Migrācija, diasporas un sociālā mobilizācija: Šaronas M. Kinsatas lekcija
5. decembrī Rīgas Stradiņa universitātē semināru cikla Teorētiskās un metodoloģiskās aktualitātes ietvaros vieslekciju sniedza asoc. profesore Šarona M. Kinsata no Grinelas koledžas. Profesore Š. M. Kinsata ir socioloģe, kas specializējas migrācijas un sociālo kustību izpētē. Viņas pētījumi ir publicēti prestižos akadēmiskos žurnālos, un 2024. gadā viņa izdeva grāmatu Insurgent Communities: How Protests Create a Filipino Diaspora.
Lekcijas laikā profesore Kinsata dalījās ar savu pētījumu par to, kā migrantu kopienas veidojas un nostiprinās, īpaši pievēršoties filipīniešu diasporai dažādās pasaules valstīs. Viņa uzsvēra, ka migrācija pati par sevi nav pietiekama, lai izveidotu spēcīgu diasporu - šis process ietver kolektīvās identitātes veidošanu, kas bieži rodas politisku un sociālu konfliktu laikā.
Diasporas veidošanās: vairāk nekā tikai migrācija
Savā lekcijā profesore Kinsata skaidroja, ka diasporas neveidojas tikai kā rezultāts cilvēku kustībai no vienas valsts uz citu. Lai izveidotu stabilu diasporu, ir nepieciešama kopīga identitāte, kas balstās uz solidaritāti, lojalitāti izcelsmes valstij un kopīgu vēstures naratīvu. Viņa uzsvēra, ka šī identitāte bieži kļūst redzama un nostiprinās sociālo un politisko satricinājumu laikā. Kā piemēru viņa minēja filipīniešu diasporu, kas vēsturiski ir bijusi ļoti aktīva politiskās mobilizācijas procesos. Filipīniešu kopienas dažādās valstīs ir piedalījušās protestos pret autoritārajiem režīmiem Filipīnās, un šie protesti ir būtiski veidojuši viņu diasporas identitāti.
Protesti kā diasporas identitātes stiprināšanas līdzeklis
Profesore Kinsata pievērsās transnacionālajam aktīvismam un tā lomai diasporas veidošanā. Viņa skaidroja, ka migranti kļūst par diasporu ne tikai saglabājot saikni ar savu izcelsmes valsti, bet arī aktīvi iesaistoties tās politiskajos un sociālajos procesos. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir filipīniešu kopienu iesaistīšanās kustībā pret Ferdinanda Markosa diktatūru 20. gadsimta 70. un 80. gados. Filipīniešu aktīvisti, kas dzīvoja ASV un Eiropā, ne tikai organizēja protestus, bet arī strādāja pie Filipīnu valdības internacionalizēšanas un leģitimitātes apšaubīšanas. Viens no paņēmieniem, ko viņi izmantoja, bija starptautiskas tribunāla simulācijas organizēšana, kurā Markosa režīms tika simboliski notiesāts par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Kolektīvās identitātes veidošana ikdienas dzīvē
Papildus politiskajam aktīvismam profesore Kinsata uzsvēra arī ikdienas prakses kā būtisku diasporas veidošanās aspektu. Viņa atzīmēja, ka kopienas veidošanās nenotiek tikai lielu protesta akciju laikā - tā attīstās arī caur ikdienas satikšanos, svētku svinēšanu un savstarpējo atbalstu. Kā piemēru viņa minēja, ka filipīnieši ārzemēs bieži organizē pasākumus, kas stiprina viņu kopīgo piederības sajūtu, piemēram, tradicionālo svētku svinēšanu vai kolektīvas palīdzības fondus, kas atbalsta Filipīnās dzīvojošos radiniekus.
Noslēdzot savu lekciju, profesore Kinsata atzīmēja, ka diasporas nav statiskas. Tās veidojas, attīstās un mainās atkarībā no migrācijas plūsmām, politiskajiem notikumiem un pašu migrantu iniciatīvām. Viņa aicināja klausītājus domāt par to, kā identitātes tiek veidotas un uzturētas dažādos sociālajos kontekstos.
