Karina Palkova par jauno Sociālo zinātņu fakultāti: restarts un robežu paplašināšana

Kā var restartēt sociālās zinātnes Latvijā un pasaulē? Uz šo un citiem lielajiem jautājumiem atbildes meklēs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunās Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki, docētāji un studenti dekānes doc. Karinas Palkovas un prodekāna doc. Mārtiņa Dauguļa vadībā. 

Jaunā fakultāte sevi piesaka jaudīgi – tā ir pirmā Latvijā, kas ieviesīs inovatīvu pārvaldības sistēmu un intensīvi strādās pie starpdisciplinārās pētniecības uzrāviena. “Mums ir liela atbildība un uzdevums – esam paziņojuši, ka attīstīsim, atdzīvināsim sociālās zinātnes un darīsim to citādāk,” uzsver Karina Palkova (attēlā), kuru fakultātes atklāšanas priekšvakarā aicinājām pastāstīt par līdz šim paveikto, kā arī iecerēto. K. Palkova pašlaik ir Juridiskās fakultātes prodekāne, zvērināta advokāte un doktora studiju programmas Sociālās zinātnes direktore un, sākot ar 6. februāri, pārņems Sociālo zinātņu fakultātes vadības grožus.

Kāds ir mērķis Komunikācijas fakultātes, Juridiskās fakultātes un Eiropas studiju fakultātes apvienošanai, izveidojot vienu – Sociālo zinātņu fakultāti?

Zinātnes un augstākās izglītības attīstības tendences pieprasa starpdisciplināru izcilību gan pētniecībā, gan studijās, un tas lika krasi mainīt pieeju sociālo zinātņu nākotnes redzējumam. Mūsdienu dinamiskajā un digitālajā pasaulē atsevišķas sociālo zinātņu nozares vienas pašas nav konkurētspējīgas, tāpēc ir jāapvienojas un jāsadarbojas. Sociālo zinātņu fakultāšu konsolidācija radīs jaunu starpnozaru sinerģiju, resursu efektīvāku izmantošanu, kas ir svarīga ne tikai zinātniekiem, docētājiem un studentiem, bet arī industrijai un sabiedrībai kopumā. ASV un Eiropas labāko universitāšu pieredze liecina, ka strauji attīstās visi augstākās izglītības procesi, pētniecība, docēšanas metodes un pārvaldība, augstskolās ienāk tehnoloģijas, mainās akcenti un veids, kā risina problēmas. 

Daudzas funkcijas, ko agrāk darīja cilvēki, tagad veic sistēmas un drīzumā arī mākslīgais intelekts. Tāpēc mums ir jāseko līdzi inovācijām.

Ja skatāmies pasaules tendences, tad problēmas vairs nerisina vienas nozares ietvaros, bet gan starpdisciplināri. Kā zinātnes universitātei ar ambicioziem plāniem mums ir jāstiprina arī pētniecība, tāpēc izveidojām Sociālo zinātņu pētniecības centru. It sevišķi svarīgi tas ir tagad, kad mūsu docētāju un pētnieku komanda kļūst arvien jaudīgāka.

Kādas izmaiņas būs jaunajā Sociālo zinātņu fakultātē, un ko no tā iegūs studenti, docētāji un pētnieki?

Jaunās fakultātes struktūra un darbības principi aizgūti no ASV augstskolām – Bufalo Universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta, uz kurām kopā ar citiem RSU docētājiem biju devusies pieredzes apmaiņā. Esam riskējuši un atteikušies no katedru modeļa, tā vietā liekot struktūru ar studiju programmu grupām. Pašlaik ir septiņas grupas, kurās apkopotas radniecīgas studiju programmas: bizness un ekonomika, starptautiskā politika un sabiedrības studijas, iekšējā drošība, tiesību zinātne, komunikācija un mediji, psiholoģija, veselības vadība. Meklējam spēcīgus grupu vadītājus, kuri ne tikai būs labi administratori, bet arī veiks auditu savām studiju programmām, uzlabos tās un sinhronizēs ar radniecīgām programmām. 

Šajās pārmaiņās studenti ir vislielākie ieguvēji, jo varēs izmantot visus fakultātes resursus, infrastruktūru, klausīties citu studiju programmu docētājus un viesdocētājus.

Piemēram, līdz šim mediju studija ar video kamerām, fotoaparātiem, ierakstu tehniku bija pieejama pārsvarā komunikācijas studentiem, bet tiesas izspēļu zāle – topošajiem juristiem. Savukārt tagad visi studenti varēs izmantot arī citu studiju programmu infrastruktūru, piemēram, politikas un komunikācijas studenti nāks uz tiesas izspēļu zāli, kur tiesas procesa simulācijā katram būs sava loma. Līdz šim katrs dzīvojām uz savas salas un tilts starp tām bija ļoti šaurs un nedrošs. Tagad tiltus esam nojaukuši un salas apvienojuši. Studentiem būs lielāka brīvība radīt ko jaunu, ceļot starp programmām un mainīt tās, ja pirmā izvēle nav bijusi veiksmīga.

Docētāji varēs strādāt lielās auditorijās, piemēram, docējot bāzes kursus, kuri ir kopīgi vairākām studiju programmām. Viņiem būs lielāka iespēja komunicēt un sadarboties ar saviem citu nozaru kolēģiem.

Liels jaunums ir Sociālo zinātņu pētniecības centrs, kur akumulēsim starpdisciplināru pētniecību. Mums ir daudz talantīgu pētnieku dažādās nozarēs, un tagad viņiem būs savs atbalsta punkts, infrastruktūra un visi rīki, lai strādātu kopā.

Viņi saliks savus kontaktus, zināšanas un pieredzi uz viena galda un radīs kaut ko jaunu. Tas veicinās arī veiksmīgāku pētniecības integrēšanu studijās, kas mums kā zinātnes universitātei ir prioritāte. 

Jauns amats ir studiju kvalitātes un attīstības vadītājs. Meklējam pieredzējušu profesionāli ar izpratni par modernu un kvalitatīvu augstāko izglītību un metodēm, kā to sasniegt. Sadarbībā ar Pedagoģiskās izaugsmes centra kolēģiem viņa uzdevums būs izskatīt visas studiju programmas, saprast to stiprās un vājās puses, kā arī sniegt priekšlikumus studiju programmu attīstībai atbilstoši jaunajām vēsmām katrā nozarē.

Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Karina Palkova un RSU rektors Aigars Pētersons

Pārmaiņas tiek veiktas ar nodomu, lai būtu labāk, bet neizbēgami šajā ceļā ir arī grūtības. Kādi ir lielākie izaicinājumi ceļā uz jauno fakultāti? 

Pirmkārt, tie ir saistīti ar cilvēku ieradumiem, kurus grūti mainīt. Kā motivēt cilvēkus pieņemt pārmaiņas? Jaunajā fakultātē mēs ļoti mainīsim ierasto kārtību, struktūru, amatus. Ja cilvēki nepieņems šīs izmaiņas, tad būs grūti realizēt ideju par jauno fakultāti. Mēs ar prodekānu Mārtiņu Dauguli ar savu enerģiju un degsmi vieni paši nevarēsim šo ideju īstenot, jo fakultāte ir vienota un liela ekosistēma, kur katram dalībniekam ir milzīga nozīme, īpaši pārmaiņu procesā. Tagad mūsu uzdevums ir aizraut mūsu darbiniekus, kolēģus ar ticību jaunajām idejām. Otrkārt,

uz starpdisciplinaritātes viļņa svarīgi ir nepazaudēt katras nozares specifiku. Pētniecībā mums ir jāiet gan dziļumā, gan plašumā. Mūsu uzdevums ir attīstīt nozares un tajā paša laikā paplašināt robežas, un, iespējams, radīt jaunus virzienus sociālo zinātņu nozaru grupā.

Izcils piemērs ir medicīna un tiesības, kurām apvienojoties ir radušās medicīnas tiesības.
Izaicinājums ir arī no pārvaldības viedokļa – kā organizēt fakultātes iekšējo struktūru ar lielu skaitu darbinieku un radīt pozitīvu mikroklimatu? Tas izklausās sarežģīti, bet mums ir idejas un pieredze, kā to atrisināt.

Dekāna amatā būsiet pirmo reizi. Kas jūs motivēja spert tik drosmīgu soli, un kādas ir jūsu ieceres?

Redzēju sociālo zinātņu līdz galam neatklāto potenciālu, kā arī kolēģus – spēcīgus docētājus, augsta līmeņa pētniekus un studentus, kuri vēlas pārmaiņas un grib būt nozares līderi. Pieņemot lēmumu piedalīties konkursā, milzīgs atbalsts bija no Juridiskās fakultātes kolēģiem – tas ļoti motivēja.

Sapratu, ka esmu profesionāli pietiekami izaugusi, lai uzņemtos tik augsta līmeņa izaicinājumu. Motivāciju spert šo soli deva arī mācības Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, kas mani iemācīja domāt plaši, nebaidīties no kļūdām un neapstāties pie sasniegtā. Brīvais pārvaldības stils, kas tur valdīja, mani ļoti uzrunāja, un es daļēji to cenšos ieviest topošajā Sociālo zinātņu fakultātē. Mums nav daudz formālu sanāksmju, un mēs cenšamies cits citu neuzrunāt ar “jūs”. Mēs esam komanda, esam līdzvērtīgi, tikai atšķiras atbildības līmeņi un jomas, kurās darbojamies. Jāatzīst, ka esmu gana strauja un nebaidos no emocijām darbā. Tās dažreiz ļoti palīdz – ja man ir mērķis, es par to pārdzīvoju un esmu motivētāka to sasniegt. Emocijas atver radošumu, varu domāt un darboties plašāk. 

Pārvaldības stils, brīvība un drosme, kā arī apņemšanās īstenot savas dažkārt trakās un nestandarta idejas – tā ir mana ceļamaize, ko paņēmu no studijām ASV. 

Esmu sapratusi, ka bieži vien domājam ļoti šauri un esam ierobežoti ar pārlieku smagnēju regulējumu, kas ierobežo mūsu ideju realizāciju. Bet kas liedz mainīt regulējumu? Tā mēs darījām ar doktora studiju programmu “Sociālās zinātnēs” – ierosinājām likuma grozījumus, runājām ar Izglītības un zinātnes ministriju, pamatojam grozījumu nepieciešamību Saeimas komisijā, jo mērķis bija piedāvāt modernu un konkurētspējīgu programmu.

Atgriežoties pie jaunās fakultātes tēmas, sapratu, ka

tikai mēs paši varam savas robežas paplašināt, un mūsdienīgu sociālo zinātņu būtība ir par robežu paplašināšanu. Mēs katrs esam dzīvojuši atsevišķi – juristi, politiķi, ekonomisti, komunikācijas speciālisti, žurnālisti un sociālie antropologi – , bet tagad mēģinām pārkāpt pāri savām robežām un savā starpā dalīties ar labāko pieredzi.

Ja man ir jāizstāsta savi un fakultātes nākotnes plāni vienā teikumā, tad tie ir – atjaunot sociālo zinātņu prestižu Latvijā un starptautisko novērtējumu, panākt izcilību sociālo zinātņu pētniecībā un ilgtspējību zinātniskajā ataudzē, izveidot atbalsta sistēmu jaunajiem zinātniekiem, stiprināt pētniecības un studiju kvalitāti. 

Kāpēc sociālajām zinātnēm Latvijā vajadzīgs restarts? 

Valda uzskats, ka Latvijā tieši STEM (no angļu val.: Science, Technology, Engineering, Mathematics – zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) ir pabērna lomā un eksaktās zinātnes jāstiprina vairāk. Tomēr man šķiet, ka Latvijā sociālās zinātnes diemžēl ir mazliet noniecinātas. Tāpēc gribam dot restartu sociālajām zinātnēm.

Sociālās zinātnes pēta cilvēka uzvedību, mūsu problēmas un to rašanās iemeslus, bet STEM joma dod rīkus, ar ko atrisināt šīs problēmas. Kamēr neatbildam uz jautājumu, kāpēc ir problēmas, mēs nesaprotam, kas mums vajadzīgs problēmu atrisināšanai.

Sociālo zinātņu uzdevums ir noskaidrot sabiedrības intereses un vajadzības. Mūsdienās fokuss ir uz tehnoloģijām, kas ir absolūti saprotams, bet mēs varam parādīt, kā eksakto zinātņu un sociālo zinātņu mijiedarbība sniegs ilgtspējīgāku rezultātu.

Studiju laikā ASV redzēju, ka sociālās zinātnes nepastāv atsevišķi no citām zinātnēm. Tur ir dažāda veida studiju un pētniecības centri, kuru pētniekus apvieno nevis konkrēta joma, bet gan problēmas risinājuma meklējumi. Praksē tur nav tik izteikts dalījums – sociālās un eksaktās zinātnes. Piemēram, ja problēma ir globālā sasilšana, tad risinājuma meklēšanā kopā darbojas matemātiķi, fiziķi, antropologi, juristi, politologi un citu jomu eksperti. Gandrīz katrā pētījumā ASV piedalās arī sociālo zinātņu pētnieki, un tas pats attiecas uz studiju procesu.

Mums jāatceras un jāsaprot, cik liela jauda un nozīme ir sociālajām zinātnēm, tad tās uzplauks!

Jūsu jaunais gads sāksies 6. februārī, kad oficiāli darbu uzsāks Sociālo zinātņu fakultāte. Ko novēlat kolēģiem un studentiem?

Novēlu atrast laiku apstāties, lai paanalizētu paveikto, saskatītu iespējas tagadnē un veidotu vīziju nākotnei. Novēlu būt atvērtiem pasaulei un izaicinājumiem. Vienlaikus, protams, aicinu veltīt laiku sev un izkopt savas prasmes, iegūt jaunas zināšanas un rūpēties par savu fizisko un emocionālo labklājību. Vēlos, lai mūsu kolēģiem un studentiem būtu pozitīvs noskaņojums, sākot jauno ceļu kopā ar Sociālo zinātņu fakultāti.