Kāpēc 10 gadus ilgie latvieša pētījumi Āfrikas kolonijās palikuši bez ievērības? Skaidro RSU sociālantropoloģe

Kā mūsdienās zinātnieki izturas pret to, kas radīts "nepareizā" laikā? Šoreiz stāsts par to, kā no zinātniskā mantojuma teju izsvītrots latviešu etnologa Ziedoņa Ligera 10 gadus ilgais darbs Francijas kolonijās Āfrikā. Jautājums arī – kāpēc līdzīgos vēsturiskos apstākļos čehu pētniekam Emilam Holubam viņa dzimtenē šoruden atklāj izstādi, bet afrikānista Ziedoņa Ligera vārdu diez vai kāds būs dzirdējis…

Pētnieks ar tuaregu sievietēm. Foto: Kalnciema muzeja biedrības fonds

Šos jautājumus varētu uzdot kā etnologiem, tā arī sociālajiem antropologiem, tā kā vairākās Eiropas zemēs vārds "etnoloģija" ilgi bijis sinonīms apzīmējumiem "sociālā antropoloģija" un "kultūras antropoloģija". Šoreiz stāstā savijas jautājumi, kurus par koloniālā perioda mantojumu risina trīs Eiropas valstīs – Latvijā, Francijā un Čehijā.

Etnoloģija laikmetu griežos

Šī gada septembrī Prāgā, Čehijas Nacionālajā muzejā, atklāja izstādi, kas veltīta čehu dabaszinātnieka, kartogrāfa un etnologa Emila Holuba (1847–1902) mūža darbam. Holuba (Holub) vārds iegājis vēsturē, pateicoties viņa ekspedīcijām Centrālajā un Dienvidāfrikā un tur sarūpētajām dabaszinātņu un etnogrāfijas kolekcijām. Skatot slavenajam čeham veltīto izstādi, neviļus rodas salīdzinājums ar latviešu afrikānistu Ziedoni Ligeru (1917–2002), kurš ilgus gadus veicis pētījumus Rietumāfrikā. 

Protams, minēto personību dzīves gājumi daudzējādā ziņā atšķiras. Holubs darbojās 19. gadsimta beigās, savukārt Ligera galvenie pētījumi tapa 20. gadsimta vidū. Holubs bija izglītojies dabaszinātnēs un ieguvis ārsta kvalifikāciju, tādēļ viņu aizrāva arī botānika, zooloģija, ģeogrāfija. Ligeru vairāk saistīja humanitārās zinātnes, un viņa publikācijās liela vieta ierādīta satikto tautu folklorai, rituāliem, arodiem un mākslām.

Redzamākā atšķirība tomēr ir tajā, cik plaši Čehijā un Latvijā pētīts un popularizēts katra etnologa devums. Holuba darbībai veltīts vismaz pusducis grāmatu čehu valodā, arī akadēmisku rakstu krājums Mančestras Universitātes apgādā, par viņu arī uzņemta mākslas filma. Viņa ekspedīciju vākums glabājas Čehijas muzejos, ir iekārtots viņa memoriālais muzejs, kur skatāmas arī Āfrikā iegūtās kolekcijas.

Par Ziedoņa Ligera darbību savukārt pagaidām neliecina ne grāmatas, ne muzeja stendi (tādi gan vietējās biedrības spēkiem pamazām top viņa dzimtajā Kalnciemā), par filmām nemaz nerunājot. 

Un tomēr – lai cik atšķirīgs nebūtu Ligera un Holuba biogrāfiju dokumentējums, ir dažas būtiskas lietas, kas abiem kopīgas. Abi bija nodevušies Eiropā iepriekš nezināmu tautu kultūras un dzīvesveida izziņai, un katrs veltīja tai vismaz desmit savas dzīves gadus. Abi bija cēlušies no nācijām, kuras vēstures griežos pašas bijušas kolonizācijas objekti, nevis subjekti, tomēr savus pētījumus gan Holubs, gan Ligers savulaik veica tieši kolonijās. Holubs uz Dienvidāfriku bija devies kā Austroungārijas pavalstnieks, un viņa vākums nonāca šīs impērijas muzejos. Ligers paguva "ielēkt" pēdējā no vērienīgajiem etnogrāfiskas izpētes projektiem, kādus iespējamus bija darījusi Francijas kā koloniālas lielvaras pozīcija uz pasaules kartes. Etnogrāfiskas izpētes mērķis ir ievākt vispusīgas ziņas par kādas cilvēku grupas dzīvi.

Laikmets, kādā abi šie afrikānisti darbojās, neizbēgami iespaidoja to, kādām metodēm viņi strādāja, kā veidoja attiecības ar pētītajiem cilvēkiem, kam un kā tos atainoja. Un šajā ziņā, raugoties uz Holuba un Ligera mantojumu no postkoloniālā laikmeta skatpunkta, rodas virkne neatbildētu jautājumu. Piemēram, kāda ir viņu etnogrāfisko kolekciju vērtība mūsdienās? Vai tās pelna vērību kā liecības par dažu Āfrikas tautu vēsturi vai drīzāk tādēļ, ka raksturo aizgājušu laikmetu, vēstot par koloniālu attiecību ietekmi uz etnoloģijas praksēm? Kā Holuba vai Ligera veikumu atspoguļot tagad, piemēram, veidojot ekspozīcijas muzejos? Visbeidzot, kāda vieta ierādāma pētnieku dzīvesbiedrēm, kuras pašaizliedzīgi pavadīja vīrus tālos ceļos? Šie un vēl virkne jautājumu izskanēja oktobrī, kad čehu antropologu konferences dalībnieki apmeklēju Holubam veltīto izstādi. Jautājumus par Holuba devumu atstāsim čehu ziņā – pievērsīsimies Ligera pētnieciskajām gaitām.*

Turpinājums lsm.lv

Autore: Agita Lūse (RSU sociālantropoloģijas pētniece)
* Pirmavots: lsm.lv