Mirklis ar studentu: Es sāku dziedāt, pirms vēl iemācījos runāt
Mans pilnais vārds ir Džilliana Mirja Anna Džoja Kūna (Jillian Mirja Ann Joy Kuhn), bet visi mani sauc par Džoju. Esmu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas studente. Šis ir mans otrais studiju semestris. Pavisam nesen – šā gada septembrī – pārvācos uz Rīgu no Kapellenes (Kapellen), kas ir neliels ciematiņš netālu no Ķelnes, Vācijā.
/Student_Snapshot/joy_child_singing.jpg)
Vai kādreiz esi dzīvojusi ārzemēs?
Līdz šim ne. Daudzi mani draugi jau bija devušies prom, lai studētu, tāpēc es ļoti gaidīju mirkli, kad beidzot pārvākšos uz Rīgu.
Ar ko, tavuprāt, vajadzētu sākt, lai pēc iespējas ātrāk iedzīvotos jaunajā pilsētā?
Es noteikti gribētu nodarboties ar sportu. Labprāt vēlētos vairāk uzzināt par RSU Sporta kluba sniegtajām basketbola un skriešanas treniņu iespējām. Man ļoti patīk basketbols un volejbols. Domāju, ka tas būtu labs veids, kā iepazīties ar cilvēkiem. Un, manuprāt, Rīgā ir daudz iespēju izpausties mūzikas jomā. Vairāki man zināmi studenti šeit nodarbojas ar mūziku, tāpēc es labprāt gribētu viņiem piebiedroties.
Pastāsti, lūdzu, par savu saistību ar mūziku!
Es nodarbojos ar visa veida mūziku, turklāt daru to savam priekam. Piemēram, nesen Instagram lietotnē publicēju pavisam īsu, bet pašas sarakstītu dziesmu. Mums, medicīnas studentiem, ir jāspēj iemācīties virkne ķīmisku formulu no galvas, tāpēc es sacerēju dziesmu, kas man šajā procesā palīdzētu. Tādā veidā es mācos.
/Student_Snapshot/joy_guitar.jpg)
Es protu spēlēt 23 instrumentus, lai gan oficiāli esmu mācījusies tikai klavierspēli un klarneti. Labprāt dziedu, uzstājos, piedalos konkursos un komponēju.
Kā tu to visu varēji apgūt?
Dažreiz ieraugu instrumentu un saprotu, ka gribu par to uzzināt visu – kā tas skan, kā to spēlēt utt. Citreiz vienkārši eksperimentēju un mēģinu, pat ja neesmu redzējusi, kā citi cilvēki spēlē šo instrumentu. Man ļoti patīk pašai visu izmēģināt, lai redzētu, cik daudz un ko es patiesībā protu.
/Student_Snapshot/joy_piano.jpg)
Kā tu izvēlies instrumentu?
Man nav skaidras atbildes uz šo jautājumu. Piemēram, dažreiz es redzu, cik virtuozi kādu instrumentu spēlē mani draugi, tādā veidā iedvesmojos un sāku muzicēt ar jaunu instrumentu. Šo to interesantu es atrodu arī internetā, piemēram, teremīnu. Tas ir instruments, kuram spēlējot nav nepieciešams pat pieskarties. Tas ir apbrīnojami, taču es nepazīstu nevienu cilvēku, kas prastu to spēlēt, tādēļ es pasūtīju sev teremīnu un šobrīd mācos to spēlēt.
Mūzika vienmēr ir bijis mans vaļasprieks. Es sāku muzicēt, kad man bija četri gadi. Mamma vienmēr teica, ka pratu dziedāt jau tad, kad nemaz nepratu runāt. Sešu gadu vecumā es iestājos korī un jau astoņos gados piedalījos dažādos mūziklos, piemēram, Sister Act un Blues Brothers teātri Apollo Theater Štutgartē. Spēlēju klavieres, nu jau 2,5 gadus.
Pastāsti plašāk par mūzikliem, ko tu raksti!
Pirmais mūzikls, ko sarakstīju, saucas Dear Holly Cooper, kuru sarakstīju pagājušajā gadā tieši Covid-19 pandēmijas laikā. Mūziklā tiek stāstīts par to, kā atrast savu aizraušanos. Galvenā varone ir meitene, kura pārceļas uz Parīzi (stāsts patiesībā diezgan līdzīgs manam, pārceļoties uz Rīgu), un viņa grib uzzināt, kāda ir viņas aizraušanās. Viņa pievienojas teātrim, jo ļoti mīl mūziku un domā, ka tā varētu būt viņas īstā aizraušanās. Taču tad viņa sastop cilvēkus uz ielām – bērnus un pieaugušos bez pajumtes. Drīz vien viņa atklāj, ka saņem lielu gandarījumu, dāvinot savu mūziku viņiem. Viņi kopā dejo un muzicē, turklāt viņa attīsta savu projektu, ar kuru viņa spēj nopelnīt līdzekļus, lai nodrošinātu šiem cilvēkiem mājas. Jāpiebilst, ka tas tiks rādīts 2022. gadā Štutgartē.
/Student_Snapshot/joy_performing.jpg)
Otrs mūzikls ir Close To You. Šobrīd aktīvi pie tā strādāju. Esmu sacerējusi jau 13 dziesmas un sarakstījusi scenāriju, bet joprojām ir vēl ļoti daudz darāmā. Šī mūzikla tēma ir pilnīgs pretstats – runa ir par sērijveida slepkavu. Taču tas ir izspēlēts ar humoru. Stāstā ir daudz ironijas.
Kā sāki sadarbību ar Štutgartes teātri?
Savā Facebook kontā izveidoju rakstu, ka nupat esmu sarakstījusi mūziklu un ka priecāšos, ja kāds būtu ieinteresēts izveidot dziesmu kaverversijas. Man atbildēja kāda sieviete un izteica priekšlikumu to iestudēt. Tas viss gan nebija domāts izrādīšanai uz skatuves, es to sarakstīju sev par prieku, tādēļ biju ļoti pārsteigta par viņas ideju. Šī sieviete, nu jau mana kolēģe, ir izveidojusi veselu komandu, izvēloties gan atlases direktoru, gan ģenerāldirektoru, gan cilvēku, kas kopā ar mani strādās pie dziesmu tekstu rakstīšanas, un kolēģus, kas nodarbosies ar tērpu izveidi un scenogrāfiju. Šobrīd mūsu komanda sastāv no 11 cilvēkiem. Šā gada decembrī norisināsies atlase, savukārt jau janvārī notiks mēģinājumi.
Esmu sarakstījusi scenāriju, un man padomā ir daži tērpi. Pati labi dejoju, tādēļ nofilmēju dažus video dejojot, lai parādītu pāris savu ideju. Gribu vien pateikt to, ka šī komanda man palīdz pacelt visu nākamajā līmenī.
Visi mēģinājumi notiks Štutgartē, tāpēc pāris reižu gadā lidošu no Rīgas uz Vāciju, lai apskatītu visu savām acīm. Tas noteikti nebūs viegli. Taču centīšos pēc iespējas vairāk būt klāt arī ar Zoom starpniecību, lai spētu vairāk dot savu ieguldījumu, izsakot viedokli par paveikto utt. Galu galā tas ir mans gara darbs, tāpēc gribu redzēt visu, ko komanda dara.
/Student_Snapshot/joy_night-in-white-satin-konzert-2019.jpg)
Džoja uzstājas "Nights in White Satin" koncertā 2019. gadā
Izklausās pēc ļoti liela darba… Vai tas nogurdina?
Tieku ar visu galā. Es ar mūziku nepelnu iztiku. Tas ir mans hobijs, tādēļ gribu to darīt savam priekam. Protams, priecājos, ja kādam patīk tas, ko es daru, bet vispirms to daru sev. Mana prioritāte un lielākā interese ir medicīna. Es muzicēju, lai atpūstos, turklāt daru to ar lielu mīlestību. Tas man nesagādā stresu, gluži pretēji.
