Diplomātiski sportiskais žurnālists
Šajās dienās daudz locīto vārdu “patriots” gribas piekabināt arī Krišam Jānim Kairim, runājot par viņa attiecībām ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU). Kopš pērnās vasaras Kriša kabatā ir stradiņu bakalaura grāds žurnālistikā, un nākampavasar viņam vajadzētu aizstāvēt maģistra darbu starptautiskajās attiecībās un diplomātijā.
Taču Kriša attiecības ar Alma mater nebruģē diplomi vien. Viņš ir no tiem studentiem, kurš tvēris visas pilnveides iespējas – pavadījis košu Erasmus+ semestri Prāgā, veidojis skolēniem domāto raidījumu Startē stradiņos, rakstījis RSU pētnieciskās žurnālistikas izdevumam un studentu medijam, iesildoties savai profesionālajai dzīvei. Nu Krišs jau vairāk nekā gadu reportē ziņu aģentūrā LETA, vienlaikus naksnīgajās stundās kanālā TV3 Sport komentējot Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēles.
Krišs ikdienā balansē valdības ziņu reportiera pienākumus aģentūrā LETA, starptautisko attiecību un diplomātijas maģistrantūras noslēdzošo gadu RSU, bet naktīs komentē NBA un reizēm brīvdienās – arī Spānijas basketbola līgas spēles "TV3 Sport".
Labākās iesvētības profesijā
Pastāv liela iespēja, ka svaigāko ziņu, ko dzirdējāt par valdībā lemto vai kāda politiķa teikto, ir gatavojis Krišs. Viņa pirmā darbavieta žurnālistikā ir nacionālā ziņu aģentūra LETA. Sācis pērn rudenī, Krišs aģentūrā vispirms nosedzis lauksaimniecības, tad transporta un enerģētikas jautājumus, bet nu ir viens no reportieriem, kurš miera laikos otrdienas vada Brīvības bulvārī 36. “Esmu pandēmijas žurnālists un nemaz nezinu, kā tas ir – valdības brīfingi vai preses konferences klātienē. Tiešsaistes režīmam gan ir arī plusi, jo var iespēt vairāk,” stāsta jaunais žurnālists. Krišs domā, ka LETA ir labākās iesvētības žurnālista profesijā Latvijā, un teic, ka šajā laikaposmā uztrenējis daudz prasmju, sākot ar latvietiskā kūtruma pārvarēšanu, uzrunājot politiķus, un beidzot ar ārkārtīgi raitu esences izvilkšanu par jebkuru tēmu.
Ziņu aģentūra kā pirmais pieturpunkts žurnālista darbā gan nav pa spēkam katram, saka Krišs. Te viņš ir pateicīgs savai bakalaura studiju programmai, kurā akadēmiskās zināšanas labi sabalansētas ar prasmju un iemaņu slīpēšanu. Saturs ir jaudīgu profesionāļu rokās – no Komunikācijas fakultātes dekānes profesores Andas Rožukalnes studiju programmas vadītājas grožus pirms vairākiem gadiem pārņēma pieredzējusī žurnāliste un redaktore Anna Peipiņa. Piesaistītie mācībspēki un vieslektori ir ilggadēji eksperti un savas jomas profesionāļi, norāda Krišs, pieminēdams profesoru Sergeju Kruku, docenti Ditu Rietumu, režisoru Lauri Gundaru un citus.
Sportiski “iekadrēts”
Vaicāts par nonākšanu žurnālistikā, Krišs atsaucas uz gaužām senu, leģendāru notikumu – Turīnas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra izšķirošo maču starp Latviju un Baltkrieviju, kas 2005. gadā notika Rīgas Sporta pilī. Krišs ar ģimeni to skatījās mājās un, būdams sešus gadus vecs, nebija atraujams no ekrāna, nemitīgi vāvuļodams par norisēm uz ledus. Vecāki pamanījuši Kriša interesi, kas ar laiku pieņēmusies spēkā, un “iekadrēja” dēlu uz sporta žurnālistiku. Šī interese arī aizveda līdz studijām RSU.
Sporta žurnālistikai gan programmas trīs gadu laikā paredzēts viens kurss, kuru Kriša studiju laikā vadīja Ingmārs Jurisons, un nu stafeti pārņēmis Normunds Melderis. Taču ironiskā kārtā tieši šo kursu Krišs palaidis garām, jo 4. studiju semestri Erasmus+ ietvaros vadīja Prāgā. “Kursabiedri vēlāk teica, ka kurss bija aizraujošs, bet savā ziņā es to atguvu praksē, ko izgāju portālā skaties.lv, būdams sporta ziņu redaktors. Pēc prakses mani uzaicināja turpināt jau kā algotam darbiniekam, bet pēcāk ar laba mentora palīdzību nonācu līdz basketbola spēļu komentēšanai tajā pašā mediju grupā,” stāsta Krišs.
Tagad dienas gaišās stundas viņš velta sociālekonomikas tēmām, bet vakarus un bieži arī naktis – basketbolam, komentējot NBA un Spānijas līgas spēles. Kaut kur pa vidu ir arī maģistrantūra RSU Eiropas studiju fakultātē. “Ir padaudz,” viņš neliedzas, “bet es vienmēr esmu darījis kaut ko papildus – bakalaura studiju laikā vadīju raidījumu Startē stradiņos, piedalījos dažādos pasākumos, diskusijās, dažkārt rakstīju studentu medijam. Vienīgais laiskais laiks, ko atceros, bija Erasmus+ semestris Čehijā, kas bija bezrūpības pilns. Nevaru iedomāties labāku pilsētu apmaiņas pieredzei kā Prāga. Tā bija kā miniatūra pasaule, apkārt tik daudzu valstu studenti – no Austrālijas, Dienvidāfrikas, Kanādas, ASV, Lielbritānijas, Spānijas un daudzām citām. Es nesaprotu, kāpēc šajās apmaiņas programmās nebrauc pilnīgi visi! Varbūt studenti baidās, ka ir pārāk introverti vai pārāk lieli latvieši, kas principā ir sinonīmi. Man tas bija neaizmirstams piedzīvojums, no kura atgriezos mazliet mainījies,” Krišs sajūsmināti stāsta, piebilstot, ka ar saviem erasmusiešiem pēc pandēmijas noteikti plāno tikties salidojumā. Saistībā ar Erasmus+ viņa plāni vēl nav izsmelti – jaunais žurnālists iecerējis pieteikties arī prakses apmaiņai un cer, ka, būdams diplomēts žurnālists un teju diplomēts starptautisko attiecību eksperts, varētu nonākt Briselē.
Ja reiz runājam par tālāko nākotni, vaicāju, vai RSU patriots gaidāms augstskolā arī uz doktorantūras studijām, uz ko Krišs savas maģistrantūras cienīgi – diplomātiski – atbild, ka nupat jau būs mācījies 17 gadus no vietas un labprāt nedaudz iepauzētu, taču par to, ka RSU ir lieliska doktorantūra gan komunikācijā, gan politoloģijā, viņš nešauboties.
