Kā pareizi plānot laiku? RSU Karjeras centra ieteikumi
Pieaugošais dzīves ritms, pienākumu daudzums, prasības, kuras paaugstinās, konkurence un citi faktori, aktualizē laika plānošanas tematu.
Lai palīdzētu neapjukt ikdienas uzdevumos un neizdegt, cenšoties paveikt visu uzreiz, RSU Karjeras centra speciālisti sagatavojuši ieteikumus, kas noderētu gan studentiem, gan docētājiem un pārējiem universitātes darbiniekam, plānojot vienu no lielākajām vērtībām – laiku.
Efektīvas stratēģijas laika pārvaldībā palīdz veidot struktūru un plānot veicamos darbus, pienākumus, palīdz iekļauties termiņos, veicina stabilitātes un kontroles izjūtu, kas nereti ir cieši saistīta ar izjusto stresu un spriedzi.
Laika plānošana var veicināt pašefektivitātes izjūtu, līdzsvarot dažādas dzīves jomas. Ikdienas pienākumu un notikumu virpulī, der sev atgādināt, ka tik pat svarīgi kā plānot laiku darbam, ir apzināti ieplānot laiku arī atpūtai, rūpēm par sevi, aktivitātēm, kas palīdz radīt mieru un labsajūtu.
Padomi efektīvai laika plānošanai
- Iesākumā ieteicams sarindot veicamos darbus prioritārā secībā, piemēram, katram no tiem piešķirot skaitli 10 punktu skalā, kur 1 nozīmē pilnībā mazsvarīgs, bet 10 – steidzams, neatliekams. Ieteicams sākt ar tiem uzdevumiem, kas ieguvuši augstāko prioritāti.
- Plānot laiku un apdomāt, cik daudz laika vajadzēs veicamajam uzdevumam. Ja rodas grūtības noteikt laika apjomu, der atcerēties, cik daudz laika vajadzēja līdzīga uzdevuma izpildei. Noderīgi ieplānot vairāk laika nekā sākotnēji šķiet nepieciešams. Cilvēkus mēdz piemeklēt neefektivitātes sajūta, ja nevar iekļauties uzdevuma izpildei atvēlētajā laikā, taču nereti tiek ieplānots neadekvāti maz laika attiecībā pret veicamā darba apmēram vai grūtības pakāpei.
- Lai tiktu galā ar lielu darba apjomu, ir noderīgi veidot plānu (piemēram, saprast, kad sākšu attiecīgo darbu, kā to darīšu, ar ko sākšu, kas man vajadzīgs, lai to paveiktu u. tml.).
- Lai efektīvi pārvaldītu savu laiku, der izpētīt, cik daudz laika ikdienā mums atņem dažādi tā saucamie laika zagļi (piemēram, sociālie tīkli, spēļu spēlēšana mobilajās aplikācijās u. c.).
- Neuzņemties pārāk daudz pienākumu, lai izvairītos no darbu sastrēguma. Pirms uzņemamies jaunus pienākumus un piekrītam kādam uzaicinājumam, der iepauzēt un apdomāt esošo darbu un pienākumu sarakstu un apjomu, lai saprastu, vai tiešām visam pietiks laika, vai pietiks fizisko un garīgo resursu.
- Lai spētu iekļauties termiņos, palīdzoši būtu turēties pie darba plāna, neatliekot visus darbus uz rītdienu. Dažkārt nākamā diena var nest iepriekš neparedzētas korekcijas plānos, tāpēc ieteicams darīt tos darbus uzreiz, kurus var izdarīt tagad.
- Prokrastinācija ir svarīgu darbu un pienākumu atlikšana pat tad, ja skaidri zinām, ka tam būs negatīvas sekas. Bieži mēs prātojam par to, cik kāds darbs ir garlaicīgs, sarežģīts, baidāmies piedzīvot neveiksmi vai vēlamies visu izdarīt perfekti, izcili, tāpēc atliekam lietas. Šādās situācijās svarīgi būtu veicamo pienākumu vai darbu paveikt uzreiz. Visticamāk, pārvarot šķēršļus un grūtības, vēlāk izjutīsim atvieglojumu, gandarījumu.
Ja ir interese vairāk uzzināt par metodēm emocionālās pašsajūtas uzlabošanai un prokrastinācijas pārvarēšanai, RSU Karjeras centrs aicina piedalīties informatīvi praktiskajā nodarbībā Emocionālā labklājība studiju laikā un seminārā SOS! Mani piemeklējis slinkums.