Aizrautīgais praktiķis Raimonds Karls daudz zina par ādas vēzi, taču uz vietas nestāv

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras asistenta un dermatologa Raimonda Karla profesionālā un sabiedriskā darbība veltīta ādas vēža profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai. Viņš ir SIA Derma Clinic Riga vadītājs un dermatologs, kā arī biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs.

Kaut arī Rīgas Medicīnas institūta (tagad – RSU) 1. kursā viņš apsolījis, ka savā profesijā nekad nedarīs ko tādu, kas būtu saistīts ar fiziku, jo tā viņam nepatika, pašlaik viņa darbs Derma Clinic Riga vistiešākajā veidā ir saistīts ar fiziku.

​

Šogad vasarā viņam par aktīvu darbību ādas vēža profilaksē, savlaicīgā diagnosticēšanā un ārstēšanā tika pasniegta Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s Latvijas Gāze un RTU Attīstības fonda Jaunā zinātnieka balva.

Raimonds Karls lasa lekcijas dermatoloģijā RSU Medicīnas un Rehabilitācijas fakultātes 5. kursa studentiem, taču nepārtraukti izglītojas arī pats. Pieredzes apmaiņā dažādos kursos, konferencēs, semināros u. c. pa visu Eiropu viņš brauc vairākas reizes gadā. Tur viņš ne tikai klausās un diskutē, bet arī uzstājas ar referātiem un vienmēr uzzina ko jaunu, lai pēc tam to varētu ieviest ādas vēža diagnostikā un ārstēšanā Latvijā. "Ja tu nebrauc, tad tu stāvi uz vietas!" sarunā uzsver Raimonds Karls. Tikko viņš ir atgriezies no Eiropas Dermatovenerologu akadēmijas tālākizglītības kursiem Prāgā (Čehijā), kas notika kopā ar ādas vēža skrīninga akciju.

Kas ir ādas vēzis?

Ādas vēzis tiek iedalīts divās grupās – melanomā, kas veidojas no pigmentsintezējošām šūnām, un citās formās jeb nepigmentētajā vēzī, kas veidojas no keratinocītiem. Melanoma, kā likums, ir brūna, zila, melna vai daudzkrāsaina un ir agresīvāka nekā nepigmentētā ādas vēža formas.

Ar ādas vēzi ir vienkārši – āda ir tiešās izmeklēšanas orgāns, un visbiežāk uzreiz vizuāli varam novērtēt, ka kaut kas nav kārtībā. Nav vajadzīga izmeklēšana ar datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, kā tas ir ar citām vēža formām. Protams, arī ar ādas vēzi ir situācijas, kad speciālists ar neapbruņotu aci par kādu traipu uz ādas precīzu diagnozi pateikt nevarēs. Te runa ir par agrīnu diagnostiku, un ādas vēža agrīna diagnostika ar neapbruņotu aci nav iespējama, te palīga nāk dermatoskopija, konfokālā mikroskopija, augstas frekvences ultrasonogrāfija.

Cik izplatīta Latvijā ir saslimstība ar ādas vēzi?

Pēdējo gadu laikā ādas vēzis Latvijā ir pirmajā vietā starp visām onkoloģiskajām saslimšanām. Skaitliski tie ir vairāk nekā 200 jauni melanomas gadījumi katru gadu un ap 1500 nemelanomas audzēju. Biežāk ir sievietēm, taču mirstība ir augstāka vīriešiem. Vecuma ziņā audzējs biežāk sastopams gados vecākiem indivīdiem, bet kopumā ir tendence, ka šis audzējs sastopams arvien gados jaunākiem cilvēkiem.

Kāpēc veidojas šāda tendence?

Pirms aptuveni 20 gadiem Latvijā parādījās pirmās mākslīgā iedeguma iekārtas jeb solāriji. Tie ieguva ārkārtīgu popularitāti un to saglabā arī pašlaik. Aptuveni tajā pašā laikā iedzīvotājiem radās iespēja iekāpt lidmašīnā un pāris stundu laikā nonākt saules apskāvienos. Ir skaidri zināms, ka ādas vēža galvenais veicinošais faktors ir ultravioletais starojums. Te nu mēs esam! Līdzīgi kā smēķētājiem, kuriem plaušu vēža risks ir proporcionāls izsmēķēto cigarešu skaitam, ādas vēža risks ir proporcionāls dzīves laikā uzkrātajam ultravioletajam starojumam.

Kā ārstē ādas vēzi?

Visas ādas vēža formas visbiežāk ārstē ķirurģiski, tas ir galvenais ārstēšanas veids. Tas attiecināms uz melanomu jebkurā stadijā, pārējās ādas vēža formas agrīnās stadijās pastāv iespēja ārstēt medikamentozi, ar šķidro slāpekli un citām metodēm.

Vai ādas vēzi var izārstēt?

Jā, ārstēšana ir ļoti veiksmīga. Melanomu, ja to atklāj agrīnā stadijā, izārstē 90 % gadījumu. Ja ir kāda no vēlīnām vēža stadijām, izārstējas 10 % pacientu. Ja ir kāda no nepigmentātajām ādas vēža formām, tad ārstēšana ir pavisam veiksmīga. Jāuzsver gan, ka liela nozīme te ir agrīnai un savlaicīgai ārstēšanai.

Kādi ir jaunākie atklājumi ādas vēža diagnostikā un ārstēšanā, kas tiek izmantoti arī Latvijā?

Ādas vēža diagnostika – dermatoskopija – pašlaik pie mums ir tik attīstīta, ka varam mācīt citus. Savukārt Eiropā un pasaulē pieejami modernāki medikamenti, kas nodrošina labus ārstēšanas rezultātus vai pagarina dzīvildzi tiem slimniekiem, kuriem vēzis jau ir izplatījies, taču šie medikamenti Latvijā nav pieejami – to liedz mūsu valsts rocība. Tas attiecināms gan uz melanomu, gan nemelanomas audzējiem. Latvijā ir arī savas unikālas iestrādes melanomas ārstēšanai ar viroterapijas metodi. Bet tas ir jau pavisam cits stāsts.

Unikāli, ka Latvijā pat izglītojošām kampaņām nav līdzekļu, piemēram, sabiedrības informēšanai par to, ka ilgstoši uzturēties saulē ir ļoti kaitīgi, jo tas var izraisīt ādas vēzi.

​

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s "Latvijas Gāze" un RTU Attīstības fonda Jaunā zinātnieka balvas saņemšanas Latvijas Zinātņu akadēmijā 2015. gada 9. jūnijā. No kreisās: a/s "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis un RSU asistents Raimonds Karls. Foto: Jānis Brencis

Kā izvairīties no ādas vēža?

Jāuzsver, ka daudziem vēža veidiem joprojām nav zināms, kas tos izraisa, taču par ādas vēzi viss ir skaidrs – jāizvairās, cik vien iespējams, no ultravioletā starojuma: no ilgas atrašanās saulē, īpaši – no saules apdeguma, un sauļošanās solārijā. Tad jūs samazināt risku saslimt ar ādas vēzi. Daudzas lietas mēs savā dzīvē nevaram ietekmēt, taču šo gan varam ievērot.

Solārijs ievērojami palielina risku saslimt ar ādas vēzi. Kāds liels un nozīmīgs pētījums liecina, ka tiem, kuri līdz 35 gadu vecumam kaut reizi ir bijuši solārijā, ir par 75 % lielāks risks, ka viņiem dzīves laikā attīstīsies melanoma, nekā tiem, kuri nekad nav bijuši solārijā. Lielākā daļa Eiropas ir izglītoti un zina par solārija kaitīgumu, tikai ne Latvijā. Nekur Eiropā solāriju neapmeklē tik daudz cilvēku, cik pie mums. Visvairāk gan uz solāriju iet Igaunijā, otrajā vietā ir Latvija, pēc mums – Dānija.

Kādās situācijās un ar kādiem simptomiem jūs ieteiktu konsultēties pie ārsta, lai laikus pārliecinātos, vai nav ādas vēža?

Es iesaku ikvienam divas reizes gadā pieiet pie spoguļa un paskatīties uz sevi – vai uz ādas nav radies kāds aizdomīgs veidojums vai pleķis. Pie ārsta noteikti būtu jāiet tad, ja nesen ir radies kāds jauns veidojums un tas strauji palielinās. Labāk ir pie ārsta pārliecināties, ka viss kārtībā, nevis atnākt par vēlu.

Mūsdienās ir populāri dažādi tautas līdzekļi cīņai pret vēzi. Vai ir kāds dabas brīnumlīdzeklis, kas palīdz uzveikt ādas vēzi?

Pasaulē ir zināms un tiek veiksmīgi lietots medikaments, kura sastāvā ir ķīmiskā viela, kas izvilkta no dievkrēsliņa, kas aug arī Latvijas pļavās, un to izmanto dermatoonkoloģijā, taču būsim reāli – nekādi tautas līdzekļi cīņā pret jebkuru no ādas vēža formām nepalīdzēs.

Kāds ir vidējā ādas vēža slimnieka raksturojums Latvijā?

Tā ir sieviete pēc 40 gadu vecuma, kurai patīk sauļoties un iet uz solāriju, daudzas no viņām to darījušas agrāk, turklāt bieži. Interesanti, ka vairāk slimo sievietes, taču lielāka mirstība ir vīriešiem. Sievietes interesējas un nāk ārstēties, bet vīrietis biežāk pie ārsta atnāk jau tad, kad ir par vēlu.

Septembrī svinam Rīgas Stradiņa universitātes 65 gadu jubileju. Kādas ir jūsu spilgtākās atmiņas par studiju laiku?

Tā kā es esmu Pārdaugavas puika un dzīvoju netālu no Dzirciema ielas, sanāk, ka es augu kopā ar Rīgas Medicīnas institūta (tagad – RSU) jaunās ēkas būvniecību. Sākumā pat nebija zināms, ko tur būvē. Atceros, kā, ejot garām uz skolu, tur pa būvi skraidīja studenti gāzmaskās – viņiem bija civilās aizsardzības mācības. Līdz ar to Rīgas Medicīnas institūtu iepazinu, pirms pats kļuvu par tā studentu. Pirms studijām apmeklēju institūta Jauno mediķu skolu, ko izveidoja 1976. gadā. Rīgas Medicīnas institūta Pediatrijas fakultātē es iestājos 1989. gadā. Tas bija Atmodas laiks.

Tā kā mana mamma ir medicīnas māsa, es jau ļoti sen zināju, ka būšu dakteris. 3. kursā gan sapratu, ka vairāk par pediatriju mani interesē dermatoloģija. Es sāku strādāt brīvprātīgo darbu Rīgas pilsētas Ādas slimību dispanserā (tagad – Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskais centrs), vienu vasaru pavadīju Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dermatoloģijas jeb 17. nodaļā pie nodaļas vadītājas dakteres Broderes.

Kopumā mans studiju laiks bija skaists laiks, taču bija kārtīgi jāmācās. Palicis prātā anatomikums ar līķiem un formalīna smaržu. Uz nodarbībām bija jāskrien no ēkas uz ēku. Tajā laikā Pediatrijas fakultātes dekāns bija docents Jānis Dobelis, pēc tam Ingrīda Rumba. Un iemācījāmies mēs krietni vairāk nekā mūsdienu studenti, jo grāmatu bija maz, mācījāmies no konspektiem. Un bija jāiemācās, nebija iespējas paņemt kādu ārējās saziņas līdzekli, piemēram, mobilo telefonu, un uzzināt visu par konkrētās slimības ārstēšanu un diagnostiku.

Domāju, ka tā ir mana studiju laika priekšrocība, ka zinām tik daudz. Toreiz bija jāiet uz bibliotēku Šarlotes ielā un bija jāpasūta grāmatu un rakstu fotokopijas, kas bija jāgaida trīs četras nedēļas. Līdz ar to tajā laikā varēja paļauties tikai uz to, ko zinu. Un pacients, manuprāt, novērtē, ka tu uzreiz zini, nevis meklē atbildi internetā.

Jūs izvēlējāties medicīnu. Tad jums laikam jau skolas laikā padevās ķīmija, bioloģija un fizika?

Skolas laikā ķīmija man ļoti patika, arī bioloģija padevās, taču fizika nepatika. Atceros, ka institūta 1. kursā fizikas eksāmenā docentam Aukumam solīju, ka savā profesijā nekad nedarīšu ko tādu, kas būtu saistīts ar fiziku, taču iegrozījās tā, ka visa mana dzīve ir saistīta ar fiziku – klīnikā Derma Clinic Riga man ir darbs ar lāzeriem un veicu dermatoskopiju, kas principā ir optika.

Personības, kas palikušas prātā no studiju laika…

Gribu pieminēt Miervaldi Kaminski, kas bija Anatomijas katedras asistents un tajā laikā jau bija pensijas vecumā. Viņš mācēja parādīt gan to, ka tu zini, gan to, ka tu nezini. Viņš prata ļoti smalkā veidā pasmaidīt par tevi, ja tu nezināji, un nosauca tevi par studiosus soveticus. Galvenais – viņš prata mums iemācīt un ļoti ātri spēja atšifrēt, kurš brīžiem un kurš ilgstoši filonē.

Kas jūs ietekmēja pievērsties dermatoloģijai?

Noteikti jāpiemin asoc. prof. Jānis Ķīsis, no kura es iedvesmojos. Es ar viņu iepazinos jau skolas laikā, kad biju ļoti aktīvs skolnieks ar savu nostāju un runāju par tādām tēmām, par kurām tajā laikā nerunāja, piemēram, par seksuāli transmisīvajām slimībām. Pēc tam Rīgas Medicīnas institūtā klausījos lekcijas pie viņa un darbojos dermatoveneroloģiskajā pulciņā, kādus divus gadus biju pulciņa vadītājs.

Ko jūs domājat par to, ka ir ļoti daudz RSU Medicīnas fakultātes absolventu, bet ir ļoti maz vietu rezidentūrā?

Žēl, ka valsts neļauj pabeigt studijas līdz galam tiem, kuri jau ir studējuši piecus un sešus gadus. Jāpiebilst gan, ka es esmu par to, ka tiem, kuri ir pabeiguši rezidentūru, noteikts laiks savā jomā būtu jānostrādā Latvijā, un pēc tam viņš var darīt, ko pats vēlas.

Ko jūs novēlat universitātei jubilejā?

Es novēlu, lai universitāte turpina attīstīties, un attīstība ir gana laba, arī virziens un temps ir labs. Vienīgi tajā skrējienā aicinu nepalaist garām ko būtisku – cilvēciskumu un lai pāri visam nebūtu tikai birokrātija. Reizēm pietrūkst arī kvalitatīvas informācijas un savstarpējās komunikācijas.

Vai jums joprojām ir kāds neatbildēts jautājums, kas sākas ar kāpēc?

Jā, man ir tādi jautājumi! Manuprāt, ārsts, kuram viss ir skaidrs un kuram vairs nav neviena jautājuma, ir miris ārsts. Medicīna visu laiku iet uz priekšu. Tiklīdz tu apstājies pašpārliecībā, ka visu zini, tu esi miris, miris kā ārsts. Tāpēc es vienmēr saviem rezidentiem saku, lai viņi lasa, skatās, meklē un domā, kamēr nav par vēlu.

Par LZA, a/s Latvijas Gāze un RTU Attīstības fonda balvu

Pirmās Latvijas Zinātņu akadēmijas, a/s Latvijas Gāze un RTU Attīstības fonda balvas tika pasniegtas 2002. gadā. Balvas nodibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas zinātnes un moderno tehnoloģiju attīstību gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarēs un novērtēt Latvijas zinātnieku, praktiķu un topošo zinātnieku (doktorantu) devumu šajos procesos, kā arī īpaši veicināt un atbalstīt medicīnas zinātņu jomā sirds ķirurģiju un kardioloģiju. Kopš 2009. gada balvas piešķir arī par sasniegumiem orgānu transplantācijā. Šogad uzņēmums paplašinājis medicīnas nozaru diapazonu, iekļaujot tādu aktuālu jomu kā ādas vēža profilakse un diagnostika.