Absolventa interesēs ir alma mater izcilība

Piecu gadu laikā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Absolventu asociācija izaugusi no 100 biedriem līdz lielākajai šāda veida asociācijai Latvijā, aptverot vairāk nekā 1100 absolventu, kurus vieno RSU, Latvijas Medicīnas akadēmijas un Rīgas Medicīnas institūta diploms.

“Ja iepriekš iestāšanās bija kā izņēmums, tad tagad mērķis ir otrāds – lai neiestāšanās būtu izņēmums,”

stāsta RSU Absolventu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits (bildē apakšā), kura vadībā absolventu kustība pieredzējusi strauju izaugsmi.

Tuvojoties valdes vēlēšanām, kas iecerētas 12. maijā, aicinām organizācijas flagmani iezīmēt līdzšinējo veiksmes stāstu un ieskicēt RSU Absolventu asociācijas iespējamās nākotnes ieceres, kas sniedzas no ārvalstu absolventu šūniņas izveides līdz pētniecībā balstītām inovācijām.

Absolventu asociācijai šogad aprit 13 gadi, no kuriem pēdējie pieci ritējuši jūsu vadībā. Kā jūs rezumētu veikumu? 

Kad šī komanda startēja 2017. gadā, asociācijas biedru skaits bija zem 100, un nebija skaidrs, kā tieši varam pārstāvēt visu absolventu viedokli un viņus iesaistīt, ja mūsu paspārnē ir tik maza sauja RSU beidzēju. Šo gadu laikā biedru skaits pieaudzis vairāk nekā 11 reizes, nupat pārsniedzot 1100 biedru slieksni. Prieks ne tikai par skaitu, bet arī par dažādību, jo starp mūsu biedriem ir dažādu paaudžu 48 RSU studiju programmu beidzēji.

Esošajai valdei sākot darbu, iestāšanās RSU Absolventu asociācijā bija ļoti izteikts izņēmums – to darīja ap 1 % absolventu. Kad es izvirzīju 1000 biedrus kā mērķi, kolēģiem tas sākotnēji šķita nereāli, taču esam to sasnieguši. Tagad iestājas aptuveni piektdaļa no beidzējiem, kas manā ieskatā vēl aizvien nav gana, bet jebkurā gadījumā tas ir jau vērā ņemams skaitlis, līdz kuram esam nonākuši ar ikdienas garlaicīgo, neatlaidīgo ledus laušanas darbu, ko komanda veikusi izpilddirektora Artūra Kaļvas vadībā.

Ir sakārtota iekšējā komunikācija ar biedriem, pilnveidota komunikācija ar absolventiem, rīkota virkne pasākumu, kas ieinteresē asociācijā vai nostiprina saites ar to.

Jūtu, ka šajā laikā mūsu komanda sasniegusi zināmu briedumu, par ko man liels prieks, jo Artūram un viņa triecienvienībai jūtos kā mentors. Regulāri analizējam savu veikumu, skatāmies ne tikai katra padarīto pret izvirzītajiem mērķiem, bet arī to, kā esam auguši kā profesionāļi, kā personības. 

Liela nozīme stratēģiskajā līmenī ir bijusi valdei. Šajā sasaukumā bez Artūra Kaļvas medicīnas flangu pārstāv profesore Dace Gardovska un profesors Romans Lācis, sociālo zinātņu pusi – Ruta Siliņa un Juris Šleiers, industrijas pusi – Johnson & Johnson AB Latvijas filiāles biznesa attīstības vadītājs Baltijā Artūrs Veide.

RSU Absolventu asociācijas 10 gadu jubileja. No kreisās: RSU rektors Aigars Pētersons un RSU Absolventu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits

Ar kādām sajūtām gaidāt pilnsapulci – vai gandarījums ir?

Protams, un vienlaikus sajūta, ka esam labi ieskrējušies un darbu varētu turpināt vēl vienu termiņu, ja biedri pilnsapulcē tam piekritīs.

Ir daudz izdarīts – stiprinātas saites ar mecenātiem, pilnveidots stipendiju fonds, uzlabojot iespējas daudzsološiem studentiem un talantīgiem docētājiem. Esam gādājuši par mūsu absolventu intelektuālo un profesionālo izaugsmi, liekot lietā dažādus pasākumu formātus.

Piemēram, Inteliģences klubā finanšu aspektus mums ieskicējis Ģirts Rungainis, ārpolitikas – profesors Andris Sprūds, kultūru un uzņēmējdarbību – Juris Žagars, bet radošumu – mākslinieks Aivars Vilipsons. Ģeopolitisku skatījumu uz Latvijas interešu pārstāvību izcili prezentēja visaugstāk novērtētā diplomāte neatkarīgās Latvijas vēsturē – NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskajā diplomātijā Baiba Braže.

Ir arī strādāts pie tā, lai studentu pirmie soļi pētniecībā tiktu sperti drošāk un pārliecinošāk, tāpat sadarbībā ar RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu un mūsu biznesa inkubatoru B-Space ir gādāts par inovāciju platformām, kur tikties un tīkloties studentiem un industrijas cilvēkiem, dažādu jomu ekspertiem. Mūsu paziņu loks ir plašs – mēs varam savest kopā ar ļoti daudziem vērtīgiem profesionāļiem. Es teiktu, ka tīklošanās ir mūsu organizācijas darbības atslēgvārds.

Pieminot sadarbību, kā veicas ar sastrādāšanos starp lielo augstskolu absolventu asociācijām?

Lai gan esam trešā lielākā augstskola Latvijā, absolventu asociācijas biedru skaita ziņā mēs “iekabinām” gan Latvijas Universitātei (LU), gan Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Taču tas netraucē sadarboties, tieši otrādi – kopā ar LU Absolventu klubu un RTU Absolventu asociāciju esam izveidojuši sabiedriskā labuma organizāciju Alumni LV. Ir daudz jomu, kurās mums jāiet kā vienotam spēkam, lobējot savu pārstāvēto augstskolu intereses.

Šo gadu laikā esam bijuši “nomodā” par RSU interesēm valsts līmenī – vai tās būtu bakalaura studijas policistiem, rezidentūras regulējums, sensitīvais datu jautājums vai citi.

Tieši mūsu darbības rezultātā absolventu organizācijas ir nosauktas vārdā grozītajā Augstskolu likumā – esam minētas kā obligāta augstskolu padomju sastāvdaļa.

Kā ir nākamajiem pieciem gadiem un galvenajiem mērķiem šim laika posmam?

Te teikšana būs jaunajai valdei, bet, manuprāt, būtu vērtīgi likt akcentus uz ārvalstu absolventu integrēšanu RSU Absolventu asociācijā. Droši vien sākumā ne daudzskaitlīgi, bet kādas šūniņas formātā.

Nopietni akcenti liekami uz inovāciju platformu attīstību, izmantojot to sinerģiju, kas rodas, kad students satiek zinātnieku vai jomas praktiķi. Caur pasākumiem, projektiem, stipendijām nepieciešams turpināt pētniecības izaugsmi,

kur zinātņu prorektore Agrita Kiopa ar savu komandu strādā lieliski, un mēs piedalāmies daļā, kas attiecas vairāk uz studentiem. Ejot tālāk šajā jomā, varam izdarīt vairāk, ja atbalstām starptautisku sadarbību pētniecībā.

Pateicoties sadarbībai starp augstskolu, RSU Absolventu asociāciju un Borisa un Ināras Teterevu fondu, pērn stipendiātus varēja godināt jaunatklātajā Borisa Tetereva auditorijā RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā

Sakiet, vai ir kāds starptautiskais etalons, uz ko tiekties, runājot par absolventu asociācijām?

Struktūras ziņā anglosakšu pieeja absolventu organizācijām Eiropā tiešā veidā nav īsti piemērojama, jo ASV vai Lielbritānijā lielo universitāšu struktūrās kā dibinātāji lielākoties dominē reliģiskas organizācijas vai trasti, kuros daļēji īpašnieki ir arī absolventu organizācijas un kur nodokļu regulējums īpaši veicina ieguldījumus izglītībā. 

Absolventu pamatdoma visā pasaulē ir līdzīga – absolventu primārā interese ir, lai alma mater konkrētajā brīdī ir respektabla un tiek vērtēta kā izcila. Lai arī ne vienīgais elements, bet augstskola, ko jebkura amata kandidāts beidzis, ir nozīmīgs faktors, kas tiek vērtēts darba tirgū. Savukārt universitātes interešu pamatā ir atbalsts – gan finansiāls, gan kontaktu, tīklojuma veidā. Gandrīz ikviena jautājuma attīstībai nepieciešams tīklojums.

Tāda arī ir absolventu asociāciju galvenā funkcija – veidot šo tīklu, kurā ikviens absolvents var gan dot, gan saņemt.

Latvijā absolventu asociācijas kā tādas varētu būt ietekmīgākas, ar spēcīgāku balsi. Tā ir vieta izaugsmei!