Ģimenes mediācija – viens no efektīvākajiem strīdu risināšanas veidiem
Darbā un sadarbībā ar ģimenēm sociālajiem darbiniekiem un citiem speciālistiem ļoti noderīgs resurss ir mediācija. Kas ir mediācija, un kādos gadījumos tiek izmantota ģimenes mediācija? Kas ir un ko dara mediators? Kā mediācija var palīdzēt konfliktsituācijās? Par to Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) eksperta video komentārā stāsta docētāja un sertificēta mediatore Evija Kļave.
Kā zināms, saruna mūsdienās ir viens no efektīvākajiem strīdu risināšanas veidiem. “Mediācija ir brīvprātīgs, uz sadarbību vērsts sarunu process, kurā puses – tātad tie, kuri paši saviem spēkiem nespēj vienoties, – meklē savstarpēji pieņemamu vienošanos ar mediatora kā starpnieka atbalstu un palīdzību,” video skaidro mediatore Evija Kļave.
“Mediācija ļauj atjaunot komunikāciju un palīdz piedzīvot to, kā ir tad, kad mēs sarunājamies cieņpilni, jo mediators palīdz, lai saruna būtu pēc iespējas konstruktīva.”
Ģimenes mediācijā risina tos strīdus, kas radušies saistībā ar ģimenes dzīvi un attiecībām. Tie būs visdažādākie problēmjautājumi, izņemot tos, kuru risināšanā jāiesaista tiesa.
Mediācijas efektivitāti nosaka četri svarīgi principi: brīvprātība, neitralitāte, konfidencialitāte un sadarbība.
Pirmais ir brīvprātības princips.
“Nevienu un nekādos apstākļos nevar piespiest piedalīties mediācijā.
Brīvprātība attiecas arī uz mediatora izvēli, jo puses pašas izvēlas savu mediatoru. Lielā mērā brīvprātība attiecas arī uz pušu pieņemto lēmumu, jo viņi paši pieņem lēmumu, kas būs labākais risinājums tieši viņiem. Mediators tikai atbalsta ceļā uz šī lēmuma pieņemšanu,” stāsta sertificētā mediatore. Starp citu, brīvprātības princips attiecas arī uz iespēju jebkurā brīdī mediāciju pārtraukt.
Otrs mediācijas princips ir mediatora neitralitāte. Mediators nav ieinteresēts nevienas puses pozīcijā, interesēs, vajadzībās, jo strīda vai nesaskaņu risinājums un pieņemtais gala lēmums attiecas tikai uz konfliktā iesaistītajām pusēm.
“Mediators neko no risinājuma, kas tiek panākts mediācijas ceļā, neiegūst, tāpēc viņam nav tiešas ieinteresētības tajā. Viņa uzdevums ir palikt neitrālam,” saka Evija Kļave.
Konfidencialitātes princips nozīmē to, ka visu, ko puses mediācijas laikā runā, mediators nevienam citam neizpauž, bet sadarbības princips nozīmē, ka puses, starp kurām ir nesaskaņas, nevis mēģina cīnīties un viena otru uzvarēt, bet kopīgi meklē tādus risinājumus, kurus labprātīgi vēlētos pildīt katra no pusēm.
Mediāciju kā konfliktu, strīdu un nesaskaņu risināšanas veidu visbiežāk iesaka tiesneši, advokāti, sociālie darbinieki u. c. “Visi kopā, izmantojot mediāciju, mēs varam palīdzēt radīt ģimenei to vidi, kurā ir vieta cieņpilnām attiecībām un savstarpējai saziņai, kuru raksturo uzticēšanās, ieklausīšanās un sadzirdēšana,” nobeigumā piebilst mediatore.
“Un galvenais – šādā veidā mēs palīdzam radīt emocionāli un fiziski drošu vidi, kurā augt mūsu bērniem.”
Plašāka informācija par maģistra studiju programmu Sociālais darbs
