Sabiedrības novecošanās izaicinājumi Baltijas jūras reģionā

Novecošanas tēma ir svarīga ne tikai Latvijas, bet visa Baltoskandijas reģiona kontekstā, ko apliecina kaimiņvalstu ieinteresētība zinātniskai sadarbībai ar Latviju. Projektā paredzēts sniegt zinātniskus pierādījumus par novecošanas procesu dažādošanu, un to, kā tas var ietekmēt novecojošās paaudzes nākotnē. Īpaša uzmanība pētījumā tiks pievērsta neaizsargātām grupām (personām ar invaliditāti, zemāk izglītotiem, migrantiem), kā arī stratēģijām, kā sociālā politika var uzlabot novecošanas procesus šīm iedzīvotāju grupām un stiprināt cilvēkkapitāla kapacitāti, tādējādi atstājot būtisku ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Attiecībā uz sociālo atstumtību, projekts nodrošinās labāku izpratni par trim maz pētītām dimensijām: sociālo attiecību nozīmi, sociālo līdzdalību un materiālajiem apstākļiem. Labklājības ziņā saslimstības un garīgās veselības aspekti veido nozīmīgu pētniecības jomu. Skandināvijai un Baltijas valstīm projekts nodrošinās jaunu zināšanu ieguvi veselības jomā, integrējot socioloģiskās, demogrāfiskās, ekonomiskās un psiholoģiskās zināšanas, pamatojoties uz individuālā līmeņa datiem. Pievienojot Baltoskandijas kontekstu un izmantojot jaunus datu veidus, projekts veicinās izpratni par vēsturisko notikumu nozīmi cilvēku dzīvē, pieredzi ar ilgtermiņa imigrāciju un tās ietekmi uz vecumu. Projekta uzdevumi ir:

• atsevišķu labklājības režīmu salīdzināšana, kas ļautu novērtēt politikas nozīmi un ierosināt sociālās atstumtības mazināšanu un vecuma labklājības uzlabošanu visā Baltijas jūras reģionā;
• izpētīt, izmantojot salīdzinošos datus un sadarbības partneru pieredzi, kādas ir veiksmīgas novecošanās trajektorijas personām ar invaliditāti un īpašām aprūpes vajadzībām, kā arī migrantiem un personām ar zemu izglītības līmeni;
• identificēt laimīgas un veselīgas novecošanas kavētājfaktorus 21. gadsimtā.

Latvija ir SHARE – Eiropas līmeņa zinātnes infrastruktūras – dalībvalsts, tāpēc sagaidāms, ka projekts dos ieguldījumu starptautiskajā teorētiski-pētnieciskajā sadarbībā par sociālo atstumtību un labklājību vecumdienās, analizējot šo tēmu mazāk pētītās dimensijās Latvijā un Baltijas jūras reģionā. ES ierosinātajā kohēzijas politikas reformā projekts sasaucas ar tās svarīgāko daļu RIS3, kas šajā projektā ir vērsts uz tematisku koncentrēšanos uz sabiedrības novecošanas politikas jautājumiem, kā arī veicinās stratēģisko plānošanu un orientāciju uz izpildi, vērtējot un iekļaujot Skandināvijas valstu inovācijas un viedo tehnoloģiju attīstību.

Pētījumā tiks izmantotas dažādas metodes, lai atbildētu uz pētniecības jautājumiem un skaidrotu iespējamo cēloņsakarību mehānismus. Regresijas modeļi tiks izmantoti šķērsgriezuma dizaina pētījumā, kurā tiks analizētas attiecības starp vecuma atstumtību un labklājību. Analīzei tiks izmantoti daudzfaktoru regresijas modeļi un daudzlīmeņu analīze. Lai saprastu cēloņsakarību, tiks izmantotas strukturālās vienādojumu modelēšanas metodes trajektorijas un ceļi, kas balstīti uz dzīves ciklu un longitudinālām datu kopām.

Pasākumu plānā ietilpst sadarbība ar Eiropas augstskolām Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā un Norvēģijā, kas nodrošinās atvieglotu piekļuvi starptautiskam mācībspēku, inovāciju, un literatūras piedāvājumam, veicinās kopīgu projektu un publikāciju izstrādi.

Projekta aktivitātes

Sākotnējo pētījuma rezultātu kopsavilkums 

Pēcdoktorantūras pētījums “Sabiedrības novecošanās izaicinājumi Baltijas jūras reģionā” ļauj nodrošināt plašu starpdisciplināru pieeju. Tādēļ arī aptaujās – gan SHARE (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe, ESFRI infrastruktūra, kas sniedz informāciju par veselību, novecošanos un pensionēšanos Eiropā), gan īpaši Latvijas apstākļiem izstrādātās Covid-19 kvantitatīvās aptaujas jautājumu loks ietver ne vien sabiedrības veselības aspektus, bet arī ekonomiskās un sociālās ievirzes, kā arī vērtējumu par veiktajiem drošības pasākumiem Covid-19 ierobežošanā un informācijas apritē. 
Aptaujājot aptuveni tūkstoš Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem, atklājas satraucoša statistika. Gandrīz piektā daļa senioru ir izjutuši, ka Covid-19 ietekmējis viņu psihiskās veselības stāvokli, bet 6% psihiskās veselības stāvoklis ticis ietekmēts nopietni, jo ārkārtējās situācijas laikā viņi biežāk nekā citkārt izjutuši gan miega problēmas, gan nomāktību, gan arī satraukumu un nervozitāti. Lai gan krietni vairāk kā puse aptaujāto vecāka gada gājuma cilvēku izmanto digitālās tehnoloģijas, vien piektā daļa tās izmantojusi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Vien katrs desmitais ir veicis iepirkumus internetā. Digitālo tehnoloģiju iespējas senioru vidū visvairāk tiek izmantotas informācijas iegūšanai. 
Papildus aptaujām ir veiktas arī padziļinātas intervijas ar dažādos Latvijas reģionos dzīvojošiem vīriešiem un sievietēm. Telefonkonsultācijas un e-receptes ir izmantojuši visi, kuriem tas bija aktuāli; arī ar zināmajiem medikamentiem un to saņemšanu problēmu nebija. Videosakari (un datorsakaru programmas) netika izmantoti iemaņu trūkuma un rocības dēļ, tādējādi vēršot uzmanību uz ekonomiskās nevienlīdzības problēmām senioru vidū.
Uzmanības lokā ir arī Latvijas senioru ievērojamais satraukums par risku, kas saistīts ar repatriācijas reisiem un ar tiem saistīto inficēšanos iespējamību, jo senioriem nav pārliecības, ka visi, kas atgriežas Latvijā, godīgi ievēro pašizolāciju u.c. noteikumus. Daudzi seniori vasaras atvaļinājumu laikā no ārvalstīm atbraukušo ciemošanos ir uztvēruši kā paaugstinātu riska faktoru, kas varēja ietekmēt vispārējo satraukumu un bažas par iespējamo inficēšanos ar Covid-19. 
Apkopojot atbildes par paradumu maiņu Covid-19 laikā, jāsecina, ka vairāk nekā trīs no četriem senioriem ir izvairījušies no veikalu un sabiedrisko vietu apmeklēšanas, kā arī cita veida tiešas saskarsmes ar cilvēkiem. Ārkārtējās situācijas laikā seniori izjutuši ikdienas aktivitāšu ierobežojumu, taču ierobežojumi viņuprāt nav bijuši ļoti būtiski. Cilvēki ļoti centušies samazināt kontaktus ar apkārtējiem, retāk apmeklējuši veikalus, retāk pārvietojušies ar sabiedrisko transportu, izvairījušies no ceļošanas, centušies ievērot 2 m distanci, biežāk lietojuši dezinfekcijas līdzekļu. Nedaudz vairāk nekā puse senioru arī veikuši pārtikas uzkrājumus ilgākam laikam, taču salīdzinoši visai nelielu senioru daļu Covid-19 pamudinājis biežāk skatīties televizoru, vairāk lasīt grāmatas, ēst veselīgāk, vairāk komunicēt ar draugiem un paziņām. Ārkārtējā situācija praktiski nav ietekmējusi senioru alkohola lietošanas un smēķēšanas paradumus, liekot secināt, ka veselības paradumi ir stabili izveidojušie briedumā, salīdzinot ar jauniešu vecumu.
Interesanti, ka seniori vairāk uzticas tai informācijai, ko saka speciālisti, piem. U.Dumpis un J.Perevoščikovs, nevis politiķi, kaut arī uzticēšanās politiķu teiktajam Covid-19 laikā bijusi visai augsta. Situācijā, ja Covid-19 rudenī atgriežas, seniori sagaida no valdības tādu pat rīcību, kāda tā bijusi pavasarī. Viena daļa gan iesaka noteikt pārvietošanās ierobežojumus ātrāk un striktāk, atturēties no palīdzības sniegšanas repatriācijas gadījumos, kā arī uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gādājot par bezmaksas testiem un hronisko slimnieku aprūpes uzlabošanu.
Nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem, intervijas valodām un vecuma grupām, piemēram, pensijas vecumā un pirms pensijas, netika novērotas.
Pētījumā ir ietverti arī jautājumi, kas saistīti ar nodarbinātību, atklājot, ka gados vecāki cilvēki nestrādā attālināti (virs 90%), kas savukārt var būt gan aizsargājošs faktors sociālai izolācijai un ar to saistītai nomāktībai, gan vienlaicīgi vairot satraukumu un bailes par iespējamo inficēšanos ar Covid-19. Intervijās paustās atziņas liecina, ka tieši gados vecākie seniori, arī strādājošie, samierinās ar situāciju un paļaujas liktenim. Viņu dzīves pieredze, kara un pēckara gadi, aukstā kara laiks un dažādie dzīves pārbaudījumi sniedz citu perspektīvu uz Covid-19 radīto krīzi kā gados jaunākiem cilvēkiem.

Atjaunots: 30.10.2020

Notikusi mobilitāte Stokholmas universitātē 

Pēcdotorante Ieva Reine 2021.gada janvārī un februārī bija mobilitātē Stokholmas universitātes Sociālo zinātņu institūtā, kur iepazinās ar jaunākajiem Zviedrijā veiktajiem pētījumiem par novecošanu un vecuma diskrimināciju.  
Galvenās atziņas no veiktajiem pētījumiem:

• Zviedrijā vienlīdzīgas visu vecumposmu cilvēku iespējas valsts labklājības sistēmā. Piemēram, visiem jābūt vienlīdzīgām tiesībām uz medicīniskajiem izmeklējumiem un ārstēšanu, kā arī uz vēža un citu slimību skrīningu.
• Pieredze un zināšanas no ilga darba mūža tiek izmantotas kā pienesums darbavietās. Seniors var veiksmīgi kļūt par jaunu darbinieku mentoru un tiltu starp paaudzēm. 
• Labi apstākļi darbam pēc arī pensijas vecumā. Cilvēkiem ar ilgu pieredzi, izmantojot nepilnu darba slodzi, vajadzētu padarīt darbavietas vērtīgākas, atraktīvākas. 
• Palielinātas iespējas Valsts nodarbinātības dienestam atbalstīt un sakoordinēt darba devējus ar tiem, kuriem ir jāmaina darbs, kuri ir bezdarbnieki vai kuriem nepieciešams atbalsts jaunām darba iespējām. 
• Palielināta darbinieku spēja ietekmēt viņu darba laiku. Būtu vēlams samazināts parastais darba laiks, t.i., darbinieku vidējais darba laiks, un reformas ar labākiem darba apstākļiem ar tiesībām uz nepilnu darba laiku, kā arī pilnas slodzes darbu. 
• Tiesības uz vienlīdzīgām pensijām. Elastīgas pensionēšanās vecums ar individuālām korekcijām, ikgadējo pensiju indeksāciju, piemēram, aprēķinot pensiju. Vecāku pabalsts tiek pielīdzināts darbam. 
• Atbalsts IT lietošanai tiem, kam tas ir vajadzīgs, piemēram, ikdienas darbībām, banku jautājumiem un saziņai ar valsti, tīklu veidošanai un pirkumiem. Piekļuvei personīgi lietojamām tehnoloģijām un platjoslai jābūt pieejamai visā valstī, un digitālā drošība jāņem vērā tādos jautājumos kā personas datu uzglabāšana piekļuve.

Pārskata sagatavošanai izmantota informācija no seniorarbetskraft.se
 

Atjaunots 26.02.2021.

Pārskats par projekta progresu gada laikā

Covid-19 pandēmija ir saasinājusi uzmanību uz faktoriem, kas ir cieši saistīti ar sociālās izolācijas jautājumiem gados vecākiem cilvēkiem, piemēram, par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, digitālajām prasmēm, veselības pratību u.c.  Eiropas SHARE pētījums par veselību, novecošanos un pensionēšanos Latvijā ir veikts 2017. gadā, kā arī tieši pirms un pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas Latvijā 2020. gadā. Līdz ar to, garengriezuma datu pieejamība ļauj, izmantojot ziņas par agrāko veselības stāvokli, kā arī sociodemogrāfiskos datus, izpētīt dažādu faktoru kopējo ietekmi uz sabiedrības veselību gados vecākiem. 

Ņemot vērā, ka SHARE 8. posma lauka darba veikšanu visās dalībvalstīs 2020. gada sākumā pārtrauca Covid-19 pandēmijas uzliesmojums, starptautiskā pētnieku komanda, kura koordinē SHARE pētījuma norisi (Vācija, Maksa Planka institūts), ātri pieņēma lēmumu mainīt aptaujas norises metodoloģiju, lai varētu iegūt datus un novērtēt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un veselības stāvokli visās SHARE pētījuma dalībvalstīs. Līdz ar to 8. posma ietvaros tika īstenotas divas aptaujas, datus iegūstot gan par periodu pirms Covid-19 uzliesmojuma, gan arī pēc pirmā uzliesmojuma viļņa 2020. gada vasarā. 

Projekta fokuss, tādējādi, objektīvu iemeslu dēļ ir novirzījies Covid-19 uz pandēmijas ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti un veselību Latvijā, izmantojot gan SHARE pētījuma 7. posma, gan arī 8. posma abu aptauju datus. Lai iegūtu plašāku informāciju par to, kā Covid-19 ietekmējis vecākā gadagājuma cilvēku stāvokli, 8.posma aptaujā, kas veikta pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma viļņa, bez starptautiski salīdzinošajiem mērījumiem iekļauts vēl papildus oriģināli izstrādāts aptaujas instrumentārija Latvijas modulis. 

SHARE 8. posma otrās aptaujas instrumentārijā iekļauti mērījumi galvenokārt par to, kā mainījusies senioru materiālā situācija, nodarbinātība, sociālo kontaktu tīkls, veselības stāvoklis, kā arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamība Covid-19 pandēmijas laikā.

Latvijas papildus modulī savukārt iekļauti mērījumi, kas raksturo senioru:

• attieksmi pret valstī noteiktajiem pārvietošanās un citiem ierobežojumiem, kas uzlabo epidemioloģiskās drošības situāciju Covid-19 pandēmijas laikā; 
• paradumus un dzīvesveida izmaiņas Covid-19 dēļ;
• uzticēšanos publiskai pārvaldei un politiķiem Covid-19 pandēmijas laikā;
• viedokli par nepieciešamajiem ierobežojumiem un valdības rīcību tad, ja Covid-19 uzliesmojums atkārtojas.

Atšķirībā no citiem pētījuma posmiem, SHARE 8. posma aptauja, kas organizēta pēc Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa, īstenota, izmantojot datorizētas telefonintervijas metodi (computer assisted telephone interview – CATI). Lēmums par aptaujas metodes maiņu pieņemts centralizēti attiecībā uz visām SHARE dalībvalstīm, lai tādējādi nodrošinātu epidemioloģisko drošību pētījuma lauka darba norises laikā, kā arī nodrošinātu labāku respondentu sasniedzamību.

SHARE dalībvalstu izstrādātie specifiskie papildjautājumu moduļi parasti tiek iekļauti pētījumā, izmantojot papīra formāta anketu. Arī Latvijas papildjautājumu modulis, kas izmantots 8. posma aptaujā pēc Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa, veidots kā papīra formāta anketa telefoninterviju veikšanai (paper assisted telephone interview - PATI).

SHARE 8. posma pirmajā aptaujā, kas īstenota pirms Covid-19 pandēmijas, realizētas divas izlases – longitudinālā paneļa izlase (panel sample) un atjauninājuma izlase (refreshment sample). Longitudinālajā paneļa izlasē iekļauti SHARE pētījuma respondenti, kuri iepriekš piedalījušies pētījuma 7. posmā 2016./2017.gadā. Kopējais šīs izlases apjoms ir n=1519, paredzot, ka sasniedzamā izlase būs n=1099 (1437 SHARE paneļa dalībniekiem atbildētība noteikta 75% robežās, bet 82 personām – 25% apjomā).
SHARE pētījuma 8. posma pirmā aptauja tika īstenota no 2019. gada oktobra līdz 2020.gada februārim, kad visās SHARE dalībvalstīs Covid-19 pandēmijas dēļ neatgriezeniski tika pārtraukta lauka darba norise. 
SHARE pētījuma 8. posma otrā aptauja Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa noslēgumā tika īstenota no 2020.gada jūnija līdz 2020. gada septembrim.

Kopš pagājušā gada decembra SARS-CoV-2 vīrusa izraisīta Covid-19 infekcijas (turpmāk – Covid-19) pandēmija ir strauji izplatījusies visā pasaulē. Lai gan asimptomātisko gadījumu dēļ tā izplatība sabiedrībā nav skaidra, sākotnējā informācija liecina, ka visas vecuma grupas tiek skartas līdzīgi. Tomēr vecāka gadagājuma cilvēkiem ir lielāks risks nelabvēlīgam iznākumam, kas var izraisīt paaugstinātu mirstības līmeni, kas ir piecas reizes lielāks nekā vidējais rādītājs pasaulē iedzīvotājiem vecākiem par 80 gadiem (Pasaules Veselības organizācija, 2020), līdz ar to ir nepieciešami pārdomāti veselības stratēģijas un pasākumi, lai izvairītos no Covid-19 vīrusa izplatīšanās.

Covid-19 pandēmija veselīgas novecošanas kontekstā ir saistīta ar negatīviem rezultātiem (t.i., nopietnām slimībām, nāvi) vecāka gadagājuma indivīdiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Turklāt pandēmijas periods ar distancēšanos, sociālo izolāciju, veselības un sociālās aprūpes sadrumstalotību ir būtiski mainījis vecāka gadagājuma indivīdu dzīves vidi. Pēc pandēmijas beigām, novecošanas procesi daudziem indivīdiem paātrināsies, neatkarīgi no inficēšanās ar Covid-19 (CDC COVID-19 Response Team, 2020). Ņemot vērā sabiedrības novecošanu un turpmāko pieaugumu hronisko slimību pieaugumu, slimības profilakse veselības un funkcionālo spēju pasliktināšanās gados vecāku pieaugušo vidū ir īpaši nozīmīga. Būtiskas ir arī fiziskās aktivitātes, piemēram, saglabājot spēju dzīvot patstāvīgi un novēršot daudzu ar dzīvesveidu saistītu veselības stāvokļu pasliktināšanos. Savukārt sociālas aktivitātes palīdz uzturēt daudzas kognitīvās funkcijas un uzlabo garīgo veselību. Līdzšinējie pētījuma rezultāti norāda, ka pašvaldībām un kopienām ir būtu jācenšas nodrošināt fizisko telpu un pakalpojumu pieejamību pozitīvas sociālās un fiziskās aktivitātes veicināšanai. Bieži vien gados vecākiem cilvēkiem ir ierobežoti un nepietiekami ienākumi, lai segtu ar iztiku saistītos izdevumus, mājokļi, zāles, sociālās aktivitātes un / vai medicīnas pakalpojumi. Covid-19 krīze parādīja arī nepietiekamas prasmes un ierobežotas finansiālās iespējas izmantot digitālās tehnoloģijas. Situācija saasināja jautājumu gan par gados vecāku cilvēku līdzdalību sabiedrībā attālināti. Tehnoloģiju izmantošanas atšķiras gados vecākiem cilvēkiem. Daudzi no viņiem nepietiekami izmanto digitālos risinājumus veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanā un kontaktos, radot sociālās izolācijas riskus. Pētījums pierāda, ka digitālās prasmes ir jāpalielina un jāveicina sabiedrībā, kas kļūst arvien digitālāka. Tehnoloģiju izmantošana var ievērojami palielināt vecāku pieaugušo neatkarību un atbalstīt viņu ikdienas dzīvi, jo veselības un citi pakalpojumi kļūst viegli pieejami. Turklāt digitālie risinājumi var palīdzēt cīnīties ar vientulību, ar kuru saskaras daudzi vecāka gadagājuma cilvēki. 

Atjaunots: 03.04.2021

Notikusi otrā mobilitāte Stokholmas universitātē

Pēcdoktorantūras projekta mobilitātes daļa ir centrāla pētniecības rezultātu sasniegšanai, jo Baltijas jūras reģiona valstu salīdzinājums ietver ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļvalstis. Zviedrija jau ir ilgstoši viena no dalībvalstīm SHARE projektā, pievēršoties novecošanas problemātikas analīzei. Tomēr COVID-19 ietekmē visas reģiona valstis ir vienlaicīgi saskārušās ar līdzīgiem izaicinājumiem, kas skar visas sabiedrības grupas, bet, vismaz sākotnēji, visvecākās sabiedrības grupas ir tikušas ietekmētas visvairāk – gan veselības, gan sociālā ziņā. Stokholmas Universitātes Socioloģisko pētījumu institūts (SOFI) var lepoties ar daudzdimensiju pieeju novecošanas jautājumiem, tāpēc ir dažādas ievirzes, kas pētniecībā ietver gan migrantus, gan cilvēkus ar invaliditāti. Tādēļ izvēlētais mobilitātes partneris, kuru pārstāv profesors Tomas Korpi https://orcid.org/0000-0002-6480-9154, nodrošina piekļuvi gan zinošam cilvēkkapitālam, gan dod iespēju padziļināt pētniecības intereses. Viens no iesāktajiem darbiem, paralēli semināriem un iesaistei darba grupās, ir kopīgu zinātnisko publikāciju izstrāde. Darbs turpinās pie pētījuma, kurā tiek salīdzināti faktori, kas var veicināt veselību novecošanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sociālo izolāciju kavējošiem faktoriem, kas tiek pētīti arī saistībā ar COVID-19, mēģinot izprast, kā šāda veida krīzes situācijas prognostiski var ietekmēt sabiedrības veselību gados vecāku cilvēku grupās Latvijā un Zviedrijā. Pētījuma rezultātus paredzēts prezentēt veselības un sociālās politikas veidotājiem ar mērķi veicināt veselīgi nodzīvoto gadu skaitu abās valstīs.

Stokholmas Universitāte Frescati un Albano rajonā, un blakus esošā Zviedrijas Dabas vēstures muzeja, līdz kuram var viegli aizstaigāt pusdienlaikā.

Milzīgais Universitātes uzraksts vislabāk redzams no garām ejošās šosejas, un šī ēka ir priekšplānā visam milzīgajam kampusam, kura vienā malā atrodas arī Socioloģisko pētījumu institūts, kas ir mana mobilitātes vieta.

Atjaunots 23.08.2021.
 

Mobilitāšu rezultāti 2021.gadā

Mobilitātes periodā, kas norisinājās  2021. gada rudenī, tikai izpētīts, ka Covid-19 laikā tie, kas jau bija sociāli, ekonomiski un veselības ziņā neaizsargāti, jūtas sliktāk. Arī digitālā atstumtība ir kļuvusi izteiktāka, kad nebija iespējas tikties fiziski. 2017. gadā jeb neilgi pirms SHARE pētījuma 7. posma, 18% jeb gandrīz katram piektajam ES iedzīvotājam vecumā no 65 gadiem bija nabadzības vai sociālās atstumtības risks. Sociālā atstumtība cilvēku vidū bija augstāka Bulgārijā, Horvātijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Maltā (European Union, 2019), kas šajās valstīs varētu būt palielinājusies Covid-19 ietekmē. Covid-19 laikā daudzi cilvēki gados jutās neapmierināti un uzskatīja, ka pret viņiem izturas stigmatizējoši. Tika novērots arī liels sociālā konteksta trūkums. Trauksme ir palielinājusies ne tikai starp tiem, kuriem ir psihiatriska diagnoze, bet gados vecāku cilvēku vidū kopumā. 

Pētījuma ietvaros tikai veikts vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējuma salīdzinājums Latvijā un Zviedrijā, izmantojot SHARE 8. posma datus. 

Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējuma dihotomizēto atbilžu salīdzinājums liecina par ievērojamām atšķirībām starp Latviju un Zviedriju:

1. Latvijā tikai ceturtā daļa cilvēku vecumā virs 50 gadiem uzskata, ka viņu veselība ir laba;
2. Zviedrijā ir vērojams izteikti pretējs rezultāts, kas norāda, ka vien nepilni 30% gados vecāku cilvēku uzskata, ka viņu veselības stāvoklis nav labs.

1.    Attēls. Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem (labs iezīmēts zaļā krāsā, slikts – zilā). 
 
2.    Attēls. Vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums Zviedrijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem (labs iezīmēts zaļā krāsā, slikts – zilā).

 

Neraugoties uz to, ka par ilgstošu slimību norāda nedaudz mazāks gados vecāku cilvēku skaits Latvijā (55,2%) salīdzinot ar Zviedriju (60%), augstāks veselības pašvērtējums varētu būt saistīts ar veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību labklājības valstī Zviedrijā. Turklāt, Zviedrijā ierobežojumus veselības stāvokļa dēļ izjūt ievērojami mazāka gados vecāku cilvēku daļa (52,1%), salīdzinot ar Latvijā dzīvojošajiem (37,2%). 

Būtiski arī pieminēt, ka starppaudžu attiecības raksturojošais aprūpes biežums neizskaidro sociālās izolācijas sajūtu. Ja Zviedrijā vien nepilni 50% gados vecāki cilvēki saņēma aprūpi no saviem tuviniekiem biežāk kā reizi mēnesī, Latvijā aprūpi no saviem tuviniekiem reti saņēma vien aptuveni 15%.

Atziņas:

• Pēc pandēmijas beigām, novecošanas procesi daudziem indivīdiem paātrināsies, neatkarīgi no inficēšanās ar Covid-19. Salīdzinot ar Zviedriju, Latvijā varētu izteiktāk pieaugt veselības un sociālās aprūpes vajadzības, kas var pat tuvākā nākotnē radīt ne vien ekonomiskus, bet ar cilvēkresursiem saistītus izaicinājumus.
• Labklājības valstīs, kā, piemēram, Zviedrijā, gados vecāki cilvēki izjūt mazākus ierobežojumus, kas ir saistīti ar veselības stāvokli, kas varētu būt saistīti ar piemērotāku veselības aprūpi un dažādām atbalsta formām. 
• Pozitīvs sociālais konteksts un iekļaujoša vide, iespējams, būtiski mazina trauksmi un psihiskās saslimšanas, par ko liecina salīdzinošie dati par Zviedriju.
• Tuvinieku atbalsts ir nozīmīgs faktors gados vecāku cilvēku labbūtībai, tomēr neietekmē vispārējo veselības stāvokli.

29.12.2021.

 

COVID-19 pandēmijas ietekme uz sociālo izolētību un psihisko veselību gados vecāku cilvēku populācijā

Sociālās izolētības pieaugums un tā ietekme uz psihiskās veselības stāvokļa izmaiņām 

Neapšaubāmi, Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visu sabiedrību, tomēr gados vecāki cilvēki bija pakļauti atšķirīgiem un dažkārt lielākiem riskiem kā jaunāki cilvēki. Tādēļ liela uzmanība pēcdoktorantūras projektā tika veltīta tam, lai izpētītu Covid-19 sekas uz gados vecāku cilvēku veselību un labbūtību, kas papildina projekta uzdevumu izpētīt bufera jeb aizsargājošos faktorus pret sociālo izolētību un vientulību.

Latvijas kontekstā ir īpaši svarīgi aplūkot sociālās izolētības ietekmi uz psihisko veselību, jo gados vecāki cilvēki mūsu valstī, atšķirībā no senioriem daudzās citās Eiropas valstīs, ir viena no sociālās atstumtības riska grupām. 65 un vairāk gadu vecumā sociālās atstumtības riskam Latvijā ir pakļauti 50,5% iedzīvotāju, kamēr Eiropā vidēji tikai 18,9%. 

Kopumā sociālās izolētības risks pieaug, palielinoties vecumam, lai gan arī vecuma griezumā iezīmējas atšķirības atkarībā no kontaktu līmeņa. Visaugstākā sociālās izolētības pakāpe raksturīga pensionāru mājsaimniecībām un vientuļajiem pensionāriem, kam ir salīdzinoši šaurs primāro kontaktu (ar ģimenes locekļiem, bērniem, tuviem radiniekiem) un sekundāro kontaktu loks vai kam kontaktu nav vispār, turklāt viņus skar pandēmijas rezultātā ieviestie ierobežojumi. Pandēmijas laikā izmaiņas vismaz kādā no psihoemocionālajiem stāvokļiem biežāk izjutuši indivīdi ar vidējiem un augstiem sociālās izolētības rādītājiem. Bet tie, kas izjutuši izmaiņas visos mērītajos psihiskās veselības rādītājos, proti, tie respondenti, kas pandēmijas laikā izjutuši gan miega problēmas, gan nervozitāti vai satraukumu, gan skumjas un nomāktību, ir 3 reizes vairāk pārstāvēti grupā, kuru raksturo augstākais sociālās izolētības līmenis.

Attēls. Sociālās iesaistes un izolētības ietekme uz psihoemocionālo stāvokļu izmaiņām (%)
Bāze: n = 976

Padziļināta datu analīze apliecina to, ka vientuļo un sociālai izolācijai vairāk pakļauto vidū ir nozīmīgi augstāks to personu īpatsvars, kas pandēmijas pirmā viļņa laikā izjutuši psihiskās veselības traucējumus: trīs reizes vairāk to personu, kas izjutušas nervozitāti, trauksmi, divreiz vairāk to, kas izjutušas skumjas, nomāktību, bet miega traucējumus piedzīvojuši 44% šīs grupas pārstāvju, kamēr pārējiem šie traucējumi bijuši tikai 8% gadījumu. Tāpat analīzes rezultāti norāda uz to, ka lielāka varbūtība piedzīvot psihoemocionālos traucējumus Covid-19 laikā ir sievietēm, kā arī vecākā gadagājuma cilvēkiem. Biežāk no psihoemocionāliem traucējumiem ir cietuši tie cilvēki, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu vai drīzāk sliktu un kuri ir vai jūtas vientuļi.

Atjaunots 30.03.2022.
 

Dalība konferencē “Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”

Ieva Reine ar prezentāciju un Web of Science indeksēto konferenču krājumos iesniegtu rakstu “MENTAL HEALTH AND WELL-BEING AMONG OLDER LATVIAN DIASPORA” attālināti piedalījās16.starptautiskās zinātniskās konferences „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība” sesijā, kas bija veltīta Mūžiglītībai un psiholoģijai. Konferenci organizēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Izglītības valodu un dizaina fakultāte sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Klaipēdas Universitāti (Lietuva), Belostokas Tehnisko universitāti (Polija) un Ukrainas Nacionālās izglītības Zinātņu akadēmijas Pedagoģisko Institūtu (Ukraina).. Visaptveroši dati par migrantiem no vairākām valstīm visā pasaulē ļāva veikt regresijas analīzi stratificētām grupām pēc migrācijas modeļiem, iekļaujot gan individuālos, gan konteksta līmeņa mainīgos. Vairākas loģistikas analīzes rezultāti parādīja, ka gados vecākiem migrantiem bija mazāk psiholoģisku simptomu nekā jaunākiem cilvēkiem. Turklāt tie, kas dzimuši vai dzīvojuši citā valstī, drošāk izmanto veselības aprūpes sistēmu dzīvesvietas valstī. Rezultāti parādīja, ka tādi individuālie faktori kā vecums, dzimums, saziņas valoda un izglītības līmenis ir cieši saistīti ar izcelsmes valsts veselības aprūpes sistēmas izmantošanu un labāku veselību.

Aktualizēts: 30.05.2022.

Dalība 26. Ziemeļvalstu Gerontoloģijas kongresā

2022.gada  8.-10. jūnijā Odensē, Dānijā, norisinājās 26. Ziemeļvalstu Gerontoloģijas kongress, kurā Ieva Reine piedalījās gan ar mutisku ziņojumu un stenda referātu. Papildu prezetācijām, kongresā bija plašas tīkošanās iespējas.  Sarunā ar Kongresa prezidenti Jetti Tuesenu (Jette Thuesen), Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieces Ieva Reine un Madara Miķelsone pēc veiksmīgām prezentācijām saņēma uzaicinājumu piedalīties nākamajā Kongresā. Tas notiks Stokholmā, Zviedrijā 2024. gadā un ir plānots, ka tiks aicināti arī novecošanas jomas pētnieki no Baltijas valstīm.

  

Aktualizēts: 30.06.2022.

Notikusi noslēdzošā mobilitāte Upsalas universitātē

Pēcdotktorante Ieva Reine pēc iepriekšējās attālinātas mobilitātes perioda 2023. gada aprīlī devās klātienes mobilitātē Upsalas universitātes Sabiedrības veselības un aprūpes zinātņu departamentā Biomedicīnas mājā (BMC, skatīt attēlā). Visciešākā ikdienas komunikācija un dalība semināros, dažadās aktivitātēs un neformālās sarunās notika ar zinātnisko grupu HEAL (Health equity and working life jeb Vienlīdzība veselībā un darba dzīvē), kuru vada asociētā profesore Anna Nīberga (Anna Nyberg). Mobilitātes laikā bija iespēja apmeklēt speciāli organizētu semināru, kurā vairāku lielāko Zviedrijas augstskolu vadošie profesori, tostarp no Stokholmas Universitātes, Karolinskas Institūta, Linčēpingas Universitātes, iepazīstināja ar jaunu datubāžu sistēmu un iespējamo piekļuvi. Papildus tam bija iespēja apgūt arī praktiskas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā, kas tika piedāvāta visiem universitātes pētniekiem (skatīt attēlā).

Galvenās atziņas mobilitātes perioda beigās:

• Zviedrijā ir vairākas pētniecībai pieejamas datubāzes, kas ir savienotas ar reģistra datiem (dažas par maksu).
• Novecošanas tematika tiek arvien vairāk pētīta longitudināli, ņemot vērā arī agrākus dzīves notikumus, apsekojot jaunus cilvēkus un turpinot sekot viņu dzīves gaitai pat vairākus gadu desmitus.
• Pētījumu veikšanu nereti apgrūtina dažādas ar datu ieguvi un glabāšanu saistītas prasības, tādēļ sekundāro SHARE datu izmantošana, kam ir centralizēti iegūta Ētikas komisijas atļauja, ļauj ātrāk un vieglāk veikt zinātnisko darbu.
• Salīdzinošais pētījums starp Latviju uz Zviedrijas gados vecāku cilvēku sociālo izolāciju skaidri parādīja dzimuma nozīmi abās valstīs. Proti, sievietes subjektīvi izjūt lielāku sociālo izolāciju. 
• Dažādu sociālo loku pieejamība un saskarsmes intensitāte bija samērā līdzīga abās valstīs, tostarp arī attiecībā uz veselības problēmu esamību. Veselības problēmas ir vairāk saistītas ar dzimumu (sievietes) sociāli izolētāko cilvēku vidū.
• Lai gan Zviedrijā kā labklājības valstī vidējais ienākumu līmenis ir teju četras reizes lielāks cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem nekā Latvijā, finansiālā labklājība neaizstāj sociālo kontaktu lomu ar tuviniekiem, draugiem un kaimiņiem veselības kontekstā.

Atjaunots: 28.04.2023.