Klīniskā bērnu reimatoloģija II (RBR_010)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
1. Nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi un pilnveidošanu, atbilstoši Latvijā pieņemtajām Bērnu reimatologa specialitātes nolikuma prasībām un Eiropas Savienības prasībām šai specialitātei (programma atbilst prasībām Eiropas izglītībai bērnu reimatoloģijas nozarē, kuras izstrādājusi Eiropas pediatru reimatologu asociācija (PRES) un apstiprinājusi Eiropas Savienības medicīnas speciālistu (UEMS) pediatrijas sekcija), lai ārstu sagatavotu sertifikācijai pediatra reimatologa specialitātē, atbilstīgi Latvijas Republikas normatīvajiem dokumentiem.
2. Nodrošināt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apguvi un pilnveidošanu bērnu reimatoloģijā stacionārā.
Rezultāti
1.1. Demonstrē padziļinātas un paplašinātas zināšanas par bērnu balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kas nodrošina pamatu radošai domāšanai klīniskajā praksē un arī pētniecībā, kā arī spēju darboties starpdisciplinārā saskarē.
2. Definēt bērnu reimatoloģisko slimību diagnostikas, diferenciāldiagnostikas un ārstēšanas specifiku
1.1. Ārsts izprot konkrētās problēmas būtību, diagnostikas algoritmus un spēj sniegt profesionālu specializētu neatliekamu palīdzību, kā arī praktiski realizē diagnostikas, ārstēšanas un profilakses pasākumus, spēj veikt tālāku darbu, mācīšanos vai pētniecību sarežģītos un neprognozējamos apstākļos un, ja nepieciešams, tos pārveidot, lietojot jaunas pieejas. Ārstam ir spējas patstāvīgai attīstībai, prot labi komunicēt ar dažādiem pacientiem, viņu vecākiem, kolēģiem, ir prasmes pedagoģiskā un pētniecības darbā, ir darba organizācijas iemaņas.
2. Veikt pacienta reimatoloģisko izmeklēšanu, prast komunicēt ar kolēģiem, veselības aprūpes darbiniekiem, pacientiem un viņu piederīgajiem, arī kritiskajās un psihotraumējošās situācijās; pielietot morfoloģijas, imunoloģijas, radioloģijas zināšanas klīnisko diagnožu veidošanai, diferenciāldiagnostikai un ārstēšanai; izmantot līdzšinējos medicīnas sasniegumus un virzīt savu profesionālo izaugsmi, izmantojot zinātniskā ceļā iegūtus pierādījumus.
1.1. Ārsts strādā atbilstoši savam pilnvaru lokam augstākajā zināšanu, prasmju, attieksmju apguves un lietošanas līmenī, veicot bērnu balsta un kustību (saistaudu) sistēmas un autoimūno saistaudu sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un profilaksi, patstāvīgi plāno un organizē savu ārsta speciālista profesionālās kompetences pilnveidi un attīstību, uzņemas atbildību par personāla grupu darbu un spēj veikt inovācijas un uzņēmējdarbību.
2. Pārnest morfoloģijas un homeostāzes zināšanas vienotā integratīvā diagnostiskā darbībā ar mērķi izvērtēt personas veselības stāvokli, noteikt diagnozi, izstrādāt veselības aprūpes individualizētu plānu un realizēt to.
