Klīniskā mikrobioloģija (BUMK_067)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Sniegt zināšanas par klīniski nozīmīgu bakteriālu, vīrusu, sēņu un parazītu ierosinātu infekciju patoģenēzes mehānismiem, to lomu infekcijas slimību attīstībā un mijiedarbības procesā ar makroorganismu. Sniegt zināšanas par klīniskajā bakterioloģijā un virusoloģijā izmantojamām diagnostikas metodēm, diagnostikas algoritmiem, nespecifiskās un specifiskās profilakses principiem, antibakteriālās terapijas izvēles principiem.
Priekšzināšanas
Medicīnas mikrobioloģijā un imunoloģijā (baktēriju šūnas uzbūve, patogenitātes faktori, vīrusu, protozoju un sēņu īpašības, antibiotisko vielu grupas, mikrobionta nozīme, imūnās atbildes veidi un to mehānismi, bakterioloģiskās, seroloģiskās un molekulārās diagnostikas metodes u.c.). Cilvēku anatomijā, histoloģijā, ģenētikā, bioķīmijā un fizioloģijā.
Rezultāti
1.Pēc studiju kursa apgūšanas studenti iegūs zināšanas par baktēriju, vīrusu, sēņu patogenitāti un nozīmi infekciju slimību patoģenēzē, kā arī informāciju par bakterioloģiskās, seroloģiskās un molekulārās diagnostikas principiem, specifiskās un nespecifiskās profilakses metodēm.
1.Studiju kursa apguves rezultātā students spēs:
• savākt pacientu materiālu, izvērtējot parauga ņemšanas laika ietekmi uz rezultātu, izvērtēt parauga tilpuma nozīmi;
• transportēt un izmeklēt pacientu materiālu;
• izdalīt un identificēt baktēriju tīrkultūru, izvērtēt jutību pret antibiotiskām vielām;
• praktiski pielietot baktēriju, vīrusu, sēņu un parazītu diagnostikas metodes (t.sk. bakterioloģiskās, seroloģiskās un molekulārās diagnostikas metodes), veikt testu interpretāciju;
• risināt situācijas uzdevumus, kas iekļauj gadījumus par dažādu baktēriju, vīrusu, sēņu, parazītu izsauktajām slimībām;
• pielietot mikroorganismu diagnostikas metodes un algoritmus, risinot situāciju uzdevumus.
1.Apvienojot teorētiskās zināšanas ar praktiskajām iemaņām, studenti izpratīs vīrusu, baktēriju, sēņu un parazītu nozīmi infekcijas slimības izcelsmē, varēs izprast ierosinātāja lomu slimības patoģenēzē, zinās nozīmīgāko infekcijas slimību patoģenēzi, simptomus, specifisko un nespecifisko profilaksi, kā arī spēs pielietot zināšanas par bakterioloģiskām, seroloģiskām un molekulārām metodēm to diagnostikā. Spēs izskaidrot, kā izpratne par infekciju patoģenēzi ietekmē izmeklējamo materiālu paraugu izvēli un testu interpretāciju. Spēs risināt situāciju uzdevumus, kas ietver informāciju par dažādiem slimību ierosinātājiem.
Plānojums
| Studiju programma | Studiju semestris | Programmas līmenis | Studiju kursa kategorija | Docētāji | Grafiks |
|---|---|---|---|---|---|
| Medicīna | 5 | 2. cikla (Maģistra) | Obligāts | Renāte Rūta Apse, Ingus Skadiņš, Juta Kroiča, Dace Rezevska, Lauris Avotiņš, Dārta Jakovicka, Ieva Glāzere, Agnese Zariņa, Maria Aissa Barbosa Carneiro, Olena Hopta, Kārlis Rācenis, Reinis Rugājs, Maria Aissa Barbosa Carneiro, Lauris Avotiņš, Maria Aissa Barbosa Carneiro, Olena Hopta, Veronika Baltmane-Veckalne, Ieva Glāzere, Maria Aissa Barbosa Carneiro, Ivita Šēla, Anastasija Dovbenko, Sandis Mauriņš, Katrīna Elīna Bērziņa, Katrīna Tomiņa | |
| Medicīna | 5 | 2. cikla (Maģistra) | Obligāts | Renāte Rūta Apse, Ingus Skadiņš, Juta Kroiča, Dace Rezevska, Lauris Avotiņš, Dārta Jakovicka, Ieva Glāzere, Agnese Zariņa, Maria Aissa Barbosa Carneiro, Olena Hopta, Kārlis Rācenis, Reinis Rugājs, Maria Aissa Barbosa Carneiro, Lauris Avotiņš, Maria Aissa Barbosa Carneiro, Olena Hopta, Veronika Baltmane-Veckalne, Ieva Glāzere, Maria Aissa Barbosa Carneiro, Ivita Šēla, Anastasija Dovbenko, Sandis Mauriņš, Katrīna Elīna Bērziņa, Katrīna Tomiņa |
