Saskarē ar populismu.

Pētnieku grupa Saskarē ar populismu pēta dažādas attiecības, kas pastāv starp populismu un citiem ekoloģiskiem, sociāliem un tehnoloģiskiem fenomeniem. Populisms parasti tiek izolēts konkrētu politikas zinātnes debašu vai teoriju ietvaros, taču populisms, neatkarīgi no tā, vai tas ir labējais vai kreisais, vai ieņem partijas, kustības vai harizmātiskas personības veidolu, ietekmē dažādas ekoloģijas, kultūras un sociālās vides, kuras populismu arī atgriezeniski veido. Ja vēlamies izprast populisma saskares ar dažādajām vidēm sarežģītību, nepieciešama starpdisciplināra izpēte. Grupa Saskarē ar populismu pēta, kā populisms, gan kreisais, gan labējais, pārveido mūsu attiecības ar vidi, tehnoloģijām, sociālo pasauli, kā arī mūsu uzvedību un to, kā mēs komunicējam.

Populismu izprot dažādos veidos, bet visām definīcijām kopīgs ir pieņēmums, kas apgalvo, ka pastāv regresīvi vai progresīvi populistiskie līderi, kas cenšas veidot politiku konkrētā naratīvā, izmantojot šķeļošu, pretiniecisku attiecību veidošanu starp korumpētu, savtīgu, no sabiedrības atrautu “eliti” un tīru, suverēnu “tautu”. Taču tā vietā, lai iestrēgtu nogurdinošās debatēs par definīcijām, Saskarē ar populismu pieņem plurālistisku pieeju, kas atzīst dažādas formas, kuras populisms ieņem globālā līmenī, piemēram, ideoloģija, stratēģija vai diskurss, lai pētniecībā iekļautu plašu populisma ietekmes spektru. Reģionālais fokuss sniedzas pāri Baltijas valstīm, lai apskatītu populismu dažādās pasaules vietās atšķirīgos apmēros. Grupas pamatā ir sadarbība starp Rīgas Stradiņa universitāti un Linkolnas Universitāti Apvienotajā Karalistē, iesaistot politikas zinātniekus, antropologus, psihologus, sociologus, politiskos ģeogrāfus un māksliniekus.

Pētniecības jomas

Vide: Kopš populistiskās kustības pirmoreiz parādījās ASV un Krievijā 19. gs. vides jautājumi ir bijuši nozīmīgs uzstādījumu veidošanas objekts šo kustību iekšienē. Populisms, īpaši labējais, izaicina eksistenciālās problēmas, kuras paredz klimata krīze. Šī pētniecības joma aptver trīs galvenos jautājumus: 1) kā populistiskā politika ietekmē dabu; 2) kā šī politika maina cilvēces attiecības ar dabu; 3) un pretēji – kā dabas neatkarīgā attīstība veido populistisko politiku? Jomas ietvaros tiek pētītas dažādas saiknes starp vidi un populismu: 1) populistisko ekoloģiju teorijas un to konceptualizēšana; 2) mūsdienu lauksaimniecības pārstāvju protesti Eiropā un kā tie veicina populistiskās kustības, veidojot noteiktu ekoloģijas un pārtikas ķēžu vajadzību diskursu 3) kā vēja turbīnu attīstīšana jūrā ietekmē jūrniecības nozari, un pretestība, kas šajā jomā ir izveidojusies; 4) mūsdienu naratīvu par zemi un dabu analīze, pētot zemes nozīmi Latvijas identitātē, suverenitātē un neatkarībā, un kā šos naratīvus veido plašāks globālais populistiskais diskurss.
Kultūra: Kultūras joma pēta kultūru gan kā aģentu, gan populisma vidi. Pētniecība notiek divos virzienos. Pirmkārt, kā kultūras industrija (kādu to nosaka kritiskie teorētiķi Teodors Adorno un Makss Korkhaimers) veido mūsdienu populistisko diskursu caur izmaiņām Eiropas populārās kultūras starpniecībā un standartizēšanā. Virziens pēta digitālā satura un platformu kapitālisma, realitātes televīzijas, mūzikas un attiecību starp sazvērestību un slavenību lomu. Otrkārt, tiek pētīta mākslas galeriju politizēšana, salīdzinot, kā valdības atbrīvojas no galeriju un muzeju vadītājiem to politiskās pārliecības izpausmju dēļ (īpaši Polijā un Ungārijā), izskatot gadījumus, kuros mākslinieki arvien tiek izstumti no iespējām saņemt svarīgus apbalvojumus un piedalīties izstādēs, ja vien tie nepakļaujas progresīvai (kreisai) darba kārtībai (īpaši Apvienotajā Karalistē). Virziens ilustrē, kā māksla var kļūt par kultūras karu vidi, kurā notiek cīņa starp dažādām vīzijām, uz kurām būvēt sabiedrības vērtības.
Starptautiskās attiecības: Joma pēta, kā gan labējie, gan kreisie populisti veido starptautisko kārtību, iesaistoties starptautiskajās organizācijās, režīmos un drošības vienošanās, fokusējoties uz trim jomām: 1) kādā mērā populisms pārveido iepriekš uzņemtās starptautiskās saistības, īpaši attiecībā uz labējo populistu valdību veidotām iedzimtībā balstītām, ekonomiski nacionālām politikām un kā tas ietekmē Eiropas globālās tirdzniecības attiecības, kā arī saistības PTO; 2) populisma ietekme uz Eiropas drošību, fokusējoties uz Baltijas un Austrumeiropas reģionu, no starptautisko attiecību, pienākumu un nepārtrauktas dalības drošības organizācijās (NATO) populistisko diskursu perspektīvas, īpaši Krievijas–Ukrainas kara kontekstā; 3) populisma kulturālā ietekme starptautiskajās attiecībās, konkrēti skatot, kā labējais populistiskais diskurss izmanto kultūras karu naratīvu mediju vidē (gan vecajā, gan jaunajā) un kā tas veido sabiedrības attieksmi pret starptautiskajām attiecībām. Šajā sakarā virziens cenšas arī izprast mākslīgā intelekta un tehnoloģiju nozīmi dezinformācijas veicināšanā Eiropas mediju vidē un kā tie ietekmē ģeopolitiskās drošības jautājumus.