Kristiāna Čačka – oftalmoloģijas rezidente ar divām lieliskām bāzes vietām

Mans ceļš līdz rezidentūrai oftalmoloģijā

Kamēr daļa kursabiedru jau no pašiem studiju pirmsākumiem skaidri zināja savu sapņu specialitāti, es vairākas reizes mainīju savas domas. Kādu laiku vēlējos būt ginekologs, tad pediatrs, līdz beigās nonācu līdz īstajai un sirdij vistuvākajai jomai – oftalmoloģijai.

Interese par oftalmoloģiju parādījās pēc studiju kursa, kuru manai grupai pasniedza dr. Marija Klindžāne. Viņas darba spars, dinamika un entuziasms mani aizrāva. Atceros, ka gatavojoties oftalmoloģijas eksāmenam domāju: kā gan tik mazā orgānā var būt tik daudz dažādu struktūru, patoloģiju un to ārstēšanas iespēju? Pēc piektā studiju gada prakses, kuru izgāju gan pie ģimenes ārsta, gan dažādās ķirurģijas nodaļās, mana pārliecība par oftalmoloģijas rezidentūru tikai nostiprinājās un jau rudenī sāku aktīvi voluntēt un piedalīties studentu pētniecisko darbu izstrādē PSKUS Acu klīnikā. Sestajā studiju gadā apmeklēju arī oftalmoloģijas studentu zinātnisko pulciņu.

Protams, tāpat kā vairākumam studentu pēdējā medicīnas studiju gadā manas domas bija tikai par rezidentūras vietu sadali un valsts eksāmenu. Tā kā oftalmoloģijas rezidentūrā bija paredzēts salīdzinoši mazs budžeta vietu skaits, nolēmu, ka manu pārliecību par nozares izvēli tas nedrīkst ietekmēt. Es nepadevos un turpināju darīt visu iespējamo, lai rezidentūras konkursam salasītu pēc iespējas vairāk punktu. Tomēr doma par to, ka pašai būtu jāmaksā par studijām, nelikās visai vilinoša, tāpēc sāku domāt par risinājumu šai situācijai.

Tā kā LAAC kļuva par RSU oftalmoloģijas rezidentu bāzes vietu, devos turp pārrunāt rezidentūras iespējas. Jau pēc pāris tikšanās reizēm skaidri zināju, ka savu rezidentūru iziešu LAAC neatkarīgi no tā, vai būšu maksas vai budžeta rezidents. Vasarā, pēc rezidentūras konkursa rezultātu paziņošanas, kļuva zināms, ka esmu ieguvusi valsts budžeta vietu, un patiesi tik lielu saviļņojumu jutu tikai valsts eksāmena noslēdzošajā dienā.

Oktobrī beidzot sāku studijas oftalmoloģijas rezidentūrā ar divām bāzes vietām. Ne brīdi neesmu nožēlojusi savu izvēli nedz par studiju programmu, nedz par bāzes vietas izvēli. Abās klīnikās strādā lieliski savas nozares speciālisti, no kuriem mācīties. Mācību cikli dalās starp abām šīm klīnikām, savukārt dežūras ir tikai PSKUS.

Valsts nozīmes slimnīcā iegūstu ļoti daudz zināšanu un prasmju – nereti nākas saskarties ar ļoti sarežģītiem klīniskiem gadījumiem un mācīties no sertificētiem kolēģiem šādu gadījumu ārstēšanu un reizēm pat neatliekamu operatīvu atrisināšanu. PSKUS nodaļa ir lieliska vieta, kur iegūt zināšanas, tāpēc man ir patiess prieks, ka es kā rezidents varu strādāt šajā stacionārā. Nodaļā ir daudz darba, neviens rezidents nesēž, tā teikt, rokas klēpī salicis. Tiek apskatīti pacienti pirms operācijām vai intravitreālām injekcijām, veikti dažādi izmeklējumi, ir iespējas vērot visdažādākās operācijas.

Savukārt LAAC lielākā rezidenta ikdienas daļa norit kopā ar sertificētu ārstu viņa pieņemšanā, protams, ja vien pacients ir ar mieru, ka pieņemšanā piedalīsies arī rezidents. Jāteic, ka pati neesmu saskārusies ar noraidošu attieksmi no pacientu puses pret mums, rezidentiem. Gluži otrādi – pacienti ir ļoti pretimnākoši un labprāt piedalās rezidentu apmācības procesā. Protams, abas bāzes vietas nodrošina arī iespēju asistēt sertificētam ārstam operācijās un apgūt ķirurģiskas prasmes pieredzējuša ārsta uzraudzībā.

Mans ieteikums studentiem – esiet drosmīgi, pieņemiet ikvienu iespēju, ko jums sniedz universitāte, nebaidieties vaicāt pēc pieredzes bagātāku kolēģu padoma un atcerieties, ka viss notiek tā, kā tam ir jānotiek!