Zinātniece ar pasaules skatījumu Ieva Puzo: "Antropoloģija ir īstais veids, kā skatīties uz pasauli"
Sociālā vai kultūras antropoloģe Ieva Puzo ir mūsējā kopš 2016. gada. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes docētāja un vecākā pētniece, kuras intereses saistītas ar zinātnes un tehnoloģiju studijām, darba antropoloģiju un augsti kvalificēta darbaspēka mobilitātes izpēti.
"Mūsdienu lielākā problēma ir tā, ka cilvēka vērtību saskatām tikai darbā," intervijā LR1 raidījumā Monopols saka Ieva Puzo.
Viņa veikusi pētījumus Japānā, Melnkalnē un Latvijā, bet šobrīd RSU veic pēcdoktorantūras pētījumu Mobilizējot zinātni: Pētnieku pārrobežu mobilitāte salīdzinošā skatījumā.
Ieva Puzo ir maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija vadītāja. RSU studentiem viņa lasījusi tādus studiju kursus kā Reģionālā etnogrāfija: Japāna, Radniecības sistēmas un Zināšanu antropoloģija.
"Ievu labi raksturo mīlestība pret studentiem, kolēģiem un līdzcilvēkiem," saka sociālā antropoloģe un Ievas kolēģe Anna Žabicka.
"Katrā ziņā Latvijai un antropoloģijai ir jābūt ļoti priecīgām, ka Ieva ir atgriezusies Latvijā, lai stiprinātu šo jomu."
Taču nebija tā, ka sociālā vai kultūras antropoloģija bija Ievas bērnības sapnis. "Kad es beidzu vidusskolu, sapratu, ka negribu studēt visas tās lietas, kas tajā laikā bija populāras…" Tāpēc viņa pabeigusi Japānas studijas un pieteikusies Fulbraita stipendijai maģistra līmeņa studijām ASV. Pēc stipendijas saņemšanas nonākusi Kalifornijas Universitātē Bērklijā Āzijas studiju programmā, kur apguvusi dažādus studiju kursus dažādās studiju programmās. "Tur ar izslēgšanas metodi sapratu, kas man īsti nederēs, – man nederēs politikas zinātne, nederēs literatūrzinātne…, un es nonācu pie antropoloģijas. Pēc maģistrantūras studijām jau pieteicos doktorantūras studijām Pitsburgas Universitātē kultūras antropoloģijā."
Kopš 2017. gada Ieva Puzo ir Latvijas Antropologu biedrības valdes priekšsēdētāja.
"Ko pēta antropoloģija, un kādu jomu esat izvēlējusies jūs?
Sociālā vai kultūras antropoloģija ir joma, kas pēta cilvēku sabiedrības salīdzinošā skatījumā. Tas nozīmē, ka mēs skatāmies uz cilvēkiem kā sociālām būtnēm un domājam par to, kā dažādās vietās un dažādos laikos cilvēki šķietami vienādas un pašsaprotamas lietas dara ļoti atšķirīgi. Jā, mēs visi piedzimstam, ēdam, dzeram, veidojam attiecības un kādā brīdī aizejam mūžībā, taču tas, kā to darām, atšķiras. Šeit ir svarīgs šis salīdzinošais elements, lai domātu par to, ka, jā, mēs, no vienas puses, skatāmies, kā cilvēki citās vietās dara kādas lietas, un, no otras puses, lai reflektētu par to, ko mēs darām, un saprastu, ka
tas, kā mēs darām it kā pašsaprotamas lietas, nemaz tik pašsaprotams nav – kā domājam par darbu, kā veidojam ģimeni...
Jebkurā valstī un sabiedrībā ir dažādas cilvēku grupas, sociālie slāņi, etniskā piederība, reliģiskā piederības, kas ietekmē to, kā cilvēki domā un dara lietas.
Kam jūs pati esat vairāk pievērsusies?
Mani pašu interesē krustpunkts starp zinātni kā pētniecības, izpētes jomu, darbu – kā mēs domājam par darbu mūsdienu pasaulē –, un cilvēku kustība pāri robežām, kas bijusi aktuāla vienmēr, bet pēdējā laikā kļūst arvien plašāka, tāpēc par to vairāk jādomā un jārunā.
Vai antropologs vērtē ar plus vai mīnus zīmi vai tikai konstatē faktu un pasaka pasaulei, ka tā ir?
Tas ir ļoti atkarīgs no antropologa, jo mums, protams, ir svarīga ideja par kultūru relatīvismu – ka tajā vietā dara tā, bet mēs darām šitā.
Netiesāsim! Dažādi cilvēki dažādās grupās tver lietas savādāk, un mums ir jāmēģina saprast, kāpēc viņi dara tā, kā dara, kāpēc viņi domā tā, un ar to sadzīvot. Jāsāk ar ieklausīšanos!"
Fragments no LR1 raidījuma Monopols intervijas ar Ievu Puzo
