Mirklis ar studentu: Es RSU multikulturālajā vidē jūtos kā mājās
Jerzens Benī (Jerzen Benny) ir no Dubaijas Apvienotajos Arābu Emirātos. Viņa vecāki dzīvoja Indijā, bet pirms Jerzena piedzimšanas pārcēlās uz Persijas līča reģionu. Pašlaik Jerzens ir medicīnas pēdējā kursa students Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un iziet iekšķīgo slimību praksi bērnu kardioloģijā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
Kas raisīja tavu interesi par savu specialitāti?
Jau kopš iestāšanās medicīnas studiju programmā zināju, ka kardioloģija ir tā joma, kurā gribu strādāt. Man patiešām ļoti patīk sirds. Daudzi cilvēki nevēlas pētīt sirdi, jo uzskata, ka tas ir sarežģīts orgāns.
Mani vecāki ir inženieri, tāpēc uzskatu, ka sirds savā ziņā ir mehānisks sūknis. Tas man šķiet loģiski.
Vidusskolā fizika bija viens no maniem mīļākajiem mācību priekšmetiem, un kopš bērnības man ir patikusi pediatrija. Nekad īsti nedomāju, ka kļūšu par ārstu vai ka gribēšu studēt medicīnu, bet, kad sāku par to domāt, pediatrija man vienmēr bija prātā. Man ļoti patīk strādāt ar bērniem. Iespējams, tas ir tāpēc, ka bērnībā viens no ārstiem, kurš man patika, ar kuru man bija laba saprašanās, bija mans pediatrs. Man īsti neienāca prātā, ka ir apakšspecialitāte, kas apvieno abas šīs specialitātes.
Pastāsti, lūdzu, nedaudz vairāk, kāpēc tu gribēji kļūt pat ārstu!
Bērnībā man ļoti patika dabaszinātnes un īpaši bioloģija. Vienmēr jutu, ka būtu labi izvēlēties ar bioloģiju saistītu profesiju, turklāt, studējot medicīnu, ir daudz karjeras iespēju.
Kādi ir mūsdienu mīti par Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un kā tu tos kliedētu?
Kad es šeit kādu satieku pirmo reizi un viņš uzzina, ka esmu no Emirātiem, konkrēti – no Dubaijas, pirmā reakcija parasti ir: “Ak, debesskrāpji un smiltis!” Bet tas ir nepilnīgs priekšstats!
Jā, mums ir debesskrāpji, ir iespaidīga panorāma un, protams, ir daļa, kas ir tikai tuksnesis, – visa valsts būtībā tika uzcelta uz smiltīm 1971. gadā, tātad tā ir ļoti jauna valsts. Tāpēc daudzas ēkas un būves tiek uzskatītas par pavisam jaunām, lai gan mums ir arī veci forti.
Daudzējādā ziņā cilvēki ignorē valsti kopumā un koncentrējas tikai uz Dubaiju un varbūt arī galvaspilsētu Abū Dabī. Bet mums kopumā ir daudz dabas, bet ne dabas Eiropas izpratnē. Mums, piemēram, nav mežu, bet ir klinšaini kalni, ja dodas vairāk uz ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem.
Iedzīvotāju vidū pastāv atšķirības. Vietējie iedzīvotāji – emirātu arābi – ir ļoti draudzīgi un viesmīlīgi, taču viņi ir mazākumā savā valstī. Tikai aptuveni 11 % iedzīvotāju ir vietējie, īstie emirātu arābi, tāpēc maz ticams, ka jūs ar viņiem sastapsieties. Lielāko iedzīvotāju daļu veido emigranti, un es teiktu, ka lielākā daļa nāk no tādām valstīm kā Indija, Filipīnas un Apvienotā Karaliste.
Tā bija lieliska vieta, kur uzaugt. Es nerunāju oficiālajā arābu valodā, bet, atrodoties ārpus mājas, varu runāt vietējā emirātu dialektā. Tas ir viens no daudzajiem dialektiem, kāds ir katram emirātam vai reģionam, un modernā, standarta arābu valoda parasti tiek lietota ziņu kanālos un valdības saziņā. Mūsu ģimene visiem spēkiem centās integrēties un iepazīt šo valsti, nevis tikai turēties savas izcelsmes valsts burbulī, kā to dara daudzi cilvēki.
Kā tu atradi RSU?
Es gribēju studēt ārzemēs, jo domāju, ka tas pavērs durvis piedzīvojumiem un jaunām iespējām. Sākotnēji es pieteicos studijām Itālijā, un, lai gan tiku uzņemts, es galu galā nolēmu turp nedoties.
Beigu beigās es pieteicos citās universitātēs, skatoties atsauksmes un reitingus, un pirmā, kas man atbildēja, bija RSU. RSU man šķita pievilcīga, jo medicīnas studijas ir ļoti praktiskas, tāpēc nolēmu vienkārši pārcelties uz šejieni.
Ar kādiem izaicinājumiem tu saskāries, kad ieradies RSU?
Sākumā, kad pārcēlos uz šejieni, biju tikko pabeidzis vidusskolu, tāpēc piemēroju savu vidusskolas dzīvesveidu gan studijām, gan visam pārējam. Mani ietekmēja arī tas, ka es pārcēlos uz pavisam citu valsti, pavisam citu kontinentu, pie kā man bija jāpierod. Šo divu faktoru dēļ man bija nepieciešams neliels pielāgošanās periods. Par laimi, tas pārāk neietekmēja manas studijas.
Nevarētu teikt, ka man bija grūtības, taču pagāja zināms laiks, līdz es izpratu savu ritmu. Kopš man tas ir izdevies, viss ir kļuvis daudz vieglāk.
Kā tev izdodas atrast pareizo veidu, lai sadarbotos ar dažādu kultūru pārstāvjiem un saglabātu savstarpējo cieņu, atrodoties RSU starptautiskajā vidē?
Es patiesi izbaudu daudzkultūru vidi. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka Dubaija, no kurienes esmu, ir ļoti multikulturāla pilsēta. Tur var satikt cilvēkus no jebkuras vietas, un tas ir kaut kas tāds, ko es bērnībā patiesi novērtēju.
Kad biju maziņš, bija iespēja svinēt dažādus svētkus, jo viens kaimiņš svinēja Ziemassvētkus, bet cits – upurēšanas svētkus jeb "Eid al-Adha". Tāpēc man, nokļūstot RSU un konkrēti manā grupā, viss šķita zināms.
Mēs bijām ļoti starptautiska grupa – no Taivānas, Zviedrijas, Somijas, Portugāles, un es – no Emirātiem. Man patīk atrasties šādā vidē un izjust kultūru atšķirības. Protams, ir jāapzinās sevi un jāciena citu tautu kultūra un tradīcijas.
Tu biji viens no pirmajiem studentiem, kas saņēma RSU studentu vēstnieka stipendiju…
Šī stipendija uzliek par pienākumu kļūt par RSU vēstnieku un izplatīt informāciju par universitāti potenciālajiem studentiem starptautiskā līmenī. Es vadu YouTube kanālu, kur augšupielādēju video par studijām RSU u. tml. Pašlaik tur gan ir dīkstāve, jo man nav bijis laika apsēsties, lai veidotu un rediģētu video.
Kādi ir tavi nākotnes plāni?
Man patiesi patīk bērnu kardioloģija un darbs pašreizējā komandā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, tomēr tā ir ļoti sarežģīta apakšspecialitāte, tāpēc rezidentūra prasīs vairāk laika.
Es labprāt pārceltos uz kādu citu Eiropas valsti, bet daļa no manis uzskata, ka man vajadzētu atgriezties mājās. Laba doma būtu kļūt par konsultantu vai speciālistu un pēc tam atgriezties Dubaijā, lai strādātu par ārstu. Apvienotajos Arābu Emirātos ir daudz privātās veselības aprūpes pakalpojumu. Mums ir arī valsts slimnīcas, bet lielākā daļa slimnīcu ir privātās. Par darbu ārsti parasti saņem ļoti labu atalgojumu, taču, protams, ir vajadzīga nepieciešamā kvalifikācija. Esmu it kā vidus posmā, lai saprastu, kur es gribu doties, kur es gribu būt, un cerams, ka viss izdosies.
Saistītās ziņas
Rīgā atvērta pirmā kafejnīca, kuras aizsākumi meklējami RSU biznesa inkubatorāInovācijas, Studentiem, Darbiniekiem
