Atskats uz prof. Raienas prezentāciju par bēgļiem, sociālajiem tīkliem un nodarbinātību

2024. gada 10. un 11. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) norisinājās sociālantropologu īstenota divu dienu starptautiska konference The Getaway Conference: Mobilities, Societies, the State, and Detoxing. Konferenci atklāja starptautiski atzīta migrācijas un sociālo tīklu pētniece profesore Luīze Raiena (Louise Ryan), kura ir Londonas Metropolitēna universitātes vecākā socioloģijas profesore un Globālās daudzveidības un nevienlīdzības pētniecības centra direktore. Šajā bloga ierakstā atskatāmies uz prof. Raienas prezentāciju un tajā paustajām galvenajām atziņām.

Profesore Raiena konferencē uzstājās ar prezentāciju 'You need a network’: how highly qualified refugees rebuild social networks to convert cultural capital and reclaim professional identities, kas daļēji balstīta uz viņas jaunāko grāmatu Social Networks and Migration (2023). Prezentācijā profesore aplūkoja izaicinājumus, ar kuriem saskaras augsti kvalificēti bēgļi, veidojot jaunus profesionālos kontaktus uzņemošajās valstīs, kā arī sniedza jaunus ieskatus par sociālā kapitāla lomu karjeras atjaunošanā.

Prezentācijas sākumā pētniece uzsvēra, ka piespiedu pārvietošana bieži noved pie saplosītiem tīkliem (torn nets). Tas ir jēdziens, kas apraksta profesionālo un sociālo saišu pārraušanu migrācijas dēļ. Viņasprāt, šī tīklojuma zudums var būtiski apgrūtināt karjeras atjaunošanu, īpaši tādās profesijās kā ārsti, juristi un zinātnieki, kuriem nepieciešami spēcīgi profesionālie kontakti, lai piekļūtu darba iespējām. Balstoties uz savu jaunāko grāmatu Social Networks and Migration, profesore Raiena uzsvēra, ka, lai gan akadēmiskā literatūra par migrāciju bieži koncentrējas uz kvalifikācijas pazemināšanos, ir tikpat svarīgi pētīt, kā bēgļi aktīvi atjauno savas karjeras, izmantojot stratēģisku tīklu veidošanu. Viņa apskatīja dažādus šķēršļus, ar kuriem saskaras bēgļi, tostarp valodas prasmes trūkumu, juridiskus ierobežojumus un diskrimināciju, kas var apgrūtināt vertikālo saišu – savienojumu ar ietekmīgiem cilvēkiem viņu nozarē – veidošanu.

Viena no saistošākajām profesores Raienas prezentācijas daļām bija viņas detalizētā nesen Londonā ieradušos afgāņu bēgļu pieredzes izpēte. Viņa kopā ar kolēģiem veica intervijas ar vairāk nekā 80 afgāņu profesionāļiem, kuri tika evakuēti uz Apvienoto Karalisti pēc Taliban nākšanas pie varas 2021. gadā. Šīs personas, daudzas no kurām ieņēma vadošus amatus Afganistānā, Apvienotajā Karalistē bija spiestas savu karjeru sākt no jauna. Savā prezentācijā prof. Raiena norādīja uz vairākiem svarīgiem aspektiem, kā augsti kvalificēti bēgļi veido savu darba dzīvi jaunajos apstākļos:

1. Brīvprātīgais darbs kā starpposms. Viens no gadījumiem bija par bijušo vidusskolas skolotāju, kura izmantoja brīvprātīgā darba iespējas vietējā skolā, lai pārietu uz apmaksātu nodarbinātību un atgūtu savu profesionālo identitāti.
2. Tīklošanās izaicinājumi. Viens no pētījuma dalībniekiem – bijušais augsta ranga valdības darbinieks – saskārās ar grūtībām nodibināt kontaktus ar ietekmīgiem cilvēkiem Apvienotajā Karalistē, kas apgrūtināja piekļuvi spēcīgām vertikālām saitēm.
3. Stratēģiska tīkla veidošana karjeras atjaunošanai. Pētījuma dalībnieks, augsti kvalificēts ārsts, veiksmīgi atjaunoja savu karjeru, mobilizējot profesionālos kontaktus, izmantojot sociālos tīklus un akadēmiskās platformas. Rezultātā viņš ieguva doktora studiju stipendiju prestižā Apvienotās Karalistes universitātē.

Profesore Raiena uzsvēra, ka tīkli nav tikai līdzeklis darba atrašanai, bet arī būtisks elements profesionālās identitātes atgūšanā. Viņa iepazīstināja ar tīklotās identitātes (networked self) koncepciju, ko kopīgi izstrādājusi ar kolēģi Alesio D’Andželo (Alessio D'Angelo), pētot, kā personiskā un profesionālā identitāte tiek veidota caur attiecībām. Viņa arī kritizēja pieņēmumu, ka visi tīkli ir izdevīgi, izceļot toksisko saišu (toxic ties) jēdzienu – kontaktus, kas var pastiprināt nelabvēlīgus apstākļus, ekspluatāciju vai atkarību. Šis aspekts bija īpaši būtisks viņas analīzē par dzimuma un etniskās piederības radītajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras bēgļu sievietes profesionālajā vidē.

Pēc prezentācijas norisinājās jautājumu un atbilžu sesija, kurā tika apspriesta tīklu veidošana, sociālais kapitāls un strukturālie šķēršļi, ar kuriem saskaras augsti kvalificēti bēgļi. Viens no galvenajiem diskusijas punktiem bija kontrasts starp stiprām un vājām saitēm. Profesore Raiena uzsvēra vertikālo, resursiem bagāto savienojumu nozīmi, nevis tikai plašu sociālo tīklu veidošanu. Viņa arī aplūkoja digitālās tīklošanās lomu mūsdienu pasaulē, norādot, ka, lai gan attālinātais darbs un tiešsaistes profesionālās kopienas dažiem bēgļiem atvieglo globālo sakaru uzturēšanu, digitālā nevienlīdzība joprojām pastāv, īpaši valstīs ar nestabilu interneta infrastruktūru, piemēram, Afganistānā. Noslēdzot savu uzstāšanos, profesore Raiena izcēla nepieciešamību pēc politikas reformām, kas veicinātu bēgļu kvalifikāciju atzīšanu un izveidotu strukturētas tīklu veidošanas iespējas to integrācijai darba tirgū.