Trausluma un ar kritieniem saistītās mirstības asociētie faktori gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem

Lai arī globāli trauslums ir atzīts par vienu no būtiskiem kritienu riska faktoriem gados vecākiem iedzīvotājiem, Latvijā nav apkopoti dati par trausluma un pirms-trausluma raksturojumu šajā populācijā. Pieejamie dati un pētījumi par ar kritieniem saistīto mirstību un asociētajiem faktoriem populācijas līmenī ir fragmentāri. Trausluma un kritienu riska izvērtēšana gados vecākiem iedzīvotājiem nav iekļauti rutīnas izmeklēšanā primārajā veselības aprūpē. Pētījumā tiks izmatoti “Aptaujas par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā” 7. posma (2017), 8. posma (2020) un 9. posma (2022) dati. Dažādu modeļu, kas iekļauj respondentu demogrāfisko, fiziskās veselības, kognitīvo funkciju, nodarbinātības, pensijas, mājsaimniecības ienākumu, patēriņa un aktivitāšu informāciju, apvienošana ļaus sistemātiski pētīt trausluma un pirms-trausluma raksturojumu 50 gadus un vecākiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt no Slimību profilakses un kontroles centra datiem savstarpēji tiks sasaistīta divu reģistru informācija individuālā līmenī – dati no Latvijas nāves cēloņu reģistra un Pacientu reģistra ar noteiktām slimībām. Tādējādi tiks analizēta ar kritieniem saistītā mirstība un asociētie faktori. Pētījuma noslēguma ziņojuma un ieteikumu mērķis ir sniegt uz pierādījumiem balstītu informāciju kritienu riska faktoru identificēšanā, kā arī tādas profilakses politikas un programmu izstrādē, kas vērstas uz kritienu risku mazināšanu un gados vecāku cilvēku labklājības uzlabošanu Latvijā.