Asoc. profesors Arvīds Irmejs: "RSU ir milzīgs potenciāls vēža izpētē"

Institūta vēsture sniedzas līdz 2001. gadā izveidotajam Pārmantotā vēža institūtam, un pa šiem gadiem tā galvenais mērķis nemainīgi ir bijis saistīts ar vēža pētniecību. Par konsolidāciju un jaunā institūta mērķiem, aktualitātēm un nākotnes iecerēm aicinājām uz sarunu institūta direktoru asoc. prof. Arvīdu Irmeju.

Kāpēc šī struktūrvienību apvienošana bija vajadzīga, un kādas pārmaiņas tā nesa?

Viens no Onkoloģijas institūta galvenajiem pētniecības jautājumiem bija pārmantotais vēzis – krūts vēzis, prostatas vēzis, kolorektālais jeb resnās un taisnās zarnas vēzis u. c. Molekulārās ģenētikas zinātniskajā laboratorijā savukārt uzsvars bija uz retajām slimībām. Šādā veidā abas jomas saskārās, jo pārmantotais vēzis ir viena no reto slimību grupām – šajā ziņā konsolidācija bija loģiska. Apvienošanās bija nepieciešama arī, lai optimizētu resursus un stiprinātu pētniecību.

Konsolidācijai noteikti ir daudz plusu.

Tagad esam attīstības un formēšanās procesā, RSU plāno investēt līdzekļus dažādās iekārtās, piemēram, gēnu sekvencēšanas iekārtās, kuras varēs izmantot arī citi RSU Zinātnes centra institūti. Vēl viens apvienošanās pluss – tagad molekulārajiem un ģenētiskajiem izmeklējumiem nepieciešamie cilvēku resursi ir vairāk pieejami. Kopā esam apmēram 50 cilvēku liela komanda – institūtā ir Audzēju klīniskās un ģenētiskās izpētes laboratorija prof. Zandas Danebergas vadībā un Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorija, kuru vada Linda Gailīte. Laboratorijas atrodas atsevišķās ēkās – Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un RSU Dzirciema 16, tāpēc ikdienas darbā neesam blakus, bet sadarbojamies dažādos projektos, piemēram, datu kopu veidošanas projektā. 

Pateicoties konsolidācijai, institūtā ir izveidots projektu eksperta amats. Šis kolēģis palīdzēs projektu rakstīšanā, konsultēšanā un iespēju meklēšanā.

Konsolidācijas rezultātā no institūta tā sauktā “šūnu pētniecības grupa” de jure ir pārgājusi uz Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu. Faktiskā relokācija gan plānota tikai pēc gada, kad tiks sagatavotas visas nepieciešamās telpas. Tādējādi visas šūnu pētniecībai nepieciešamās iekārtas būs vienuviet, kas atvieglo pētnieku darbu.
Jāsaka, strukturāli ir salīdzinoši vienkārši ieviest izmaiņas “uz papīra”, bet realitātē iesāktie projekti un sadarbības paliek, kā arī veidojas jaunas iniciatīvas. 

Kas pašlaik ir aktuālākie projekti un darbības jomas?

Pašlaik daudz strādājam pie potenciālajiem projektiem, meklējam tos. Bez pētnieciskā darba ir arī stratēģiju un politikas veidošanas, kā arī konsultatīvais darbs.

Viens no institūta mērķiem – pozicionēt sevi kā ekspertus, kuri var konsultēt Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un citas institūcijas ar onkoloģiju saistītos jautājumos.

Piemēram, konsultēt par ieceri attīstīt valsts apmaksātos molekulārģenētiskos izmeklējumus, lai veiktu mērķterapiju jeb ārstēšanu, kas piemērota konkrētam pacientam. 
Tikko institūts iesniedza piecus projektus Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursam. Tiek realizēti divi ĀNM pētniecības projekti, viens no tiem sadarbībā ar Sabiedrības veselības institūtu. Rudenī plānots iesniegt projektu OSCAR programmā, kas veltīta datu aprites un uzglabāšanas aktivitātēm.

Notiek darbs pie privāto ziedojumu finansētā projekta Pārmantotā krūts un olnīcu vēža ģenētiskais populācijas skrīnings. Tā ir iniciatīva, kur 450 sievietes ir nodevušas savu ģenētisko materiālu pētniecībai, lai atklātu krūts vēža paaugstināto risku.

RSU foto

Vairāki mūsu projekti ir saņēmuši atbalstu konsolidācijas plāna pētniecības un akadēmiskās karjeras grantu konkursā. Atbalstīts projekts, kurā plānots 1000 mūsu datu bankā esošiem ģenētiskajiem paraugiem veikt krūts un olnīcu vēža ģenētisko pārbaudi, lai redzētu, kāda situācija ir Latvijā mutāciju spektra ziņā un vai ir saikne ar ģimenes onkoloģisko vēsturi.

Sadarbībā ar Sabiedrības veselības institūtu norit projekts, kurā pētām pacientu dzīvildzi un tās kvalitāti, jo mūsdienās kļūst arvien svarīgāk tas, ka pacients pēc onkoloģiskās ārstēšanas dzīvo pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi bez sāpēm. Tuvāko gadu laikā Nacionālais veselības dienests ir plānojis ieviest šādu ārstēšanas izvērtējumu, un šis ir pilotprojekts, kā pacients vērtē ārstēšanu un kā jūtas pēc tās.

Valsts pētījumu programmas ietvaros sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko slimnīcu un Rīgas Tehnisko universitāti norit pētījums par urīnpūšļa vēzi, kura mērķis ir atklāt urīnā marķierus urīnpūšļa vēža agrīnai diagnostikai.

Tāpat piedalāmies reto slimību pētījumos, piemēram, asoc. prof. Viktorija Ķēniņa vada neiroloģisku reto slimību projektu par biomarķieru noteikšanu.

No aktualitātēm vēl varu minēt to, ka pašlaik meklējam tenūrprofesorus un intervējam potenciālos kandidātus. Vakances ir gan pieaugušo onkoloģijā, gan bērnu onkoloģijā. Potenciālie kandidāti jau ir bijuši iepazīšanās vizītēs RSU, un ceram uz pozitīvu atbildi. 

Kādas ir institūta turpmākās ieceres?

25. – 30. jūnijā RSU notika trīs Krūts un olnīcu vēža konsorciju tikšanās, uz kuru sabrauca šīs jomas eksperti no Eiropas, Amerikas, Āzijas, Austrālijas, Āfrikas – no visiem kontinentiem, kur notiek vēža pētniecība. Sanāksmes klātienē organizē katru reizi cits konsorciju dalībnieks, un šogad to darījām mēs. Šis bija svarīgs pasākums, kurā tīklojāmies  un dibinājām pamatus jaunām sadarbībām. Dalība konsorcijos dod iespēju piedalīties nozīmīgos starptautiskos pētījumos. Kopīgajai datubāzei mums ir jānosūta noteikts skaits krūts vēža un citu pārmantotā vēža audu paraugu. Piemēram, esam iedevuši 500 klīniski labi raksturotus krūts vēža paraugus, tāpēc ar šiem paraugiem veiktajos pētījumos esam kā līdzautori labās publikācijās. 

Otrs virziens, ko plānojam attīstīt, – mēs kā konsorciju dalībnieki varam būt pētījuma iniciatori un varam pieprasīt konsorciju datus savam pētījumam.

Konsorciju datubāzē ir apmēram 70 000 pārmantotā krūts vēža paraugu, kas ir milzīgs skaits, jo mums pašiem Latvijā ir tikai 800. Ja mūsu pētniekiem ir kāda ideja, tad uz šīs lielās datu kopas bāzes to var pārbaudīt un realizēt.

Tagad aktīvi strādājam pie Apvāršņa projekta par pārmantotā vēža ģenētisko testēšanu. Projekta galvenais fokuss – kā padarīt onkoģenētisko testēšanu pieejamu Eiropā. Ja mūsdienās pārmantots vēža gadījums attīstās cilvēkam, kurš pirms tam par šo risku nav zinājis, būtībā to var uzskatīt par veselības aprūpes neveiksmi. Jo ģenētiskie testi ir un tie ir pietiekami lēti un pieejami, lai augsta riska personu varētu atklāt.

Šo ideju mēs esam paņēmuši par mūsu institūta moto – mums ir jādara viss, lai sabiedrība pēc iespējas ātrāk tiktu pie ģenētiskajām tehnoloģijām un iespējām pārmantotā vēža riska atklāšanā.

Kā institūts iezīmē sevi Latvijas un starptautiskajā vēža pētniecības kartē?

Protams, neesam vienīgais vēža pētniecības institūcija Latvijā, turklāt arī RSU zinātnes ekosistēmā ir vairākas struktūrvienības, kas darbojas ar šo jautājumu. Onkoloģisko gadījumu skaits pieaug, vēža pacienti dzīvo arvien ilgāk, un pieaug pieprasījums pēc atkārtotas ārstēšanas un dzīves kvalitātes uzlabošanas. Tas nozīmē, ka

pieprasījums pēc ekspertīzes onkoloģijā aug ģeometriskā progresijā.

Svarīgi ir RSU kopumā apzināt savus milzīgos resursus un potenciālu vēža pētniecībā – mums ir Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, kur ir melanomas pētniecība. Tāpat “šūnu pētniecības grupa” daļu savu aktivitāšu veltī onkoloģijai. Sabiedrības veselības institūts jau ilgu laiku sadarbojas ar Norvēģiju par dzemdes kakla vēža skrīningu; RSU Darba drošības un vides veselības institūts strādā pie biomonitoringa jautājumiem, pētot kaitīgo vielu un vides faktoru ietekmi uz vēža rašanos. Arī mūsu institūts plāno darboties šajā virzienā – kopā ar Pomerānijas Universitāti sadarbosimies vēža rašanos ietekmējošo kaitīgo mikroelementu izpētē. Šis un arī citi iepriekš minēties aktuālie un potenciālie projekti iezīmē arī Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta starptautisko dimensiju, jo bez tās pētniecība nav iedomājama.

RSU Sociālo zinātņu pētniecības centrā onkoloģijas jautājumus skata starpdisciplināri, piemēram, Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns Mārtiņš Daugulis vada Onkooģijas domnīcas, un RSU Anatomijas muzejā 2. maijā notika pirmā šāda domnīca.

Arī RSU katedrās notiek pētījumi – Ķirurģijas katedrā par kolorektālo un vairogdziedzera vēzi, tāpat Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā un citās katedrās. Svarīgi ir apzināties RSU potenciālu vēža izpētē un to virtuāli konsolidēt.

Ir pagājušas jau vairāk nekā 100 dienas institūta direktora amatā – kā jūtaties, un kādas ir pārdomas par šo posmu?

Institūta komanda ir ar lielu potenciālu, un ir patīkami strādāt, jo jūtam atsaucību un izpratni no administrācijas. Katrs pētnieks var realizēt sava līmeņa ekspertīzi, izmantojot visus mūsu resursus. Darāmā ir ļoti daudz, bet, soli pa soliem realizējot nospraustos mērķus un uzdevumus, RSU var kļūt par nozīmīgu spēlētāju onkoloģijas pētniecībā un ekspertīzē.