Beatrise Rozenfelde: jauno ārstu perspektīva Ventspilī – daudzsološa

Medicīna kopumā, bet reģionālā rezidentūra jo īpaši piedāvā stabilitāti, kas jaunajai otolaringoloģei Beatrisei Rozenfeldei ir būtisks aspekts. Lēmums profesionāli sevi saistīt ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu tapa kopā ar vīru, un jaunā ģimene iecerējusi dzīvot Ventspilī arī pēc tam, kad Beatrise būs izpildījusi savas saistības ar rezidentūras bāzes vietu, nostrādājot tur piecus gadus pēc rezidentūras noslēguma.

Kurā brīdī studiju laikā pieņēmāt lēmumu par labu rezidentūrai reģionā, un kādi faktori palīdzēja izvēlēties tieši Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu?

Ventspils kā darba un dzīves vieta bija variants, ko mēs ģimenē jau iepriekš bijām apsprieduši, jo mans vīrs daudzas bērnības vasaras tur ir pavadījis, un arī es biju pilsētu paspējusi iemīļot, apciemojot vīra vecvecākus. Līdz ar to lēmumu par labu Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnnīcai apsvēru jau pirms rezidentūras uzņemšanas, bet gala lēmumu pieņēmu pēc tam, kad uzzināju, ka esmu tikusi maksas rezidentūrā.

Zināju, ka negribu aizbaukt no Latvijas, tādēļ meklēju iespējas, kā tikt galā ar studiju maksu. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izrādīja interesi par jaunajiem speciālistiem, arī manis izvēlētajā specialitātē – otorinolaringoloģijā, atbalstot ar ikmēneša stipendiju studiju maksas segšanai. Tobrīd tas nebija mazsvarīgi. Vienojāmies par tikšanos ar slimnīcas valdi, kas mani viesmīlīgi uzņēma un izrādīja potenciālo darba vietu. Ar gūtajiem iespaidiem devos mājās, lai kopā ar vīru pieņemtu šo svarīgo lēmumu, jo reģionālais līgums, kā arī stipendijas līgums bija ne tikai atbalsts, bet uzlika pienākumu nākotnes perspektīvā – proti, sevis sasaistīšanu ar šo darba vietu piecu gadu periodā.
 
Pateicoties līgumam ar reģionālo slimnīcu, otro rezidentūras gadu uzsāku kā budžeta grupas rezidents, kas deva papildus motivāciju, jo lielākā motivācija ir un bija pārliecība, ka izvēlētā specialitāte ir tā, par kuru iedegos. Kā arī līgums ar reģionālo slimnīcu uzliek pienākumu ne tikai man kā rezidentam, bet arī reģionam, nodrošinot nākotnē ar darba vietu.

Kāda līdz šim bijusi sadarbība ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu?

Ļoti pozitīva – neskaidrību gadījumos vienmēr varu sazināties ar slimnīcas personālu, operatīvi saņemot padomu vai risinājumu. Slimnīcas komanda ir pretimnākoša un saprotoša.

Patlaban kā otrā studiju gada rezidente vēl nepieņemu pacientus ambulatoriski – to plānoju sākt līdz ar trešo studiju gadu, jo pagaidām esmu nobāzējusies Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un drīzumā rotēšu uz P. Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Pirms dodos uz Ventspili man gribētos vēl apbružāties galvaspilsētā, lai savās konsultācijās varu pilnvērtīgāk palīdzēt pacientiem.

Reģionu rezidenti bieži uzsver, ka jaunajam ārstam jābūt ļoti erudītam, jo slimnīcās ārpus galvaspilsētas bieži nav iespējas pakonsultēties pie virknes zinošiem savas jomas speciālistiem.

Man šķiet, ka šī situācija pamazām mainās, arī rezidentu skaits reģionālajās slimnīcās aug. Patlaban es neesmu vienīgā RSU rezidente, kam ir līgums ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu – Ventspils slimnīcai jau ir divas rezidentes piesaistītas. Kad es pēc nedaudz vairāk kā diviem gadiem ieradīšos, tur jau būs nokomplektējusies jauno ārstu komanda un iespējams, ka nākotnē Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā varēs arī kādu no rezidentu mācību cikliem organizēt, lai vietējie pacienti pie jaunā speciālista sāk jau pamazām pierast.

Kā kopumā nonācāt līdz medicīnai? Kurā dzīves brīdī un kam pateicoties pieņēmāt šo lēmumu?

Neesmu augusi mediķu ģimenē, līdz ar to sarunas par un ap medicīnu nav bijusi mana ikdiena. Ko gan nevaru teikt par savu ģimeni šobrīd, jo vīra vecāki un vecvecāki ir mediķi, taču lēmumu par labu medicīnai pieņēmu vēl pirms ar vīru bijām pazīstami.

Manuprāt, neapzinātu ietekmi uz profesijas izvēli ir atstājis tas, ka agrā vecumā zaudēju tēti, bet saprātīgākā vecumā sapratu, ka gribu iegūt profesiju, kas man nodrošinātu stabilitāti visai turpmākajai dzīvei. Neatminos, ka jebkad būtu vēlējusies kļūt par kādas citas profesijas pārstāvi. Šajos gados ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, bet mani kopumā nepamet sajūta, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli.

Kā nāca doma tieši par otolaringoloģiju?

Man patīk, ka šajā specialitātē var darboties gan ambulatori, gan ķirurģiski, gan ar pieaugušajiem, gan bērniem.

Kādas rakstura īpašības ir nepieciešamas labam mediķim?

Ir jābūt zinošam, mērķtiecīgam, rūpīgam, neatlaidīgam, atvērtam, pacietīgam, jāpiemīt atbildības sajūtai un vēlmei pilnveidoties, kā arī spējai uzklausīt. Man šķiet – labam mediķim ir svarīgi nebūt augstprātīgam, spēt atzīt, ka ir situācijas, ar ko pats nevar tikt galā un mācēt lūgt kolēģu palīdzību, kad tā ir nepieciešama.

Ceļā uz ārsta profesiju ir dažādi ietekmējošie faktori, un es uzskatu, ka viens no tiem ir veiksme. Lai gan esmu sava profesionālā ceļa sākumā, varu teikt, ka veiksme mani ir pavadījusi, sākot jau no specialitātes izvēles un ne tikai.

Beatrise Rozenfelde,
otrā studiju gada rezidente Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā

Specialitāte – otolaringoloģija
Dzimtā puse – Ādaži