Liene Dambiņa: izvēlei studēt veselības vadību jābūt mērķtiecīgai
Rīgas Stradiņa universitātes un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu RISEBA kopīgi īstenotās maģistrantūras programmas Veselības vadība absolvente Liene Dambiņa (attēlā) jau divpadsmit gadu ir Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja un īsteno visdažādākos projektus, kuru mērķis ir viens – rūpēties, lai mazajiem pacientiem tiktu nodrošināta vislabākā veselības aprūpe.
Vadot nevalstisku organizāciju, īstenoti dažādi ārstniecības vides un infrastruktūras projekti, sagādāta nepieciešamā medicīniskā aparatūra, sekmēta medicīnas personāla tālākizglītība, palīdzēts konkrētiem mazajiem pacientiem un paveikts daudz kas cits. Lienes ikdiena ir ļoti piesātināta, brīva laika maz, tādēļ jautājam, kādu apsvērumi pamudināja viņu izvēlēties programmu Veselības vadība un kā varētu vērtēt tās devumu šodien.
Vai maģistra programmas izvēle bija viegla vai tomēr ilgstošu pārdomu rezultāts?
Man bija ļoti skaidra motivācija, kādēļ izvēlējos veselības vadības programmu. Bērnu slimnīcas fondā strādājot jau ilgāku laiku, ir skaidrs, ka gan valsts, gan ziedotāju un cita veida resursi ir ierobežoti, tādēļ ir svarīgi tos izmantot maksimāli efektīvi, palīdzot pēc iespējas plašākam mazo pacientu lokam, turklāt sniedzot ieguldījumu ilgtermiņā. Mans laika resurss ir ļoti ierobežots, tādēļ bija svarīgi mērķtiecīgi apgūt tieši tās zināšanas, kuras var noderēt praktiskajā ikdienas darbā, un šī maģistra programma to piedāvāja.
Veselības vadības programma, izpētot piedāvātos kursus un iespējas, radīja pārliecību, ka tā varētu būt ļoti vērtīgs papildinājums pieredzei, kuru jau biju uzkrājusi veselības aprūpes jomā. Bija vairākas sfēras, kurās zināšanas nebija pietiekamas, un to papildus apguve manu darbu nevalstiskās organizācijas vadībā padarīja produktīvāku un efektīvāku.
Kādi kursi jums vairāk palikuši atmiņā un bija īpaši noderīgi?
Viens no man interesantākajiem kursiem bija par dažādām veselības sistēmām, jo ar tām mēs saskaramies gandrīz vai katrā Bērnu slimnīcas fonda projektā. Ja mēs gribam ilgtermiņa attīstību, un ziedojumus ieguldīt maksimāli efektīvi, ir svarīgi saprast kā šī sistēma strādā, un kādi vēl ir pieejami resursi. Par bērnu veselības aprūpi man bija jau izveidojies priekšstats un bija sava pieredze, bet par kopējo veselības aprūpes sistēmu, kurā ir gan pieaugušie, gan bērni, papildināju zināšanas, mācoties RSU. Apguvu vēl vairākus man ļoti noderīgus kursus, kā epidemioloģija, statistika un citi.
Vērtīga bija iespēja nodarboties ar pētniecību, piemēram, maģistra darba izstrādes ietvaros. Mana pētniecības tēma bija par priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem, ar ko saistītu projektu īstenojām arī Bērnu slimnīcas fondā. Programmā tika iekļautas daudzas foršas lietas, kas joprojām noder īstenojot projektus vai plānojot sadarbību ar valsts institūcijām.
Liela pievienotā vērtība bija mani kursa biedri, kolēģi, kurus iespējams ikdienā nesatiekam, un mūsu ceļi varbūt arī nekrustotos, ja mēs nestudētu vienā kursā. Manā kursā studēja kolēģi no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Veselības ministrijas, banku sektora, ģimenes ārsti, reģionālo slimnīcu pārstāvji un citi. Visi viņi dzīvē jau bija daudz ko paveikuši un sevi apliecinājuši, tādējādi, daloties ar savu pieredzi, viņi pievienoja programmai jaunu zināšanu vērtību.
Kā jūs atceraties docētājus?
Studiju laikā varēja just lielu atsaucību un ieinteresētību, tāpat arī, izstrādājot maģistra darbu. Par docētāju attieksmi ir palikušas labākās atmiņas. Katra grupa jau atšķiras, studenti ir dažādi, katrs ar savu pieredzi, tādēļ svarīga bija docētāju elastība. Mēs varējām runāt par savu pieredzi, par sev tuvām tēmām, kuras varbūt nebija tieši ierakstītas studiju kursā, bet tās mūs interesēja un rosināja dzīvas diskusijas. Es teiktu, ka docētāji radīja veiksmīgu un arī elastīgu studiju vidi, kurā studenti ne tikai uzklausīja docētāja stāstīto, bet arī dalījās ar savu pieredzi.
Kādi ir jūsu vadītā Bērnu slimnīcas fonda galvenie darbības virzieni?
Viens no svarīgiem fonda darbības virzieniem ir saistīts ar ārstniecības vidi, infrastruktūru, aparatūru un dažādiem remontdarbiem. Lai to īstenotu, mēs meklējam sadarbības partnerus un piesaistām ziedojumus, un ja ir lielāka nepieciešamība, vēršamies arī pie sabiedrības. Tie visi ir plānveida pasākumi kopā ar Bērnu slimnīcu un tiek īstenoti rūpīgi izvērtējot iespējamos finanšu avotus. Piemēram, Hematoonkoloģijas nodaļa – viens no lielākajiem projektiem, kas ir veiksmīgi realizēts. Tas bija kopējs darbs, kurā tika apvienots ziedotāju un valsts ieguldījums. Lielākā daļa no projektiem tiek paveikta sadarbībā, un tas, manuprāt, ir labākais īstenošanas veids, kas nodrošina ieguldījuma vērtību ilgtermiņā.
Cits darbības virziens ir medicīnas personāla tālākizglītība, jo izcili mediķi taču ir nozīmīgākais veselības aprūpes resurss. Piesaistām līdzekļus, lai ārsti un māsiņas varētu turpināt izglītību un iegūt arvien jaunas zināšanas un prasmes. Ne mazāk nozīmīgs uzdevums ir atbalstīt individuālus mazos pacientus, kuriem noteiktu ārstēšanu ir rekomendējis ārsts, bet taču valsts nesedz tādas terapijas izmaksas. Daudzos tādos gadījumos mēs nākam palīgā: gadā atbalstu sniedzam vairāk nekā 500 bērniem.
Vēl jāpiemin Pusaudžu resursu centrs, kuru kopā ar Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas speciālistiem esam izveidojuši kā jaunu pakalpojumu pusaudžiem ar mentālās veselības grūtībām. Kopā ar Labklājības ministriju un Nacionālo veselības dienestu šobrīd īstenojam divas programmas, un plānojam darbību paplašināt, jo līdz šim jauniešiem konkrētā vecumā nebija pietiekams atbalsts mentālu problēmu risināšanā. Mentālās veselības jomā kopumā vēl ir daudz nepadarītu darbu, tāpēc jau vairākus gadus aktīvi iesaistāmies. Arī pirmais autisma kabinets bērniem Latvijā tika izveidots pēc mūsu iniciatīvas ar ziedotāju atbalstu. Tagad bērniem ar autisko spektru sedzam arī terapijas izmaksas, un paralēli šo problēmu aktualizējam Veselības ministrijā, lai jau tuvākajā laikā varētu plānot valsts finansētus pakalpojumus šiem bērniem.
Mēs Bērnu slimnīcas fondā ļoti labi redzam problēmas vai, ja tā var teikt, melnos caurumus veselības aprūpē, jo mēs saskaramies gan ar vecāku, gan mūsu ārstu pieredzi. Kad iezīmētās problēmas sakrīt, tad tas ir mūsu darba lauks.
Skatoties citu valstu pieredzi, vienmēr būs nepieciešamība pēc papildinājumiem, vai tie ir no ziedotājiem, uzņēmējiem vai citiem avotiem, kas kompensē tās lietas, kuras nevar nodrošināt valsts finansējuma ietvaros. Plašais un daudzveidīgais darba lauks pierāda, ka Veselības vadības programmā gūtās zināšanas un prasmes ir nepieciešamas un noderīgas ikdienas darbā.
Kādam, jūsuprāt, jābūt labam veselības vadības programmas studentam: jaunietim tūlīt pēc bakalaura grāda saņemšanas vai pusmūža vecuma studējošajam ar lielu zināšanu un pieredzes bagāžu?
Es negribu nevienu jaunieti atrunāt nākt un mācīties veselības vadību, jo arī jaunietim, kura darbs ir saistīts ar veselības nozari, būtu svarīgi izprast kontekstu, kā tiek vadīta veselības nozare. Tomēr visvērtīgāk tas varētu būt cilvēkiem, kuriem jau ir zināma pieredze, kuriem jau ir jautājumi un noteikti mērķi, kurus caur šo programmu viņi vēlas sasniegt, nevis vienkārši papildināt zināšanas. Es arī nevalstisko organizāciju kolēģiem ieteiktu, ja viņu darbs ir saistīts ar veselības aprūpi, studēt šo programmu, jo tas ļaus veiksmīgāk plānot un īstenot projektus un redzēt plašāku iespēju un likumsakarību laukumu.
Ko jūs gribētu novēlēt nākamajam veselības vadības programmas studentam?
Svarīgi ir sev noformulēt iemeslus, kāpēc ir vēlme studēt, un uz to koncentrēties. Tāpat kā docētājiem arī studentiem ir jābūt elastīgiem – aicinu pamanīt grupas biedrus un mācīties no viņu pieredzes un zināšanām. Piemēram, man bija prieks klausīties, cik veiksmīgi rosās kolēģi reģionālās slimnīcās. Var aizgūt arī dažādas idejas, kuras vēlāk īstenot savā darbā.