dominē politiskā dienaskārtība, tiek sekots migrācijas politikas veidošanas procesam, taču paši bēgļi un "darītāji" nav bijuši nozīmīgi informācijas avoti. Taču 27 % gadījumos, kad mediji stāsta par bēgļiem, izskan apgrūtinājuma tēma, proti, tiek uzsvērts, ka bēgļu radītās problēmas noslogo valsti vai kādu institūciju un šis slogs ir jānovērš. Mediju publikācijās atklāti arī minējumi, kas netiek pamatoti vai nav pierādīti, piemēram, tiek minēts, ka bēgļi ļaunprātīgi izmanto uzņēmējvalstu gādību un mazina vietējiem iedzīvotājiem pieejamos resursus, ka viņu darbaspēks nespēj iekļauties Latvijas ekonomikā. Turklāt 21 % žurnālistu veidotajos materiālos izskan bažas par iespējamo sabiedrības apdraudējumu, ko rada bēgļu atrašanās valstī.

Vienlaikus pētījums liek secināt, ka žurnālisti apzinās, ka neiecietība nav mūsdienu vērtība, un tāpēc savu nostāju izskaidro. Visbiežāk par neiecietības avotu autori min politiskās elites rīcību, kas neveido balansu ar sabiedrības vajadzībām un vērtībām. Publikācijās, kuras ir novērtētas kā neiecietību veicinošas, autori izmanto atsauces uz t. i. "dabisko" iecietības slieksni, kultūras, reliģijas, mentalitātes īpatnību. Tātad autori apliecina, ka neiecietībai esot stingrs, no cilvēka gribas maz atkarīgs iemesls. Ja attieksme pret neiecietību ir nosodoša, tad autori attaisno tās esamību ar nezināšanu. Šādi tiek apliecināts, ka uzlabot attieksmi ir mūsu pašu spēkos. Arī pilnveidojot labas žurnālistikas praksi.

Par iesaistīto pušu īstenotajiem projektiem

• ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) projektu Trešo valstu pilsoņu integrācija Latvijā: profesionāla iespēja atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstībai Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos (Nr. PMIF/7/2016/1/03) īsteno RSU sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru. Laika periods: no 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada decembrim.
• ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā (PMIF/7/2016/1/02) Vidzemes Augstskola īsteno kopā ar deviņiem partneriem, to vidū septiņām mediju organizācijām Latvijā: Latvijas Televīziju, Vidzemes Televīziju, Radio SWH, Ziņu aģentūru LETA, Izdevniecību Rīgas Viļņi, laikrakstu Druva, RīgaTV24, kā arī Latvijas platformu attīstības sadarbībai LAPAS un Vācijas raidsabiedrības Deutsche Welle paspārnē esošo DW Akademie. Projekta īstenošanas laika periods: no 2017. gada augusta līdz 2018. gada decembrim.