Iekšējs dzinulis rīkoties! RSU gūtās zināšanas studentam palīdz glābt dzīvību nejaušam līdzcilvēkam

Linda Rozenbaha,
RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

Ivans Mirzojans ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes ceturtā kursa students. Pavisam nesen parasta vakara pastaiga ar suni viņam izvērtās par dzīvību glābjošu notikumu. Ieraudzījis uz ielas sapulcējušos cilvēkus un kādu nepieredzējušu sievieti, kas, sekojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečera norādījumiem, centās veikt sirds masāžu vīrietim bezsamaņā, Ivans nekavējoties steidzās palīgā un precīzi veica šo dzīvībai svarīgo procedūru. Ivans šīs prasmes apguvis RSU un slīpējis NMPD, kur strādā par medicīnas asistentu. Protams, ne mirkli nedomājis, ka jāpalīdz ārpus darbalaika – bijis iekšējs dzinulis rīkoties.

Iepazīstieties ar mūsu aktīvo un uzņēmīgo studentu, RSU patriotu Ivanu Mirzojanu! Varēsiet sastapt viņu arī RSU Zinātnes nedēļā, kur viņš piedalīsies ar savu zinātnisko uzstāšanos.

Dubļainā sniegā veicot sirds masāžu

“Šis gadījums bija pilnīga nejaušība,” atceras Ivans, atsaucot atmiņā neseno vakaru, kad glābis dzīvību kādam līdzcilvēkam: “Es biju izgājis pastaigā ar savu suni, lai satiktos ar mammu, kura dzīvo netālu un nāca pretī ar savu suni. Ejot aptuveni 200 metru attālumā, pamanīju automašīnu, no kuras ātrumā divas sievietes izvilka vīrieti. Cik nu pustumsā saskatīju, sievietes apturēja kādu skrējēju – sapratu, ka kaut kas ir noticis. Piesteidzos un tajā brīdī jau sieviete gados centās pēc NMPD norādēm veikt sirds masāžu: kā jau nepieredzējis cilvēks, kurš varbūt to bija mācījies sen pirmās palīdzības kursos, viņa neprata to veikt kvalitatīvi (piemēram, darīja to, kājās stāvot). Es pateicu, ka strādāju NMPD un pārņēmu masāžas veikšanu. Dispečerim telefonā pateicām, ka tiksim galā un gaidām mediķus. Kamēr gaidījām, es masēju sirdi, bet sieviete veica mākslīgās ieelpas.”

Vēlāk, pārbaudījis medicīnas kartīti, Ivans secināja, ka sirds masāžu veicis 13 minūtes – tas ir ilgi pat pieredzējušam darbiniekam. “Biju slapjš no fiziskās slodzes, turklāt viss notika dubļainā sniegā. 

Kad piekusu, ātri uzmetu acis, vai tuvumā ir kāds, kurš varētu mani nomainīt – tur bija vīrietis, skrējējs, izskatījās spēcīgs. Aicināju nomainīt mani, bet viņš teica, ka baidās. Tas mani nedaudz apbēdināja, kaut gan cilvēciski viņu saprotu. Par laimi pēc pāris minūtēm jau ieradās reanimācijas brigāde. Tā izrādījās komanda, ar kuru bieži turpat Imantā strādāju kopā,” Ivans atceras, kā cietušo nodevis pazīstamās brigādes rokās.*

Kur tikmēr palika Ivana suns? “Es to iedevu otrai sievietei, kas bija ar cietušo. Viņa aizgāja nedaudz tālāk, aiz stūra. Mamma, nākot uz gaidīto pastaigu, pamanīja sievieti ar manu suni un tad arī cilvēku pūli ar zemē guļošu cilvēku. Viņai pirmā doma bija, ka pastaigas laikā esmu ar auto notriekts,” mammas pārdzīvojumus stāsta Ivans.

Vecāki pamanījuši interesi palīdzēt citiem jau bērnībā

Jāteic, tieši mamma ielikusi Ivanā saknē interesi par medicīnu. “Man kopš bērnības vienmēr bijis iekšējs dzinulis palīdzēt citiem. Vecāki to bija pamanījuši, īpaši mamma, un centās virzīt uz medicīnu jau ļoti mazā vecumā. 

Atceros, es pat vēl negāju skolā, kad mēs gājām uz RSU kafejnīcu dzert kafiju un viņa man rādīja studentus, sakot – redzi, te tu varētu studēt. Man tas tobrīd likās kosmoss. Bet tagad es varu uzaicināt mammu uz RSU iedzert kafiju,” mīļi pasmaida Ivans.

Vecākajās klasēs interese par medicīnu tikai pieauga. "Vidusskolā, pirms bija jāpieņem lēmums par studijām, apmeklēju izstādi Skola. Neviens stends, izņemot RSU, mani neuzrunāja. Sapratu, ka medicīna ir ārkārtīgi daudzveidīga. Izstādē studenti un darbinieki bija fantastiski sagatavoti, zināja visu par dažādajām iespējām medicīnas nozarē. Tajā brīdī man bija skaidrs – man ir tikai viena izvēle: studēt medicīnu RSU! Medicīnā iespēju patiešām ir daudz! Ir specialitātes, kur pacientu kontakts ir minimāls – piemēram, radioloģija. Ir jomas, kur nepieciešama dinamika, kā neatliekamā medicīna. Un ir specializācijas, kur pacientu saskarsme ir ļoti intensīva. Man svarīgākais bija: vēlējos darīt kaut ko altruistisku," atklāj medicīnas students.

Patlaban Ivans apsver divas specializācijas: "Pirmā ir anestezioloģija un reanimatoloģija jeb intensīvā terapija – tā ir kā saikne starp Dievu un zemi. Otrā – kardioloģija, mazāk akūta, bet tikpat aizraujoša."

Iepazīt šīs specialitātes Ivans var jau savā darba ikdienā – viņš divus gadus strādā NMPD, šobrīd ceturtdaļslodzē (12 stundu dežūra reizi nedēļā), kā arī ar tādu pašu noslodzi strādā par medicīnas asistentu kardioķirurģijas reanimācijā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. "Darbs NMPD ir aizraujošs, taču gribas arī slimnīcas pieredzi, jo neatliekamā palīdzība ir tikai pirmsslimnīcas posms. Tur galvenais ir pacientu stabilizēt un nogādāt slimnīcā dzīvu, bet pati ārstēšana notiek stacionārā," skaidro jaunietis. Apvienojot pusslodzi divās darbavietās, viņš var pilnvērtīgi pievērsties arī studijām.

Darbam NMPD Ivans pievienojās pirms diviem gadiem, vēlēdamies piedzīvot, kā ir strādāt neatliekamajā palīdzībā. "Sapratu, ka man tas ļoti patīk, un varētu ar šo jomu saistīt nākotni. Kā medicīnas asistents esmu būtībā brigādes otrā persona, daru visu sertificēta personāla uzraudzībā – cik konkrētais speciālists uzticas. Protams, no manis sagaida bāzes zināšanas un prasmes – piemēram, spēt raiti ievietot perifēro katetru akūtā situācijā. Ja kas nesanāk, kolēģi palīdzēs. Vismaz Imantas brigādē, kur strādāju, kolektīvs ir neticami saliedēts. Šī ir lieliska iespēja iegūt praktisko pieredzi, lai sestajā kursā nebūtu pilnīgi zaļš medicīnā," novērtē Ivans.

Sirds problēmas patiešām ir neatņemama Ivana ikdienas sastāvdaļa, un tieši šādam pacientam bija jāpalīdz aprakstītajā gadījumā. "Sirds mazspēja, aritmijas, infarkts, paaugstināts asinsspiediens – palīdzība dažādu sirds veselības problēmu gadījumā ir neatliekamās palīdzības biežākais uzdevums. Tām seko traumas (īpaši biežas ziemā), bet trešajā vietā – ar alkoholu lietošanu saistītas veselības problēmas (arī traumas var ietilpt šajā aspektā). Esmu priecīgs, ka paliatīvās aprūpes jautājums valstī ir atrisināts – agrāk šādu pacientu bija daudz, bet mums nebija, ar ko palīdzēt, bet tagad ir izdomāta cita palīdzības sistēma," uzlabojumus medicīnā novērtē Ivans.

Aicina uz RSU Zinātnes nedēļas Starptautisko studentu konferenci

Studijās RSU Ivanam klājas lieliski: "Paldies Dievam, nav nekādu problēmu. Protams, dažreiz viss iet uz augšu, citreiz – uz leju, bet, ja cilvēks ir ieinteresēts palīdzēt citiem, visas durvis ir vaļā.

Manuprāt, RSU ir modernākā universitāte ar vislabāko izglītības programmu. To varu salīdzināt, jo man ir draugi, kas studē citur. RSU piedāvā praktiskās nodarbības, dažādas manipulācijas, ir neatkārtojamais Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs, jaunas telpas un lieliski pasniedzēji! Tā ir labākā vieta, kur studēt medicīnu!

Protams, zināšanas galvā neviens neieliks, bet RSU ir iemācījusi laika plānošanu – visu var saplānot un paspēt. Citi brīnās, kā es visu paveicu, bet tas ir tikai labs menedžments! Ja laiks ir pareizi sadalīts, pietiek gan studijām, gan darbam, gan brīvajam laikam," teic Ivans.
Viņš piedalīsies arī RSU Zinātnes nedēļas studentu konferencē International Student Conference 2025 kā prezentētājs. "Mana prezentācija būs par kardioloģiju, bet plakāts – par mikrobioloģiju. Prezentācijā analizēšu antiaritmisko līdzekļu nozīmēšanu un efektivitāti pēc kardiovertācijas neatliekamās palīdzības nodaļās, izvērtējot hospitalizācijas biežumu un ārstēšanas stratēģijas. Pētījuma vadītāji ir ārsti kardiologi Alberts Bērziņš un Kaspars Kupics, un tā līdzautors ir Sergejs Čapulis. Plakāts veltīts bakteriālās kolonizācijas izpētei: kā veidojas Staphylococcus aureus kolonizācija, kāda ir antibiotiku rezistence un biofilmu veidošanās, uzsverot infekcijas kontroles nozīmi. Pētījuma vadītājs ir asociētais profesors Ingus Skadiņš un līdzautore – Juta Nikiforova. Abi pētījumi skar aktuālas klīniskās problēmas un var mainīt ārstēšanas un infekciju profilakses pieeju,” stāsta students.

Ivans aicina visus studentus apmeklēt RSU Zinātnes nedēļu: "To iesaku ikvienam – tā palīdz atrast idejas pētījumiem, iedvesmu un motivāciju turpmākajai akadēmiskajai un profesionālajai izaugsmei. 

Es noteikti plānoju apmeklēt Medical Wrestle 2025, kā arī EHO darbnīcu, ko ļoti iesaku arī citiem studentiem – tā sniedz vērtīgas praktiskas iemaņas. Tāpat gribu noklausīties studentu prezentācijas iekšķīgo slimību un anestezioloģijas un reanimatoloģijas sekcijā."

* Paldies Ivanam Mirzojanam un viņa kolēģiem no NMDP 143. un 191. brigādes – Līgai Laizānei, Andai Hmeļņicai, Konstantīnam Kuzņecovam, Viktoram Cunskim un Andrim Volfam, kuri uzdāvināja kādam cilvēkam otro dzimšanas dienu!