Kā locītavu slimības ietekmē smadzenes?

Vai osteoartrīts un citas locītavu saslimšanas var izraisīt galvas smadzeņu funkcionālas izmaiņas, kas gadu gaitā rezultējas dažādās mentālās saslimšanās? Vai balsta kustības aparāta saslimšana var būt par iemeslu, piemēram, demencei?

Kādi ir riski?

Pētnieks skaidro, ka locītavu saslimšanas rada iekaisuma molekulas, kas pārvietojas asinsritē un nokļūst citos orgānos, arī galvas smadzenēs, kur pakāpeniski iespējams provocē izmaiņas. Pielietojot tradicionālus rīkus, šādas izmaiņas bieži neatklāj uzreiz, bet pētījumā, pielietojot īpašas metodes, kā magnētisko rezonansi, galvas smadzeņu disfunkcija tiek atklāta jau agrīni, un ir iespēja uzsākt agresīvu ārstniecību. Piemēram, demencē, kurā ir nopietni smadzeņu šūnu bojājumi vai pat atmiršana, funkcionālas izmaiņas ir notikušas jau 10–15 gadus agrāk. Ja savlaicīgi būtu sākta ārstniecība, slimība nebūtu izplatījusies. Turklāt kognitīvie traucējumi nav sastopami tikai vecumā, bet arī jauniem cilvēkiem, un pētījums varētu palīdzēt noskaidrot iemeslu.

Kā notiek pētījums?

Galvas smadzeņu pārbaude ar magnētiskās rezonanses aparatūru tiek veikta divām dalībnieku grupām. Vienā ir Austrumu slimnīcas osteoartrīta pacienti pēc operācijas, bet otrā ir pārbaudes grupas pacienti, kuriem nav nekādu saslimšanu, kas varētu ietekmēt galvas smadzeņu funkcijas. J. Mednieks stāsta, ka tikai nesen ir saņemtas atļaujas, tostarp Ētikas komitejas lēmums, lai Austrumu slimnīcas pacienti drīkstētu iesaistīties pētījumā, un tuvākajā laikā sāksies šo pacientu galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses procedūras. Savukārt kontroles grupas dalībnieku pārbaudes notiek jau tagad. Pētnieks stāsta, ka Stradiņa slimnīca ir saņēmusi otru magnētiskās rezonanses iekārtu, kas ļaus paātrināt pētījuma veikšanu, jo aparatūra ir noslogota. Pētījuma ietvaros abu grupu dalībnieku rezultāti tiks salīdzināti, lai atklātu iespējamo locītavu slimības ietekmi uz smadzenēm.

Kāds varētu būt pētījuma devums?

Pētījuma rezultāti varētu palīdzēt jau savlaicīgi izvairīties no smadzeņu saslimšanas. Būtu iespējama kāda ilgtermiņa intervence, kas ļautu novērst galvas smadzeņu funkcionālās izmaiņas, pirms tās vēl ir attīstījušās. Vai tikko ir pirmās pazīmes, ka notiek kādas izmaiņas, uzreiz varētu veikt kognitīvos treniņus vai kādu citu terapiju, tātad īstenot ārstniecību, kas varētu novērst saslimšanu tās sākumposmā.

Kad būs pirmie rezultāti?

Kopumā LZP granta projekta īstenošanas termiņš ir 2021. gads, tomēr J. Mednieks plāno izdarīt pirmos secinājumus pavisam drīz, aprīlī. Daudzi jautājot, kādēļ jāpēta problēma, kas ir miglā tīta, kuras rezultāts nav prognozējams, jo var arī izrādīties, ka osteoartrīts neietekmē galvas smadzeņu funkcijas, uzsver pētnieks un retoriski jautā: "Bet kāpēc būtu jāpēta tas, kā rezultāti ir prognozējami un jau zināmi?" Ja ir kaut mazākā varbūtība, ka izmaiņas ir iespējamas, pētījums ir jāveic, jo tāda ir zinātnieka misija, uzskata neirologs.

Jānis Mednieks kopā ar kolēģi, radiogrāferu Mārtiņu Baronu.