Godinot kritušos varoņus, RSU studenti, docētāji un rektors piedalās gājienā uz Brāļu kapiem

Kā ik gadu, arī šogad 18. novembra rītā Latvijas studentu un studenšu korporācijas, akadēmiskās vienības un Latvijas augstskolu vadītāji devās tradicionālajā gājienā no Latvijas Universitātes galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem un piedalījās tur piemiņas brīdī, godinot varoņus, kas krituši par mūsu valsti brīvības cīņās.

“Mums nav gadsimtiem krātas pieredzes nacionālas valsts attīstīšanā – daudzos jautājumos mēs vēl tikai mācāmies un pilnveidojamies. Taču pašu svarīgāko esam apjautuši, jo sevišķi laikā kopš šā gada 24. februāra – brīvība ir darbības vārds, un Latvijas brīvības noturēšanai nepieciešams ikviens no mums,” pasākumā, pie Mūžīgās uguns uzrunājot klātesošos, uzsvēra rektors prof. Aigars Pētersons.

“Aicinu būt lepniem par to, kas jau sasniegts, stāvēt stalti un būt modriem, nenovērtējot savu valsti un tās brīvību par zemu!”

Iekšķīgo slimību katedras asoc. profesors un studentu korporācijas Fraternitas Arctica filistrs Vladimirs Voicehovskis, kurš gājienā piedalās katru gadu, uzskata, ka tas ir katra korporāciju biedra pienākums un goda lieta iet 18. novembra gājienā, jo

“ļoti svarīgi ir saglabāt tradīcijas un patriotismu pret savu valsti. Lai nav tikai virtuālās atmiņas par pagājušo laiku, kas kaut kad ir bijis, bet reāla klātesamības sajūta!”

Studentu korporācija Fraternitas Arctica dibināta 1880. gadā Rīgā un pašlaik ir vienīgā krievu studentu korporācija pasaulē. Kā citas Latvijas korporācijas, Fraternitas Arctica ir patriotiska organizācija, kas tur cieņā un godā Latvijas valsti, tās vēsturi un kultūru.

Pēc piemiņas brīža klātesošie nolika ziedus pie Mātes Latvijas tēla.

18. novembra gājiens, kura pirmsākumi rodami pirmās brīvvalsts laikā, bet kas kā tradīcija atjaunota 1992. gadā, tiek rīkots par godu Latvijas Republikas dibināšanai un brīvības cīņās kritušajiem, un tajā katru gadu piedalās vairāk nekā 1000 dalībnieku. Gājienu organizē Latvijas studentu korporāciju Prezidiju konvents.

Par Latvijas brīvības cīņām

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija cīņas par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī līdz Latvijas un Krievijas miera līguma noslēgšanai 1920. gada 11. augustā. Cīņās jaundibinātā Latvijas Republika, ko bija atzinušas Igaunija,Polija un Rietumu sabiedrotie (de facto), pieveica gan Padomju Krievijas un Padomju Latvijas, gan vācu Dzelzsdivīzijas un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas jeb Bermonta karaspēku.

Plašāk par brīvības cīņām Nacionālajā enciklopēdijā