Iepazīstinās ar NATO finansēta projekta publikāciju par Ķīnas nozīmi Baltijas valstīs

China in the Baltic States - From A Cause of Hope to Anxiety

Publikācijā vērtēts, kā Ķīnas Tautas Republiku (Ķīnu) uztver un kāda ir tās nozīme Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, akcentējot Ķīnas ietekmi uz triju Baltijas valstu un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) drošību. Autori apskata 30 gadu ilgo divpusējo sadarbību starp Ķīnu un katru Baltijas valsti, kā arī analizē nacionāli reprezentatīvu aptauju datus par visu trīs valstu iedzīvotāju attieksmi pret Ķīnu.

Publikācijas redaktori ir RSU Ķīnas studiju centra vadītāja, docente, politoloģijas doktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un RSU asociētais profesors, politoloģijas doktors Māris Andžāns. Rakstu autori pārstāv visas trīs Baltijas valstis. No Latvijas projektā iesaistījusies RSU doktorante Justīne Kante, no Lietuvas – Japānas Starptautiskās universitātes docente Vida Mačikenaite (Vida Mačikėnaitė), no Igaunijas – Oksfordas Universitātes maģistrantūras studente Anniki Mikelsāra (Anniki Mikelsaar). 

Izdevuma redaktori akcentē, ka pēdējās desmitgadēs Ķīna piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas un tās ekonomiskā, militārā un politiskā autoritāte ir strauji augusi. Lielvalsts ietekme iesniegusies tādos reģionos, ar kuriem iepriekš bijusi minimāla sadarbība vai tās nav bijis vispār. Baltijas valstis ir viens no tiem, un to attiecības ar Ķīnu ir īpaši neviennozīmīgas. Baltijas un Ķīnas sadarbība pēdējās trīs desmitgadēs piedzīvojusi gan kāpumus, gan kritumus. Pretrunas pārsvarā radušās jautājumos, kas attiecas uz Taivānu, Dalailamu un Krieviju, bet pozitīvais lielā mērā aprobežojas ar nepiepildīto cerību plašāk attīstīt ekonomisko sadarbību. Šobrīd Baltijas un Ķīnas attiecības atrodas vienā no zemākajiem punktiem, un drīzs attiecību uzlabojums nav paredzams.

Programma