Kurzemes reģiona spēks: ārsts Tarasovs sniedz mieru dzemdībās un atveseļo onkoloģijā

Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: RSU

Viņš ir ārsts, kuru uzteic nozares profesionāļi, bet no Ventspils grūtniecēm un jaunajām mammām, kā arī sievietēm, kas piedzīvojušas onkoloģisku saslimšanu, dzirdu par viņu sirsnīgas atsauksmes, īpaši izceļot attieksmi, inteliģenci, mierīgo komunikāciju. Iepazīstieties – Sergejs Tarasovs ir Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ginekoloģijas un dzemdību bloka vadītājs, ginekologs, dzemdību speciālists, onkoloģijas ginekologs. Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) beidzis divas rezidentūras: ginekoloģijā un dzemdniecībā, pēc tam – onkoloģijas ginekoloģijā.

Sergejs Tarasovs no sirds lepojas ar to, ka dzemdību nodaļā šobrīd vienlaikus ir zems ķeizargrieziena operāciju rādītājs (2023. gadā – 15 procenti, līdz 2024. gada novembrim – 12 procenti) un labi jaundzimušo veselības rādītāji.

Jūs atsaucāties piedāvājumam vadīt divas nodaļas stacionārā reģionā brīdī, kad jūsu profesionālā dzīve Rīgā noritēja labi – strādājāt Latvijas Onkoloģijas centrā, bija pagājuši četri gadi pēc pirmās rezidentūras. Šurp, uz Ziemeļkurzemes slimnīcu, tobrīd braucāt dežūrās...

Es nāku no mazas pilsētas, Balviem, un, kad sāku studēt Rīgā, likās – tur "viss notiek". Tagad saprotu – arī reģionos "viss notiek" un, ja ļoti vajag, divarpus stundu ceļš līdz Rīgai ir nieks. Sadzīviskā ziņā te pusstundas laikā varu apdarīt visus pienākumus – Rīgā pa to laiku nekur tālu neaizbrauksi. Arī par bērniem te ir drošāka sajūta – pat pirmklasnieku var palaist kājām uz skolu. Un – desmit minūšu attālumā ir skaistākā Latvijas pludmale! Tiku atbalstīts arī ar dzīvesvietas iespējām man un ģimenei (sieva slimnīcā strādā par galveno medicīnas māsu – aut.), pēc tam pats nopirku dzīvokli.

Profesionāli man bija svarīgi, ka mana vīzija par medicīnas attīstību reģionā sakrīt ar slimnīcas vadības skatījumu. Te domā ilgtermiņā,

tāpēc ir daudz jauno speciālistu un ir komandas, atbalsta sajūta.

Man ir svarīgi, ka te dod iespēju darīt to, ko vēlies. Es gribu operēt – operēju. Turklāt te ir mūsdienīga, kvalitatīva operāciju zāle, jauna augstākās klases laparoskopijas iekārta – visas iespējas darīt to, ko gribu. Vadība atbalsta zināšanu pilnveidi ārzemēs, piemēram, biju Francijā apgūt progresīvās ginekoloģiskās endoskopijas tehnikas.

Ginekoloģija un dzemdniecība ir diezgan pieprasīta rezidentūra no jauno ārstu puses. Tomēr – nav tik daudz ārstu vīriešu šajā specializācijā. Kas jūs uzrunāja ginekoloģijā?

Jāteic, tikai postpadomju valstīs vēsturiski ginekoloģijā nav daudz vīriešu – citur Eiropā viņu ir ļoti daudz, īpaši operējošo ārstu, jo tas ir smags darbs, nepieciešama fiziska izturība kā jebkurā citā ķirurģijā vai traumatoloģijā. Es jau sākotnēji gribēju būt ķirurgs. Bet tad kādā brīdī aizdomājos – ko var darīt ķirurgs? Operēt, dežurēt, pieņemt ambulatori.

Taču – ja ārsts kādu iemeslu dēļ vairs nevar vai negrib operēt, būtībā karjera beidzas. Ginekologs savukārt var pieņemt ambulatori, aprūpēt grūtnieces, strādāt dzemdniecībā, veikt ultrasonogrāfiju.

Turklāt ginekoloģijā lielākoties darbs ir ar jauniem cilvēkiem. Ja tu vari palīdzēt jaunam cilvēkam, tas vienmēr ir tik lieliski! Un arī sapni par ķirurģiju esmu īstenojis – gan dzemdniecībā, gan ginekoloģijā, gan onkoloģiskajā ginekoloģijā, kur smagas operācijas var ilgt daudz stundu.

Lielā interese par operēšanu nav traucējusi man sešus gadus nostrādāt Rīgas Dzemdību namā, kur pamatdarbs ir palīdzība dzemdībās. Strādāju tur no RSU otrā kursa. Šī pieredze ir neatsverama dzemdību nodaļas vadīšanā – reģionā ir ļoti svarīgas labas prasmes dzemdniecībā.

Šobrīd strādāju visā spektrā – veicu dažādas sarežģītības pakāpes operācijas, gan mazinvazīvi, gan atvērtā veidā, ārstēju nodaļas pacientes ar ginekoloģiskām kaitēm, man ir ambulatorā pieņemšana, aprūpēju grūtnieces, esmu dežurējušais ginekologs dzemdniecībā un akūtajā ginekoloģijā. Es ļoti gribētu šeit veikt arī onkoloģiskās ginekoloģiskās operācijas, bet šobrīd NVD neatbalsta šādu manipulāciju veikšanu vēl vienā slimnīcā reģionā. Tomēr svarīgi, ka te es varu pacientes novērot pirms un pēc onkoloģiskās ārstēšanas.

Slimnīcā Ventspilī gadā piedzimst gandrīz 500 bērnu. Jūs lepojaties ar dzemdību rezultātiem šeit – ir gan ievērota Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācija nepārsniegt 15 procentu ķeizargrieziena operāciju skaitu, gan labi tā sauktie perinatālie iznākumi, respektīvi, bērniem nav veselības grūtību dzemdību traumu dēļ.

Jā, pieturamies pie PVO rekomendācijas par 15 procentiem. Es ļoti lepojos, ka mums ir zemākais ķeizargriezienu skaits Latvijā, šogad tas ir ap 12 procentiem. Piebildīšu, ka mēs necenšamies par varītēm samazināt ķeizargrieziena operāciju procentu, ļoti svarīgi, lai abi rādītāji ir labi – gan zems ķeizargriezienu skaits, gan labi perinatālie iznākumi, lai sieviete būtu saņēmusi piemērotāko aprūpi dzemdībās. Un mums abi šie rādītāji ir labi. Es ar to tiešām ļoti lepojos.

Acīmredzot kaut kas jūsu darbā, kolēģu virzīšanā, taktikā darīts pareizi. Esat analizējis, kas tieši?

Grūti pateikt... (Aizdomājas.) Nereti ir situācijas, kad sievieti ambulatorais ārsts nosūta uz ķeizargrieziena operāciju, taču riski, ko ietver operācija, ir lielāki nekā iemesls, kādēļ viņai nozīmēta operācija. Piemēram, sievietei ir rēta uz dzemdes no iepriekšējā ķeizargrieziena. Nereti (jāizvērtē konkrētā situācija) izrādās, ka viņai dzemdēt pašai ir mazāks risks, nekā atkal veikt operāciju. Tad mēs rūpīgi runājam ar sievieti, skaidrojam situāciju un piedāvājam dzemdēt pašai. Bieži vien viņām arī izdodas pašām dzemdēt. Līdzīgi – ļoti bieži (pie noteiktiem rādītājiem) var droši dzemdēt, ja bērniņš iegūlies ar dibentiņu, nevis galvu uz leju vai gaidāmi dvīņi.

Ļoti novērtēju, ka mums ir ļoti pieredzējušas un augsti profesionālas vecmātes, bērnu māsiņas, pediatri, ginekologi dzemdību speciālisti, tas ir nozīmīgi labiem rezultātiem.

Visu rakstu lasiet portāla Delfi bezmaksas versijā

Pirmavots: Delfi

Vēl viena intervija par RSU rezidentūru

Ārsts Everesta pakājē, stihijās un smagās situācijās. Mazāk zināmais par neatliekamās medicīnas ārstiem