Goda doktori

Rīgas Stradiņa universitāte Goda doktora (Doctor Honoris Causa) nosaukumu piešķir kopš 1990. gada 26. jūnija, kad universitātes Zinātņu padome pieņēma šādu lēmumu. Goda doktora nosaukumu piešķir universitātes Senāts par izciliem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un RSU attīstībā.

Doctor Honoris Causa 2024

Doctor honoris causa 2020

2020. gada 19. maijā RSU Goda doktora nosaukums piešķirts bijušajai Valsts prezidentei (1999–2007) Vairai Vīķei-Freibergai par ilggadēju atbalstu Latvijas izglītībai un zinātnei starptautiskā mērogā, kā arī par atbalstu RSU sociālo zinātņu docētāju un studējošo profesionālajā izaugsmē, to skaitā sekmējot starptautiski nozīmīgu pētniecību par reģionālajām un starpvalstu attiecībām. Vaira Vīķe-Freiberga ir aicinājusi, lai Latvija kļūst starptautiski pamanāma ar savu cilvēku spožajiem prātiem un spējām. Sekojot šim aicinājumam, RSU pirms piecpadsmit gadiem izvēlējās attīstības ceļu, kas vērsts uz Rietumeiropu un tās vērtībām. RSU sāka daudz plašāk piedāvāt savu izglītību starptautiskā mērogā, šodien esot jau ārvalstu studentu līderei Baltijas valstīs. V. Vīķe-Freiberga ir teikusi: jebkura izglītība, kas iegūta, lai cik specializēta tā būtu, sniedz cilvēkam arī vispārējas mākas pašdisciplīnā, mērķtiecībā, gribasspēkā, darba spējās. Tās ir īpašības, kas raksturo autonomu personu, kura spēj uzņemties atbildību un patstāvīgi pieņemt lēmumus. Šo pieeju izglītībai – sagatavot atbildīgas un daudzpusīgas personības – vienmēr ir īstenojusi arī RSU. Plaša sadarbība bijušajai Valsts prezidentei ir izveidojusies ar RSU Eiropas studiju fakultāti – ar dekānu prof. Andri Sprūdu, docētāju Mārtiņu Dauguli u. c. Piem., V. Vīķe-Freiberga ir Eiropas Ārlietu padomē (European Council of Foreign Relations) un atbalsta European Foreign Policy Scorecard veidošanu. Izdevuma tapšanā vairāku gadu garumā ir piedalījušies daudzi RSU Eiropas studiju fakultātes docētāji un studenti. V. Vīķe-Freiberga veicinājusi fakultātes docētāju un studentu pieredzes apmaiņu dažādās starptautiski nozīmīgās konferencēs un forumos. Turklāt eksprezidente ir dibinājusi savā vārdā nosauktu stipendiju Vītolu fondā, ik gadu atbalstot trīs studentus.	​
2020. gada 19. maijā RSU Goda doktora nosaukums piešķirts Vītolu fonda padomes priekšsēdētājam, mecenātam Vilim Vītolam par ilggadēju un nesavtīgu devumu RSU studējošo profesionālajā izaugsmē un attīstībā. 2002. gada 4. aprīlī tika dibināts Vītolu fonds. Tā mērķis ir ar stipendijām palīdzēt spējīgiem, centīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās. Vītolu ģimenes iniciatīva par atbalsta fondu radīja atsauksmi daudzu citu cilvēku sirdīs, kas piebiedrojās un uzticēja savas stipendijas administrēt Vītolu fondam. Pašlaik Vītolu fonda ideju atbalsta vairāk nekā 200 ziedotāju. Pateicoties fonda atbalstam, ik gadu stipendijas saņem un studijas RSU 1. kursā sāk aptuveni 40 jauniešu, bet kopumā fonda stipendijas katru gadu saņem ap 150 RSU studentu. Jaunieši stipendiju saņem līdz pat augstskolas absolvēšanai, piemēram, sešus gadus. Fonds nodrošina īpašas stipendijas arī rezidentūrā studējošajiem. 18 gadu laikā fonds izskolojis gandrīz 500 RSU studentu, izmaksājot stipendijās vairāk nekā pusmiljonu eiro.
2020. gada 19. maijā RSU Goda doktora nosaukums piešķirts Vītolu fonda stipendijas izveidotājai, pediatrei Zaigai Alksnei-Phillips par ilggadēju un nesavtīgu devumu RSU studējošo profesionālajā izaugsmē un attīstībā, vairāku gadu garumā atbalstot izglītību, starptautisko pieredzes apmaiņu un pētniecību pediatrijā. 1987. gadā latviešu izcelsmes pediatre no ASV Zaiga Alksne-Phillips Latvijā viesojās pirmo reizi. Kopš tās reizes viņa nesavtīgi organizējusi palīdzību Latvijas bērniem un medicīnas iestādēm, stāstījusi ārstiem par savu bērnu ārstēšanas pieredzi un konsultējusi mazos pacientus. RSU Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras darbiniekiem ilgstoši ir sirsnīgas un profesionālas attiecības ar ārsti Zaigu Alksni-Phillips. Katedras darbinieki tiekas ar viņu katru gadu, apmainoties ar informāciju pediatrijā un apspriežot bērnu veselības aprūpes jautājumus, un ir saņēmusi dāvinājumā grāmatas un žurnālus. Īpaši augsti vērtējams ir Zaigas Alksnes-Phillips ieguldījums pediatru apmācībā gan ASV, gan Latvijā. 2010. gadā Zaiga Alksne-Phillips Vītolu fondā dibināja savā vārdā nosauktu stipendiju, lai atbalstītu pediatrus.	​

Doctor honoris causa 2019

2019. gada 1. aprīlī RSU Goda doktora nosaukums piešķirts profesoram Metjū Goldsmitam (Matthew Goldsmith), kurš ir Sentluisas Vašingtona Universitātes (ASV) profesors un Sentluisas Bērnu slimnīcas Bērnu intensīvās terapijas klīnikas medicīnas direktors, bērnu intensīvās terapijas speciālists, pediatrs un reanimatologs. Viņš ir ilggadējs RSU Tālākizglītības fakultātes un Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras viesprofesors, kurš izglītojis gan RSU studentus un rezidentus, gan mācībspēkus un ārstus. Prof. Metjū Goldsmits RSU ir lasījis lekcijas, vadījis vairāku dienu moduļveida praktiskās nodarbības dažādās simulētās klīniskajās situācijās, sagatavojis daudzus e-studiju materiālus. Viņš atjaunojis rezidentūras studiju programmas rotācijas kursu, recenzējis praktisko rokasgrāmatu intensīvajā terapijā, veicis supervīzijas un medicīnas kļūmju analīzi pacientu drošības kontekstā hospitācijas vizītes ietvaros RSU klīniskajā bāzē Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Pirmo reizi Latvijā profesors vadījis in situ simulācijas BKUS Neatliekamās palīdzības nodaļā, apmācot studējošos RSU Tālākizglītības fakultātē un iniciējot šāda apmācības veida regulāru turpinājumu.

​

2019. gada 1. aprīlī RSU Goda doktora nosaukums piešķirts profesoram Jūdžinam Minevičam (Eugene Minevich), kurš ir Sinsinati Universitātes (ASV) Uroloģijas klīnikas profesors un Sinsinati Bērnu slimnīcas Bērnu uroloģijas nodaļas starptautiskās izglītības vadītājs. Viņš ir izcils un pasaulē atzīts bērnu urologs. Goda doktora nosaukums viņam piešķirts par ieguldījumu ASV un Latvijas bērnu uroloģijas attīstībā, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, kas ir RSU studiju bāze, Ķirurģijas klīnikas attīstībā un bērnu ķirurģijas attīstībā Latvija, RSU Bērnu ķirurģijas katedras darbinieku izglītošanā ilgu gadu garumā, profesionālo un zinātnisko kontaktu veidošanā starp Latvijas un ASV bērnu urologiem. Prof. Jūdžins Minevičs ir lasījis lekcijas RSU doktorantiem un rezidentiem, kā arī Latvijas bērnu ķirurgiem un urologiem. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā profesors veicis paraugoperācijas.

Doctor honoris causa 2018

2018. gada 13. novembrī RSU Goda doktora nosaukums piešķirts profesoram Peteram Goreckim (Peter Goretzki), kurš strādā Šaritē Berlīnes Universitātes slimnīcā (Charité–Universitätsmedizin Berlin). Goda doktora nosaukums profesoram piešķirts par ilggadēju ieguldījumu RSU attīstībā, veicinot studentu un docētāju akadēmisko un profesionālo izaugsmi starptautiskā mērogā, īpaši ķirurģijā. Tieši ar profesora Petera Gorecka līdzdalību RSU sāka īstenot projektu Noisas (Neuss) pilsētas akadēmiskajā mācību slimnīcā Lukaskrankenhaus, sniedzot RSU medicīnas studentiem iespēju apgūt atsevišķus studiju kursus vienā no vadošajām Vācijas klīnikām. Ar savu ilggadējo ieguldījumu RSU izaugsmē prof. Peters Goreckis ir apliecinājis nozīmīgumu, uzticamību un godu, ko simbolizē RSU Goda doktora nosaukums.

​

Doctor honoris causa 2017

RSU absolventam un ilggadējam mecenātam Mārim Rēvaldam RSU Goda doktora tituls piešķirts 2017. gada 15. decembrī. M. Rēvalda atbalsts un padoms RSU attīstībai bijis neatsverams, piedaloties RSU veselības aprūpes virziena pilotakreditācijā, kā arī iepriekš RSU Padomnieku konventa sastāvā, sniedzot ieteikumus universitātes attīstības jautājumos un studiju programmu pilnveidošanā. M. Rēvalds ar savu ieguldījumu RSU studentu un visas universitātes un medicīnas jomas atbalstā un attīstībā ir bijis un turpina būt izcils paraugs ikvienam RSU topošajam un esošajam studentam un absolventam, kā arī ikvienam sava izvēlētā dzīves ceļa veidotājam. M. Rēvalds savu darbu ir veltījis veselības aprūpes jomas attīstībai un popularizēšanai, atbalstot medicīnas studentus un visu nozari kopumā. 2010. gadā M. Rēvalda vadītais Veselības centrs 4 izveidoja RSU Izcilības stipendiju, ik gadu nodrošinot atbalstu četriem medicīnas un veselības aprūpes pamatstudiju studentiem un vienreizēju stipendiju RSU docētājiem par ieguldījumu zinātnē un pētniecībā. Stipendija ļāvusi daudziem topošajiem ārstiem un viņu docētājiem realizēt savus karjeras un izaugsmes sapņus. 2017. gadā SIA Veselības centrs 4 dāvināja RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram modernus ultrasonogrāfijas un endoskopijas aparātus, kas nepieciešami ārsta ikdienā vajadzīgo prasmju apguvei. Veselības centrs 4 ir kļuvis arī par daudzu RSU studentu prakses un absolventu darba vietu.

​

Pazīstamajam laboratorijas medicīnas ekspertam, 1993. gadā dibinātās E. Gulbja laboratorijas līdzīpašniekam Egilam Gulbim RSU Goda doktora tituls piešķirts 2017. gada 15. decembrī. E. Gulbis ir palīdzējis organizēt Pasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā un citas ar veselības aprūpi saistītas aktivitātes vairāku gadu garumā. E. Gulbja laboratorija ir lielākā klīniskā laboratorija Latvijā un tā nodrošina karjeras izaugsmi un ikdienas atbalstu klīniskajā darbā daudziem RSU absolventiem. Daudz personiskāks ir E. Gulbja devums vairākiem desmitiem esošo RSU studentu. Rūpējoties par veselības jomas studentu profesionālo izaugsmi un sociālo labklājību, E. Gulbis jau vairāk nekā 60 RSU medicīnas un pediatrijas studentiem personiski ir nodrošinājis sociālās stipendijas dzīves apstākļu uzlabošanai, lai viņi varētu mērķtiecīgāk veltīt laiku un uzmanību studijām, piepildot savus nākotnes sapņus. E. Gulbis ar savu rīcību ir paraugs ikvienam RSU topošajam un esošajam studentam un absolventam, kā arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, rādot, kā ar savu rīcību vairot kopējo cilvēcību un labestību pasaulē.

Doctor honoris causa 2016

Kārdifas Universitātes (Lielbritānija) profesoram Pīteram Dērningam (Peter Durning) Goda doktora tituls piešķirts 2016. gada 26. maijā. Prof. Dērnings ir ilggadējs RSU Ortodontijas katedras sadarbības partneris, Edinburgas Karaliskās Ķirurgu koledžas (Royal College of Surgeons of Edinburgh, RCSEd) speciālistu Baltijas Eksaminācijas centra RSU Stomatoloģijas institūtā konsultants. RSU sadarbība ar profesoru Dērningu sākās 1992. gadā, kad viņš nolasīja vairākas lekcijas un vadīja praktiskus kursus ortodontijā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas speciālistiem. Profesors vienmēr aktīvi iesaistījies zobārstniecības studiju programmas pilnveidošanā, un viņš ir arī uzņēmis Kārdifas Universitātes pēcdiploma apmācības programmā vairākus kolēģus no Latvijas.

​

Kārdifas Universitātes (Lielbritānija) Lietišķās klīniskās izpētes un sabiedrības veselības departamenta vadītājam, izcilam zinātniekam un starptautiski atzītam goda konsultantam profesoram Stīvenam Ričmondam (Stephen Richmond) Goda doktora tituls piešķirts 2016. gada 26. maijā. Profesora Ričmonda sadarbība ar RSU Zobārstniecības fakultāti sākās 1994. gadā Eiropas projektā EURO-QUAL kvalitāte ortodontijā, kas palīdzēja veidot specialitāti atbilstīgi kvalitātes standartiem. Sadarbība ar profesoru projektā Tempus – Dental curriculum development rezidentiem un jaunajiem pasniedzējiem tika dota iespēja iepazīties ar pētniecības metodēm ortodontijā Kārdifas Universitātē un veikt pētījumu, kura rezultāti publicēti divos citējamos žurnālos. No 2000. līdz 2015. gadam prof. Ričmonds Erasmus programmas ietvaros uzņēma RSU rezidentus un Zobārstniecības fakultātes pasniedzējus Kārdifas Universitātes Ortodontijas katedrā, kur iepazīstināja viņus ar zināšanu un kompetenču novērtēšanas sistēmu un studiju programmu attīstības pamatprincipiem. Profesors RSU Stomatoloģijas institūtā organizējis divus seminārus par jaunākajām sejas un žokļu deformācijas 3D diagnostikas metodēm, kā arī lasījis lekcijas par 3D pētījumiem un vairākkārt devis mūsu speciālistiem iespēju piedalīties Lielbritānijā organizētajās konferencēs.

Doctor honoris causa 2015

RSU 65. jubilejas gadā Goda doktora nosaukums piešķirts ASV emeritētajam profesoram Džordžam Maiklam Teibosam (George Michael Taybos) par nozīmīgu un ilggadīgu ieguldījumu mutes medicīnas nozares attīstībā Latvijā un tās atpazīstamības veidošanu pasaulē, kā arī par zināšanu un pieredzes nodošanu RSU Zobārstniecības fakultātes studentiem un akadēmiskajam personālam.

​

Doctor honoris causa 2014

Vikijai Vasiliki Karku (Vicky Vassiliki Karkou) Goda doktora tituls piešķirts 2014. gada 28. novembrī par nozīmīgu ieguldījumu dejas un kustību terapijas aizsākšanā Latvijā un Latvijas Deju un kustību terapijas asociācijas dibināšanas procesā. Filozofijas doktore, Edžhilas universitātes (Edge Hill University) profesore, veselības un mākslas mijiedarbības procesu pētniece, dejas un kustību psihoterapeite, dejas un kustību psihoterapijas maģistra studiju programmas dibinātāja un vadītāja Edžhilas universitātē Apvienotajā Karalistē.	​
Susannai Īvašonei (Susanne Iwarsson) Goda doktora tituls piešķirts 2014. gada 28. novembrī par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas ergoterapeitu profesionālajā apmācībā. Medicīnas doktore Susanna Īvašone ir Zviedrijā reģistrēta profesionāla ergoterapeite un Lundas universitātes profesore, kas kopš 1996.gada regulāri dažādos projektos sadarbojas ar Rīgas Stradiņa universitāti.
Kerilai Sibetai Stīlai (Caryl Sibbett Steele) Goda doktora tituls piešķirts 2014. gada 28. novembrī par ieguldījumu mākslas terapijas studiju programmas izveidē Latvijā un studiju programmas atvēršanā Rīgas Stradiņa universitātē 2006. gadā. Filozofijas doktore, sertificēta psihoterapeite, supervizore, praktizējoša mākslas terapeite un mākslas psihoterapijas maģistra studiju programmas vadītāja Austrumlondonas universitātē (The University of East London).
Črtam Marinčekam (Črt Marinček) Goda doktora tituls piešķirts 2014. gada 28. novembrī par veiksmīgu sadarbību zinātnes un studiju jomā starp Rīgas Stradiņa universitāti un Ļubļanas Universitāti (Slovēnija). Ārsts, medicīnas zinātņu doktors un Ļubļanas Universitātes profesors Č. Marinčeks ir nodrošinājis atbalstu Latvijas rehabilitācijas speciālistu un RSU Rehabilitācijas fakultātes akadēmiskā personāla iesaistīšanai Eiropas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas vadošo speciālistu apritē, Eiropas rehabilitācijas zinātnes forumā, Eiropas Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas asociācijā u. c. Lielu atbalstu profesors ieguldījis, lai vairāki Latvijas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti saņemtu Eiropas rehabilitācijas ārstu sertifikātu un RSU fizikālās un rehabilitācijas medicīnas rezidentūras bāze – Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari – tiktu akreditēts kā Eiropas līmeņa fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu apmācības centrs, kas ļauj Latvijas speciālistiem tālāk kārtot eirosertifikācijas eksāmenus fizikālajā un rehabilitācijas medicīnā. Ar profesora atbalstu tika sākta tehniskās ortopēdijas studentu apmaiņa starp RSU un Ļubļanas Universitāti.	​
Irēnei Kalniņš un Zaigai Priedei-Kalniņš Goda doktora tituls piešķirts 2014. gada 20. maijā. Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošās profesores sniegušas ievērojamu palīdzību māsu augstākās izglītības attīstībā Latvijā, kā arī strādājušas ar studentiem, apmācot Rīgas Stradiņa universitātes (tolaik – Latvijas Medicīnas akadēmijas) topošās māsas.

Doctor honoris causa 2013

Vieda Skultāne (angļu avotos zināma kā Vieda Skultans, pēc pases – Vieda Shelley) ir viena no sociālās antropoloģijas nozares izveidotājām Latvijā, iesaistoties studentu izglītības veicināšanā, kā arī studiju procesā un programmu veidošanā Latvijā un RSU. V. Skultāne ir lasījusi lekcijas medicīnas antropoloģijā RSU socioloģijas programmas doktorantiem un sociālās antropoloģijas maģistra programmas studentiem u. c. V. Skultāne ir viena no citējamākajām pētniecēm par mūsdienu Latvijas pētījumiem sociālās antropoloģijas nozarē. Profesore RSU bibliotēkai ir dāvinājusi vairākus simtus grāmatu tādās pētniecības jomās kā sabiedrības veselība, sociālā psihiatrija, medicīnas antropoloģija, medicīnas vēsture u. c.
Hanss Gerhards Genšs (Hans Gerhard Gensch) ir Kremsas Donavas universitātes (Donau-Universität Krems; Austrija) komunikācijas eksperts, kura atbalsts RSU Komunikācijas studiju katedras vēsturē bijis izšķiroši nozīmīgs. H. G. Genšs piedalījies RSU studiju programmas Sabiedriskās attiecības satura izstrādē un iesaistījies sabiedrisko attiecību kā akadēmiskas disciplīnas veidošanā Latvijā. 2001. gadā viņš kļuva par vienu no pirmajiem ārvalstu vieslektoriem, kuri uzņēmušies vadīt studiju kursus RSU sabiedrisko attiecību programmas studentiem.
Mihaels Helvarts (Michael E. Höllwarth) ir Grācas Medicīnas universitātes (Austrija) emeritētais profesors un viens no izcilākajiem pasaules bērnu ķirurgiem, daudzu bērnu ķirurģijas tehnoloģiju aizsācējs, 19 Eiropas un pasaules bērnu ķirurgu asociāciju Goda biedrs, 208 visaugstākās raudzes zinātnisko publikāciju autors, 36 mācību grāmatu autors un līdzautors un trīs zinātnisko monogrāfiju autors. Kopš 1997. gada profesors ir sniedzis milzīgu atbalstu un palīdzību Latvijas bērnu ķirurgu kvalifikācijas celšanā. Profesora vadītajā Grācas universitātes Bērnu ķirurģijas klīnikā ir stažējušies pieci Latvijas bērnu ķirurgi. Profesors Helvarts ir vairākkārt viesojies RSU, 2012. gada maijā kļūstot par mūsu augstskolas viesprofesoru. Pateicoties profesoram, RSU ir izdevies augstā līmenī attīstīt e-apmācības programmas. Profesors Mihaels Helvarts miris 2024. gada 12. martā.

Doctor honoris causa 2012

Boriss Teterevs un Ināra Tetereva, mecenāti. I. Teterevai piešķirts Goda doktores nosaukums 2012. gada 13. novembrī par nozīmīgu ieguldījumu un atbalstu Rīgas Stradiņa universitātei, īpaši veicinot jaunu cilvēku izglītošanu mākslas un kultūras jomā. B. Teterevam (miris 2019. gada 21. septembrī) Goda doktora tituls piešķirts 2012. gada 13. novembrī par nozīmīgu ieguldījumu RSU attīstībā, jauno veselības aprūpes speciālistu atbalstu un tiekšanās uz izcilību veicināšanu RSU.

Doctor honoris causa 2010

Profesors Jevgēnijs Matjakins (Евгений Матякин), Krievijas Medicīnas Zinātņu akadēmijas N. N. Blohina vārdā nosauktā Krievijas Onkoloģijas zinātniskā centra Galvas un kakla audzēju nodaļas vadītājs. Vairāku desmitu gadu garumā, būdams viens no vadošajiem mutes un žokļa onkologiem Krievijā un pasaulē, J. Matjakins ir nodrošinājis zināšanu un pieredzes apmaiņu ar daudziem vadošajiem attiecīgās nozares pārstāvjiem Latvijā. Daudz J. Matjakina skolnieku strādā un dzīvo Latvijā.
Profesors Peters Navrots (Peter P. Nawroth), Heidelbergas Universitātes Medicīnas un klīniskās ķīmijas departamenta direktors. Dānijā dzimušais P. Navrots ir viens no izcilākajiem Vācijas ārstiem. Goda doktora nosaukums tiek piešķirts par zināšanu un pieredzes apmaiņas veidošanu starp Latvijas un Vācijas medicīnas centru speciālistiem, sniedzot ievērojamu ietekmi Latvijas ārstniecības, pedagoģijas un zinātnes attīstībai tagadnē un nākotnē.
Profesors Godfrīds Rūmanss (Godfried Roomans) no Erebrū Universitātes (Örebro) Zviedrijā. RSU Goda doktora nosaukumu profesoram G. Rūmansam piešķir par neatsveramu devumu zināšanu un pieredzes apmaiņas nodrošināšanā starp RSU studentiem, akadēmisko personālu un vadošajiem šūnu pētniekiem pasaulē. G. Rūmansa ciešā sadarbība ar RSU un konkrēti ar RSU Anatomijas un Antropoloģijas institūtu izveidojās uzreiz pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gados un turpinās joprojām. Profesors G. Rūmanss miris 2014. gada 8. novembrī.
Kristaps Zariņš, Stenfordas Universitātes (ASV) emeritētais profesors. Goda doktora nosaukums piešķirts par neatsveramu devumu vaskulārās ķirurģijas attīstībā, kā arī par zināšanu un pieredzes apmaiņas pašaizliedzīgu veidošanu starp Latvijas un pasaules vadošo medicīnas centru speciālistiem, veicinot Latvijas sirds un asinsvadu ķirurģijas zinātnisko attīstību un atpazīstamību pasaules zinātnes telpā.
Valdis Zatlers. Goda doktora nosaukums piešķirts par starptautiski nozīmīgu un ilggadīgu ieguldījumu inovatīvu, starptautiski atzītu metožu ieviešanā ortopēdijā un par ortopēdijas nozares darba organizēšanu Latvijā, kā arī par sociālo zinātņu un izglītības kopumā attīstības veicināšanu, esot Valsts prezidenta amatā.

Doctor honoris causa 2009

Jans Lilja (Jan Lilja), Gēteborgas Universitātes profesors. Nosaukumu saņēmis 2009. gada 7. maijā, tas piešķirts par lielo ieguldījumu jaunu metožu apgūšanā sejas šķeltņu ārstēšanā un uz estētiskiem sejas šķeltņu orientētu operāciju izstrāžu pētījumiem.
Pērs Šelbreds (Per Skjelbred), Oslo Universitātes profesors. Nosaukumu saņēmis 2009. gada 7. maijā, tas piešķirts par ilggadīgu ieguldījumu kraniofaciālo anomāliju multidisciplinārās ārstēšanas metožu apmācībā un klīniskajā pētniecībā RSU.

Doctor honoris causa 2007

Akadēmiķis Jānis Stradiņš. Nosaukumu saņēmis 2007. gada 29. martā par profesora Paula Stradiņa zinātniskā mantojuma apzināšanu un izpēti. Akadēmiķa pētniecība iekļauj zinātnes vēsturi, ķīmijas vēsturi, fizikālo ķīmiju, Rīgas un Latvijas vēsturi, Latviju un latviešus pasaulē. Jānis Stradiņš miris 2019. gada 29. novembrī.
Profesors Jānis Dūmiņš. Nosaukumu saņēmis 2007. gada 29. martā par ilggadīgu darbību RSU (bij. Rīgas Medicīnas institūta) jauktā kora „Rīga” mākslinieciskā vadītāja un diriģenta amatā, par universitātes vārda popularizēšanu gan Latvijā, gan pasaulē. Miris 2011. gada 15. oktobrī.
Valdis Birkavs, valsts un sabiedriskais darbinieks, jurists, tiesību zinātņu doktors. Nosaukumu saņēmis 2007. gada 29. martā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā un nostiprināšanā, par būtisku atbalstu RSU attīstībā.
Manfrēds Volfersdorfs, Vācijas Oberfrankenas apgabala Baireitas psihiatrijas un psihoterapijas klīnikas ārstnieciskais direktors, Baireitas Universitātes docents, Ulmes Universitātes medicīnas fakultātes profesors. Nosaukumu saņēmis 2007. gada 29. martā. Kopš 1996. gada M. Volfersdorfs sniedz nozīmīgu atbalstu RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedrai jauno psihiatrijas un narkoloģijas speciālistu izglītošanā.

Doctor honoris causa 2005

Profesors Jans Ļubinskis (Jan Lubinski), Pomerānijas Medicīnas universitātes Starptautiskā pārmantotā vēža centra vadītājs. Nosaukumusaņēmis 2005. gada 4. novembrī. Viens no vadošajiem pasaules ārstiem – praktiķiem un zinātniekiem pārmantoto onkoloģisko slimību jomā, valsts konsultants klīniskajā ģenētikā, dažādu projektu par pārmantotā vēža izpētes attīstību autors un koordinators, žurnāla „Pārmantotais vēzis klīniskajā praksē” (Hereditary Cancer in Clinical Practice) dibinātājs, trīs patentu un vairāk nekā 150 publikāciju autors. Profesors ir devis ievērojamu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, no 1998. gada piedalās Latvijas ārstu – pārmantotā vēža speciālistu izglītošanā, RSU Pārmantotā vēža institūta attīstīšanā, pārmantotā vēža izpētē Latvijā un starptautisko sadarbības projektu realizācijā.
Mirdza Neidere, ASV Bufalo Universitātes profesore. Nosaukumu saņēmusi 2005. gada 29. jūnijā par RSU Stomatoloģijas fakultātes izglītības attīstības veicināšanu. Kopš 1991. gada profesore aktīvi piedalās RSU Stomatoloģijas fakultātes darbā – ir organizējusi četru RSU mācībspēku vizītes Bufalo Universitātē, viena pasniedzēja rezidentūru Estman institūtā. Viņa Stomatoloģijas fakultātes pasniedzējus regulāri iepazīstina ar jaunākajiem sasniegumiem orālās medicīnas un periodontoloģijas specialitātēs, organizē žurnālu, grāmatu un instrumentu piegādi no ASV. M. Neidere ir dzimusi Rīgā, ASV ieradās 1950. gadā.
Profesors Aleksandrs Kriščūns (Aleksandras Kriščiūnas), Kauņas Medicīnas universitātes Rehabilitācijas klīnikas vadītājs. Nosaukumu saņēmis 2005. gada 27. maijā par lielo ieguldījumu ārstu rehabilitologu un funkcionālo speciālistu izglītības attīstībā Latvijā, Baltijas rehabilitācijas speciālistu profesionālo kontaktu un vienotības veicināšanu un rehabilitācijas akadēmisko profesionālo resursu attīstīšanu. Ilggadīgs RSU Rehabilitācijas fakultātes sadarbības partneris un atbalstītājs, devis nozīmīgu ieguldījumu Rehabilitācijas fakultātes un tās struktūrvienību, kā arī studiju programmu attīstībā.
Profesors Klauss Šāršmits (Klaus Schaarschmidt), Vācija. Nosaukumu saņēmis 2005. gada 6. maijā par lielo ieguldījumu bērnu ķirurģijas attīstībā Latvijā. Apvienības Helios slimnīcas Berlin-Buch Bērnu Ķirurģijas klīnikas direktors K. Šāršmits ir veicinājis un nodrošinājis RSU Bērnu Ķirurģijas katedras un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas darbinieku izglītību, klīnikas attīstību, ilgstoši veidojis profesionālu un zinātnisku sadarbību starp Latvijas un Vācijas bērnu ķirurgiem. Profesors ir veicinājis Vācijas un Eiropas bērnu endoskopiskās ķirurģijas attīstību.

Doctor honoris causa 2004

Profesors Joahims Hertels (Joachim Härtel), Rostokas Universitātes Medicīnas fakultātes Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas direktora vietnieks. Nosaukumu saņēmis 2004. gada 2. septembrī. Pateicoties viņa aktivitātei, 1982. gadā aizsākās Rostokas universitātes un RSU sadarbība un pieredzes apmaiņa, kas turpinās vairāk nekā 30 gadu. Profesors RSU ir viesojies ar lekcijām un paraugoperācijām, ir iznākuši vairāki kopēji zinātnisko rakstu krājumi. 2004. gadā J. Hertels atjaunoja RSU un Rostokas Universitātes Stomatoloģijas fakultātes studentu apmaiņu. Viņš ir Meklenburgas – Priekšpomerānijas Ārstu kameras speciālistu eksaminācijas komisijas plastiskajās operācijās priekšsēdētājs, Baltijas sejas, žokļu un plastiskās ķirurģijas asociācijas Goda biedrs, 126 zinātnisko publikāciju, arī mācību grāmatu un monogrāfiju autors, sekmīgi vadījis 23 diplomandu un 37 doktorantu darbus Rostokas Universitātē.
Profesors Karstens Gundlahs (Karsten Gundlach), Rostokas Universitātes Medicīnas fakultātes Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas direktors. Nosaukumu saņēmis 2004. gada 2. septembrī. Prof. Dr. med. dent. M.S.D. K. Gundlahs kopš 1992. gada, kad stājās amatā Rostokas universitātē, veidoja RSU un Rostokas universitātes sadarbību. Ar viņa iniciatīvu un aktīvu darbību regulāri notiek simpoziji Rīga – Rostoka par aktuālām mutes, sejas un žokļu ķirurģijas problēmām. RSU docētāji ir iesaistīti Baltijas valstu iedzimto sejas šķeltņu programmā, savas specialitātes Eiropas žurnāla redkolēģijā. K. Gundlahs ir dāvinājis savas un citu autoru grāmatas RSU klīnikai, ierosinājis un Eiropā atbalstījis pirmos starptautiskos kursus Rīgā par iedzimto sejas šķeltņu ķirurģiju. Profesors ir Eiropas kraniomaksillofaciālās ķirurģijas žurnāla galvenais redaktors, Baltijas sejas, žokļu un plastiskās ķirurģijas asociācijas Goda biedrs.
Sērens Nurgārds. Nosaukums piešķirts par modificētās fizioterapijas studiju programmas sagatavošanu un īstenošanu, kas deva iespēju izveidot RSU Fizioterapijas akadēmiskās skolas akadēmiskā personāla pamatkodolu tālākajiem kvalifikācijas paaugstināšanas un skolas darbības pilnveidošanas projektiem.
Benedikte Steinrude, Dānija. Nosaukums piešķirts par RSU personāla pamatkodola izveidošanu tālākajiem kvalifikācijas paaugstināšanas un skolas darbības pilnveidošanas projektiem.
Inga Brita Lindstrēma, Zviedrija. Nosaukums piešķirts par modificētās RSU ergoterapijas studiju programmas sagatavošanu, īstenošanu un pilnveidošanu, kas deva iespēju Latvijas ergoterapijas akadēmisko skolu integrēt Eiropas un pasaules ergoterapeitu organizācijās dibināt akadēmiskos kontaktus, veidot nozīmīgus sadarbības un mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšanas projektus.
Kristīne Draviņa, Zviedrija. Nosaukums piešķirts par audiologopēda profesijas izveidi un attiecīgas studiju programmas īstenošanu Latvijā, akadēmiskā personāla kodola radīšanu RSU Logopēdijas akadēmiskās skolas darbības nodrošināšanu.
Jirgens Ošlīss, Kanāda. Nosaukums piešķirts par būtisku ieguldījumu RSU Protezēšanas un ortozēšanas akadēmiskās skolas izveidē un praktiskās darbības uzsākšanā, akadēmisko un profesionālo kontaktu attīstīšanā un tehniskās ortopēdijas nozares izveidē Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
Melkoms Pīts, Kanāda. Nosaukums piešķirts par būtisku ieguldījumu sociālajā vidē organizētas rehabilitācijas modeļa izstrādē un ieviešanā Latvijā, rehabilitācijas organizācijas un ar to saistīto pētījumu attīstībā, kā arī fizioterapijas maģistra un doktora studiju programmu atbalstīšanā un īstenošanā. M. Pīts miris 2017. gada 17. janvārī.
Profesore Sandra Onlija (Sandra Onley), Kanāda. Nosaukums piešķirts par būtisku ieguldījumu sociālajā vidē organizēta rehabilitācijas modeļa izstrādē un ieviešanā Latvijā, rehabilitācijas organizācijas un ar to saistīto pētījumu attīstībā, kā arī fizioterapijas maģistra un doktora studiju programmu atbalstīšanā un īstenošanā.
Profesors Hanss Dītrihs Rērs (Hans-Dietrich Roeher), Vācija. Nosaukumu saņēmis 2004. gada 12. martā. Bijušais Diseldorfas Heinriha Heines universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas un poliklīnikas direktors devis ievērojamu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā – viņa klīnikā stažējušies trīs Latvijas ķirurgi, RSU profesors J. Gardovskis izstrādājis habilitācijas darbu. Kopā ar šo klīniku RSU Ķirurģijas katedra piedalījusies divos Eiropas Komisijas Kopernikus zinātniskajos projektos Informācijas tehnoloģiju izmantošana ārstēšanas kvalitātes nodrošināšanā pacientiem ar akūtām sāpēm vēderā un Fenotipa–genotipa korelācijas Hereditāra nepolipoza kolorektāla vēža gadījumā. Sadarbība turpinās pārmantotā kolorektālā vēža izpētes jomā.
Profesors Klauss Pēters Tons (Klaus Peter Thon), Vācija. Dzimis 1944. gada 20. novembrī. RSU Goda doktora nosaukumu saņēmis 2004. gada 12. martā. Roberta Boša slimnīcas (Tībingenes Universitātes akadēmiskās mācību slimnīcas) medicīniskais direktors, Vispārīgās un viscerālās ķirurģijas un traumatoloģijas ortopēdijas klīnikas vadītājs. K. P. Tons ir piedalījies jauno ķirurģisko tehnoloģiju ieviešanā Latvijā; caur Roberta Boša fondu organizējis laparoskopiskās aparatūras dāvinājumu P. Stradiņa KUS; veicis pirmās laparoskopiskās paraugoperācijas P. Stradiņa KUS. Piedalījies Latvijas ķirurgu un medicīnas māsu izglītībā: pieci ārsti un četras medicīnas māsas stažējušās profesora vadītajā klīnikā. Prof. K. P. Tons piedalījies arī 2. Latvijas ķirurgu kongresā kā vieslektors. Klauss Pēters Tons miris 2024. gada 23. februārī.
Hans Kempers (Han CG Kemper), Amsterdamas Vrije universitātes Medicīnas centra profesors Nīderlandē. Nosaukumu saņēmis 2004. gada 12. martā. H. Kempers ir pasaulē atzīts zinātnieks, fiziologs, starptautisku žurnālu redaktors un simpoziju organizators. Viņš ir ārzemju eksperts RSU promocijas padomē, regulāri viesojas RSU Normālās fizioloģijas katedrā un Latvijas Fiziologu biedrībā, ir atbalstījis Latvijas zinātniskās aktivitātes. Viņa zinātniskais darbs daudzu gadu garumā ir saistīts ar augšanas un veselības longitudinālajiem pētījumiem, kas atspoguļotas vairāk nekā 300 zinātniskās publikācijās un trīs monogrāfijās. Profesors ir piecu grāmatu autors par bērnu veselību un muskuļdarbības fizioloģiju, sarakstījis nodaļas grāmatās par fizisko aktivitāti un veselību, bērnu un pusaudžu sportu.

Doctor honoris causa 2003

Eidriens Šugars (Adrian Sugar), Lielbritānija. Nosaukums piešķirts 2003. gada 21. janvārī par ieguldīto darbu mutes, sejas un žokļu ķirurģijas specialitātes pilnveidošanā un attīstībā Latvijā. Pasaulē atzīts speciālists, kurš nesavtīgi dalās ar savu lielo klīnisko pieredzi.
Felikss Ungers, Austrija. Nosaukums piešķirts 2003. gada 21. janvārī. Kardioķirurgs, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Vīnē dibinātājs un ilggadējs prezidents, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis F. Ungers ir viens no pirmajiem ārvalstu zinātņu akadēmiju vadītājiem, kurš kopš 1991. gada atbalsta Latvijas zinātni. Viņš par personīgiem līdzekļiem izveidojis “Feliksa balvu”, ko 2001. gadā ir saņēmusi Latvijas Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe–Freiberga. F. Ungers 1977. gadā konstruējis mākslīgu elipsoidveida sirdi, pirmais Eiropā 1986. gadā transplantējis mākslīgo sirdi, kā arī izstrādājis metodiku lavīnu upuru atsildīšanai.
Profesors Filips Andrē Šerperels (Philippe André Scherpereel), Lilles Universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Francijā. Viens no vistitulētākajiem anesteziologiem pasaulē, Pasaules anesteziologu konfederācijas Eiropas reģiona priekšsēdētājs F. A. Šerperels Lilles Universitātes slimnīcā apmāca rezidentus un anesteziologus arī no Latvijas, ir vairākus gadus organizējis kursus Latvijas anesteziologiem. Viņš ir daudz ieguldījis anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas jomas attīstīšanā Latvijā, tai skaitā veicinājis aparatūras atjaunošanu P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā, dāvinājis grāmatas RSU bibliotēkai un sagatavojis apmācības vidi rezidentiem, kad RSU ieguva tiesības apmācīt rezidentus no visas Eiropas.

Doctor honoris causa 2002

Profesors Arilds Stenviks (Arild Stenvik), Norvēģija. Piešķirts 2002. gada 19. februārī. Oslo Universitātes Ortodontijas katedras vadītājs, Zobārstniecības fakultātes prodekāns. Vairākkārt organizējis Oslo Universitātes profesoru vizītes Rīgā, lai veicinātu smagu iedzimtu anomāliju kombinētas ortodontiskās ārstēšanas un ortognātiskās ķirurģijas aprūpes attīstību un rezidentu apmācību, organizējis speciālistu apmācību polisomnogrāfijas attīstībai Stomatoloģijas institūtā. Aktīvi iesaistījies Baltijas Ortodontu asociācijas darbā.
Profesors Melkoms Lengs Džounss (Malcolm Jones), Velsas Universitātes Medicīnas koledžas Zobārstniecības skolas dekāns Lielbritānijā. Nosaukums piešķirts 2002. gada 19. februārī. Prof. M. Džounsa aktīva sadarbība ar RSU ortodontijas, sejas un žokļu ķirurģijas speciālistiem sākās 1992. gadā. Pēc Velsas, Helsinku un Karlsrūes universitātes standartiem ir izveidotas pirmsdiploma un tālākizglītības studiju programmas, Eiropas ortodontijas speciālistu eksaminācijas centrs Rīgā.
Martins Ptoks (Martin Ptok), Vācija. Nosaukums piešķirts 2002. gada 23. aprīlī. Vadošais vācu speciālists foniatrijā un pedagoģiskajā audioloģijā Latvijā pirmo reizi viesojās 1999. gadā, kad izvērtēja Latvijas Bērnu Dzirdes centra darbu, nolasīja lekciju kursu pedagoģiskajā audioloģijā Latvijas audiologiem, logopēdiem, psihologiem. 2001. gadā pasniedza grāmatu dāvinājumu Latvijas Bērnu Dzirdes centra bibliotēkai, kā arī palīdzējis publicēt patlaban vienīgo grāmatu pedagoģiskās audioloģijas nozarē latviešu valodā.
Profesors Sauļs Špokevičs (Saulius Spokavičius), Lietuva. Nosaukums piešķirts 2002. gada 23. aprīlī. Ārsts, ķirurgs, Viļņas Universitātes Neatliekamās palīdzības slimnīcas rokas ortopēdijas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vadītājs. Ieguvis Lietuvas plastiskās un rekonstruktīrvās ķirurģijas augstāko kategoriju, vairākus gadus piedalījies RSU dermatoveneroloģijas klīnikas tālākizglītības apmācības projekta par ādas patoloģiju lāzerterapijas iespējām izstrādē un realizēšanā.

Doctor honoris causa 2000

Profesors Eberhards Zonabends (Eberhard Sonnabend), Minhenes Universitātes Mutes, žokļu un zobārstniecības klīnikas direktors Vācijā. Nosaukums piešķirts 2000. gada 24. janvārī. Dr. med. dent. doktora disertācija aizstāvēta zobu, mutes un žokļu ārstniecībā, zobu saglabāšanā un paradontoloģijā. E. Zonabends ir Austrijas, Ungārijas un Vācijas Mutes, žokļu un zobārstniecības biedrību Goda biedrs, Vroclavas Universitātes Goda doktors. Vairāk nekā 180 zinātnisko publikāciju autors. Prof. E. Zonabends miris 2011. gada 15. aprīlī.

Profesors Ivars Knēts, Rīgas Tehniskās universitātes rektors. Nosaukums piešķirts 2000. gada 24. janvārī. Dr. habil. inž., Materiālmehānikas (biomehānikas) profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas īstenais loceklis. Eiropas Biomehānikas biedrības un Starptautiskās Eksperimentālās mehānikas biedrības biedrs. Vairāk nekā 140 zinātnisko darbu, tajā skaitā trīs grāmatu autors. Prof. I. Knēts miris 2019. gada 1. martā.

Doctor honoris causa 1999

Velta Volksone, Latvijas Tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore. Dzimusi 1931. gada 19. februārī.

Doctor honoris causa 1998

Genādijs Pahomovs, ārsts stomatologs, medicīnas zinātņu doktors. Nosaukums piešķirts 1998. gada 1. septembrī.
Sigurds Otto Krolls, Misisipi, ASV. Nosaukums piešķirts 1998. gada 1. septembrī. S. Krolls dzimis 1931. gada 12. novembrī Rīgā, miris 2016. gada 26. oktobrī ASV.

Doctor honoris causa 1997

Profesors Kristaps Juris Kegi, ASV. Nosaukums piešķirts 1997. gada 7. oktobrī. Ārsts, ķirurgs, kura zinātniskā darbība galvenokārt saistīta ar lielo locītavu endoprotezēšanu. Publicēti vairāk nekā 50 zinātniskie darbi. Kopš 1987. gada K. Kegi ik gadu ierodas Latvijā, lai veiktu paraugoperācijas, vadītu seminārus, lasītu lekcijas un sniegtu konsultācijas. Viņš ir K. Kegi Ortopēdijas fonda prezidents. Šis fonds sniedz lielu materiālu palīdzību Latvijas ārstu un māsu kvalifikācijas celšanai ASV. K. Kegi dzimis 1934. gadā Rīgā, miris 2023. gada 5. jūlijā ASV.

Profesors Gerhards Štrikers-Barolins, Austrija. Nosaukums piešķirts 1997. gada 25. novembrī. Ludviga Bolcmana Neirorehabilitācijas un profilakses institūta profesors ar RSU sadarbojas kopš 1995. gada. Profesors Latvijā bijis gan pedagogs, gan lektors un konsultants neirorehabilitācijā. 1999. gadā RSU izdevniecība izdevusi G. Štrikera-Barolina grāmatu angļu valodā Psihoterapija rehabilitācijā. Prof. Štrikers-Barolins miris 2011. gada 10. martā.

Doctor honoris causa 1996

Miervaldis Bērziņš (Birze), ārsts, rakstnieks un publicists. Nosaukums piešķirts 1996. gada 13. februārī. M. Birze miris 2000. gada 6. aprīlī.

Doctor honoris causa 1994

Profesors Pāvils Vasariņš, Hamiltona, Kanāda. Dzimis 1928. gadā Rīgā; miris 2019. gada 21. jūnijā.
Jānis Strazdiņš, Valsts Narkoloģiskās aprūpes un veselības centra direktors, Latvijas Narkologu asociācijas prezidents.
Profesors Arnis Vīksna, ārsts, medicīnas vēsturnieks, medicīnas zinātņu kandidāts. Pētījumi un publikācijas Latvijas medicīnas vēsturē, tai skaitā 16 grāmatu, aptuveni 30 brošūru, 200 zinātnisko publikāciju žurnālos un krājumos, apmēram 2000 rakstu populāros izdevumos un enciklopēdijās. Prof. A. Vīksna miris 2018. gada 25. aprīlī.
Profesors Pauls Leiniki (Pauli Leinikki), Somija. Pasaulē zināms zinātnieks, kura vadītajās laboratorijās mācījies RSU personāls. Daudzkārt Latvijā organizējis seminārus un simpozijus par AIDS problēmām. Vairāk nekā 140 zinātnisko rakstu autors, daļa no tiem ir vispāratzīti izgudrojumi virusoloģijā. Profesors Pauls Leiniki dzimis Somijā 1941. gada 18. septembrī, miris 2024. gada 13. februārī Spānijā.
Valdis Jākobsons, a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs. V. Jākobsons ir arī Latvijas un Japānas fonda Taiho valdes priekšsēdētājs, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.

Doctor honoris causa 1993

Nilss V. Ridels, Zviedrija. Goda doktora grāds piešķirts par lielo ieguldījumu Zviedrijas un Latvijas sadarbības veicināšanā medicīnā.
Profesors Jērans Anneruts, Zviedrija. 1990. gadā piedalījies sadarbības līguma starp Umeo universitāti un RSU parakstīšanā. Pēdējais profesora J. Anneruta dāvinājums – mācību diapozitīvu krājums, kā arī grāmatas. J. Anneruts miris 1995. gada 22. jūlijā.

Doctor honoris causa 1990

Profesors Armīns Andrē, Vācija. Medicīnas virspadomnieks, medicīnas zinātņu doktors, Rostokas Universitātes stomatoloģijas sekcijas direktors, Sejas un žokļu ķirurģijas un ķirurģiskās stomatoloģijas klīnikas vadītājs. Goda doktora grāds piešķirts par izcilu darbību sejas un žokļu ķirurģijas un stomatoloģijas nozarēs un vairāk nekā 10 gadu ilgu sadarbību ar RSU Stomatoloģijas klīniku. Prof. A. Andrē miris 2018. gada 28. augustā.