Kāds ir tavs meža velšu stāsts?
Tu varbūt atradi pārsteidzoši lielu baraviku, apmaldījies vai, vienkārši staigādams pa mežu, atradi mieru un sevi. Palīdzi arī tu labāk saprast un saglabāt tradīciju, pastāstot par savu pieredzi!
Meža velšu vākšana ir nozīmīga daļa no mūsu ikdienas. Tomēr, ja mēs vēlamies, lai tā būtu arī daļa no nākamo paaudžu ikdienas un lai šī tradīcija neizzūd, mums tā ir jākopj un jāstiprina. Savvaļas stāsti ir iniciatīva, kuras mērķis ir saglabāt šo tradīciju un veidot par to labāku izpratni. Mēs to darām, vācot stāstus par cilvēku pieredzi un sajūtām, vācot savvaļas produktus. Stāsti var būt par visu, kas ar tevi ir noticis sēņojot, ogojot vai citādi esot mežā.
Stāsti
Latvijā sēņošana un ogošana ir iedzīvotāju asinīs. To apliecina iesniegtie stāsti.
- Sēņošanas zelta laikmets
Una no Smiltenes:
"Sēņošanas un ogošanas zelta laikmets, man šķiet, bija pagājušais gadsimts. Cilvēku rocība bija ierobežota un arī veikalu plauktos neko daudz nevarēja atrast. 70.- 80. gadi sakrita ar manas bērnības un jaunības laiku. Ļoti spilgti atceros, ka mūsu ģimene katru rudeni devās iekarot mežus un purvus. Šajā pasākumā tika apvienots patīkamais ar lietderīgo. Piknikos doties mums nebija laika, bet sviestmaizes un tēja mežā uz cinīša mūžam palikušas atmiņā. Vēl tagad man ļoti patīk mežs un purvs, jo ar to saistās daudzas atmiņas.
Tātad sēņošana bija ļoti svarīgs pasākums ģimenes budžeta taupīšanā. Sasēņotās sēnes tika marinētas, sālītas un kaltētas. Ziemas ēdienkartē šie produkti mums nekad netrūka. Jau kā maza meitene pazinu lielu daļu sēņu. To man iemācīja jau mana vecmāmiņa. Arī viņas galdā nekad netrūka sēņu.
Ogošana bija vēl viens liels ģimenes kopā būšanas pasākums. Visspilgtākās atmiņas ir no dzērveņu laika. Kādreiz dzērveņot varēja sākt tikai stingri noteiktā datumā. Tad nu liela daļa latviešu tautas bruņojusies ar groziem , šajā septembra rītā, jau tumsiņā ieņēma starta pozīcijas pie purviem. Īstenībā tas bija vesels piedzīvojums, kas palicis atmiņā uz visu mūžu. Visas meža veltes tika rūpīgi pārstrādātas un sagatavotas ziemai. Mūsu pagrabs vienmēr izskatījās kā tāda kārtīga vāveres krātuve. Tur bija gan meža veltes, gan dārzeņi."
- Odi kož
Mārtiņš no Rīgas:
"Es ar vectētiņu vasarā braucu sēņot. Es pazīstu gailenes un bekas. Man ļoti patīk mežā – tur smaržo pēc sūnām, kokiem. Tikai nepatīk, ka odi kož. Vectētiņš vienmēr saka: "Skaties kur liec kājas, lai neuzkāp kādai sēnei!" Vectētiņš man rādīja kā meklēt baravikas, tās slēpjas zālē kā brūni rūķi.
Mēs pat redzējām zaļu vardi, kas sēdēja uz celma! Es gribēju to nofotografēt, bet vectētiņš teica, ka labāk to neaiztikt – tā varde ir meža saimniece. Mans groziņš ne vienmēr ir pilns. Vectētiņš vienmēr saka ka esmu jau īstens sēņotājs. Mājās vecāmamma vienmēr priecājas par sēnēm. Man patīk būt īstenam sēņotājam."
- Tradīcija
Māsa no Jelgavas:
"Es, mana māsa un mūsu brālēni un māsicas esam 50.–60. gadu bērni. Esam kļuvuši veci, bet mums ir viena jauka tradīcija: katru gadu kopīgi dodamies dzērvenēs.
Tagad jau ogošana vairs nav tik svarīga, svarīgāka ir satikšanās un kopā būšana (kopīgs pikniks mežā, sarunas, atmiņas). Varētu jau pasēdēt mājās pie klāta galda, bet tā dzērveņu būšana mums visiem ir ļoti mīļa un dārga. Jo vairāk tāpēc, ka gadi skrien, bet jaunāki nepaliekam. Un tāpēc, cik vien varam, katru gadu braucam uz purvu dzērvenēs."
Par iniciatīvu
Savvaļas stāsti ir bezpeļņas iniciatīva, kuras mērķis ir labāk saprast un dokumentēt Latvijā unikālu tradīciju – sēņošanu, ogošanu un citu savvaļas velšu vākšanu.
Mēs uzkrājam cilvēku pieredzes stāstus, lai palīdzētu uzturēt un stiprinātu tradīciju un lai to skaidrotu un veicinātu izpratni par to. Savvaļa arī sniedz unikālu ieskatu cilvēka un dabas mijiedarbībā, palīdzot saprast savvaļas ekosistēmu nozīmi un sarežģītību. Pieredzes stāsti atklāj, kā cilvēki uztver un ietekmē dabu, atsedzot gan pozitīvus, gan negatīvus aspektus, kas ir būtiski, lai pieņemtu ilgtspējīgus lēmumus. Šie stāsti ir arī vērtīgs resurss, kas laika gaitā atspoguļo pārmaiņas dabas vidē, ļaujot apzināt cilvēku izraisītās izmaiņas un sekas uz ekosistēmām.
Pieredzes stāsti arī kalpo kā emocionāli piesātināti atgādinājumi par dabas skaistumu un ievainojamību, motivējot nākamās paaudzes aizsargāt savvaļu. Tie iedvesmo sabiedrību un palīdz veidot saikni starp cilvēkiem un dabu, veicinot rūpes un izpratni, kas ir nepieciešamas dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Biežāk uzdotie jautājumi
- Kāds ir iniciatīvas mērķis?
Iniciatīvas Savvaļas stāsti mērķis ir veicināt un saglabāt savvaļas produktu vākšanas tradīcijas Latvijā. Mēs vēlamies apkopot cilvēku pieredzi un sajūtas, daloties ar stāstiem par sēņu, ogu un citu savvaļas augu lasīšanu. Šie stāsti palīdzēs labāk izprast un popularizēt šo būtisko mūsu kultūras tradīciju, kā arī nodot to nākamajām paaudzēm.
- Kāpēc mans stāsts ir svarīgs?
Katra pieredze ir unikāla, un pat vismazākais sēņu vai ogu gājiens var būt īpašs. Daloties savos piedzīvojumos, palīdzēsi citiem uzzināt un varbūt pat sajust to, kas tev ir svarīgs — vai tas būtu liela atraduma prieks, apmaldīšanās piedzīvojums, iespēja likt lietā no vecvecākiem gūtās zināšanas vai vienkārši sajūta, ka esi vienots ar dabu. Tavi stāsti stiprina mūsu saikni ar tradīcijām un iedrošina citus doties dabā.
- Kam un kādam nolūkam nepieciešami mani dati (kontaktinformācija)?
Mēs apkopojam tavus datus, lai nodrošinātu saziņu ar tevi un varētu pārbaudīt iesniegtā stāsta autentiskumu. Tavi personas dati (vārds, kontaktinformācija) netiks publicēti bez tavas piekrišanas un tiks izmantoti tikai iniciatīvas īstenošanas administratīviem nolūkiem. Publiski pieejamie stāsti var tikt anonimizēti, lai aizsargātu tavu un citu cilvēku privātumu.
- Kā es varu labot iesniegtos datus un informāciju vai to atsaukt?
Ja vēlies labot vai papildināt savu iesniegto stāstu, sazinies ar mūsu komandu, izmantojot norādītos kontaktus sadaļā Kontakti. Mēs veiksim nepieciešamās izmaiņas atbilstīgi tavām norādēm. Ja vēlies atsaukt savu stāstu, to var izdarīt jebkurā brīdī, nosūtot mums pieprasījumu, un tavs stāsts tiks izņemts no publicētās stāstu krātuves. Lai mēs varētu autentificēt stāstu, kuru vēlies atsaukt, mēs izmantosim norādītos kontaktus.
- Kā es varu izdzēst savus datus?
Stāstu iesniegšana ir brīvprātīga, un, iesniedzot stāstu, tu jebkurā brīdī vari to atsaukt. Ja vēlies, lai tavi dati vai stāsts tiktu pilnībā dzēsti no mūsu datu bāzes, sazinies ar mums, un mēs izdarīsim to nekavējoties. Mēs cienām tavu privātumu un garantējam, ka dati tiks dzēsti atbilstīgi normatīvajam regulējumam par datu aizsardzību. Lai mēs varētu autentificēt stāstu, kuru vēlies dzēst, mēs sazināsimies ar tevi, izmantojot tevis norādīto kontaktinformāciju.
- Kāpēc mans stāsts nav publicēts? Kādēļ mans stāsts ir labots?
Tevis iesniegto stāstu pirms publicēšanas mājaslapā pārskata redaktors. Vairums iesniegto stāstu tiek publicēts bez modifikācijām. Tomēr atsevišķos gadījumos, kad stāstos ir iekļauti personas dati vai tie ietver elementus, kuri var būt aizskaroši vai aptver rīcību, kas var tikt vērtēta kā pretlikumīga (vai neētiska), konsultējoties ar attiecīgajiem speciālistiem, redaktors var nolemt rakstu nepublicēt vai publicēt koriģētu raksta versiju. Mums ir būtiski, lai stāsts saglabātu savu autentiskumu un rakstītāja balsi, tamdēļ nepieciešamības gadījumā stāstam veicam tikai minimālas redakcionālas korekcijas. Ja būs nepieciešami būtiski labojumi, mēs sazināsimies ar tevi, lai vienotos par izmaiņām. Redaktors drīkst nepaskaidrot stāsta iesniedzējam savu lēmumu nepublicēt vai mainīt to.