"Mans augstākais tituls ir ārsts." Profesoram Ilmāram Lazovskim – 90
"Mans augstākais tituls ir ārsts," tā par sevi teicis profesors Ilmārs Lazovskis (1931–2003), kuru 19. novembrī pieminam viņa 90. dzimšanas dienā.
I. Lazovskis dzimis 1931. gada 19. novembrī Rīgā. 1956. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte), bijis internists, nefrologs un medicīnas terminologs. Medicīnas zinātņu kandidāta grādu ieguvis 1964. gadā, bet doktora grādu – 1979. gadā. Viņš bija Rīgas Medicīnas institūta docētājs kopš 1959. gada, fakultātes terapijas (3. iekšķīgo slimību) katedras vadītājs – kopš 1972. gada, par profesoru ievēlēts 1979. gadā. 1977. gadā ievēlēts par LPSR Zinātņu Akadēmijas Medicīnas terminoloģijas komitejas priekšsēdētāju, bet 1992. gadā – par Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. Valsts emeritētais zinātnieks (1997). 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis Paula Stradiņa balvu (1998) un Kristapa Rudzīša balvu (1999). Miris 2003. gada 19. oktobrī Rīgā; apbedīts Meža kapos.
Prof. Ilmārs Lazovskis. XX gs. 70. gadi. Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma
Medicīnas vēsturnieks prof. Arnis Vīksna šo personību iekļāvis savā grāmatā Ārstu zvaigznājs (2015) kā vienu no nedaudziem latviešiem citu pasaules dižo mediķu vidū. Kā prof. I. Lazovska lieldarbu prof. A. Vīksna minējis vairākvalodu vārdnīcu Klīniskie simptomi un sindromi (1971; 5. izdevums 2001. gadā). I. Lazovskis publicējis 600 darbu, tostarp 17 grāmatu. Divas no tām – Iekšķīgo slimību pamati un Praktiskā reimatoloģija * – ir ilgstoši izmantotas mūsu augstskolas medicīnas studiju procesā.
Profesora Ilmāra Lazovska vārdā nosaukta Latvijas Ārstu biedrības balva. Balva dibināta 2011. gadā. Apbalvojumam tiek nominēti sabiedrībā un ārstu vidē zināmi un populāri ārsti par fundamentālu ieguldījumu medicīnā un ārstu izglītībā. Balvas laureāts tiek paziņots 1. septembrī – profesora Lazovska vārdadienā un Zinību dienā. Balvas nolikums nosaka: Latvijas Ārstu biedrības valde kopā ar ekspertiem balvas saņemšanai izvirza piecus sabiedrībā un ārstu vidē zināmus kolēģus. Pēc tam Latvijas ārsti no šiem kolēģiem plašākajās tematiskajās un starpdisciplinārajās konferencēs ievēl Ilmāra Lazovska balvas laureātu.
Ilmāra Lazovska balvas laureāti
- Kardiologs profesors Andrejs Kalvelis (2011)
- Gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns (2012)
- Torakālais ķirurgs Jāzeps Baško (2013)
- Internists profesors Jānis Raibarts (2014)
- Oftalmoloģe profesore Guna Laganovska (2015)
- Kardiologs profesors Gustavs Latkovskis (2016)
- Onkologs profesors Jānis Eglītis (2017)
- Nefrologs profesors Harijs Čerņevskis (2018)
- Edvīns Platkājis (2019) – par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas medicīnas zinātnes, izglītības un bērnu ķirurģijas attīstībā, kā arī veselības aprūpes organizēšanā
- Infektoloģe profesore Ludmila Vīksna (2020)
Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendija
Kopš 2005. gada Latviešu ārstu un zobārstu apvienība izveidojusi profesora I. Lazovska Medicīnas fonda stipendiju, kuru saņem Latvijas medicīnas studenti, kuriem ir ne vien labas sekmes mācībās un plašs interešu loks, bet arī vēlme savu turpmāko dzīvi saistīt ar ārsta profesiju Latvijā, stiprinot un uzlabojot medicīnisko aprūpi valstī.
Valsts eksāmenā. 2. no kreisās prof. Ilmārs Lazovskis. XX gs. 80. gadi. Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma
Prof. Ilmārs Lazovskis. XX gs. 80. gadi. Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma
Profesors Ivars Siliņš – I. Lazovska līdzgaitnieks no 1. vidusskolas laikiem (absolvēja 1950. gadā), tad studiju laikā Rīgas Medicīnas institūtā (1950.–1956.), līdz pat kopīgam darbam Iekšķīgo slimību katedrā (1969.–1995.) – par I. Lazovski rakstījis šādi: "Ilmāra zvaigzne spoži uzmirdzēja Atmodas gados, pievēršoties galvenokārt sabiedriskai darbībai, organizatora darbam (Latvijas Ārstu biedrības, 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanas darbi), kritiskai publicistikai par tautai aktuālām tēmām (veselība, izglītība, valoda). Iespējams, ka Ilmāra pievēršanās sabiedriskam darbam bija saistīta gan ar nacionāli patriotiskām jūtām, gan ar iespēju savu plašo radošo potenciālu izpaust sabiedrībai aktuālas tematikas jomā."
RMI docētāji kārto GDA normas peldēšanā. 1. rindā (no kreisās): Vladimirs Utkins, Jānis Volkolakovs, Ilmārs Lazovskis, neidentificēta persona; 2. rindā: Jānis Gaujēns, neidentificēta persona, Janīna Kiriloviča. 1974. gads. Foto no RSU Vēstures muzeja krājuma
