Neirologi: mācīšanās visas dzīves garumā uztur smadzenes labā formā
Smadzeņu trenēšana jeb jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšana jebkurā vecumā nodrošina jaunu nervu šūnu jeb neironu veidošanos, kā arī uzlabo un palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas, piemēram, uztveri, atmiņu un prāta asumu (domāšanu). Kaut arī smadzeņu darbība dzīves gaitā mainās, smadzenes ir nemitīgā attīstībā visa mūža garumā. Prāts ir jānodarbina regulāri, jo tad tas kalpos ilgi un kvalitatīvi!
Smadzenes trenēt ir vienkārši
Smadzeņu veidošanās process ikvienam ir individuāls, un tajā liela nozīme ir no mums neatkarīgiem apstākļiem, piemēram, ģenētiskajiem faktoriem, taču tikpat liela nozīme ir tam, cik intensīvi smadzenes tiek trenētas. Tās var trenēt tāpat kā muskuļus. Lai arī smadzenes ir sarežģīts orgāns, veidi, kā tās uzturēt labā formā, bieži vien ir vienkārši.
Pat jaunas ēdiena receptes pagatavošana baro ne tikai vēderu, bet arī smadzenes, jo smarža, vizuālā informācija, tauste, garša aktivizē vairākas smadzeņu daļas reizē. „Un, ja nav iespējas apgūt mūzikas instrumenta spēli, iemācieties no galvas dziesmu vārdus,” dod padomu RSU asociētā profesore neiroloģe Zanda Priede.
„Smadzenēm nepieciešami vingrinājumi, taču tās ātri pierod pie ikdienā veicamajiem darbiem, tāpēc smadzeņu veselībai ieteicams izmēģināt ko jaunu – attīstīt jaunas prasmes un iegūt jaunas zināšanas,” skaidro Z. Priede, piebilstot, ka diemžēl krustvārdu mīklu risināšana kopējai smadzeņu veselībai nesniedz īpašu rezultātu, tāpēc labāk ir apgūt kādu svešvalodu, jaunu profesiju vai iestāties augstskolā.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies!
Domāšanas procesa pamatu veido nervu šūnas jeb neironi, kas atrodas dažādos smadzeņu centros un kuru smadzenēs ir neaptverami daudz, piemēram, smadzeņu garozā vien ir 10 līdz 15 miljardi neironu.
Smadzeņu struktūru veido neironu tīklojums, no kuru skaita un informācijas pārvades laika, savstarpējās komunikācijas spējām caur sinapsēm ir atkarīga mūsu smadzeņu darbība. Vislielāko neironu sinaptisko aktivitāti novēro 6–8 gadu vecumā, pēc tam aktivitāte sāk samazināties. Taču tas nav tāpēc, ka sākas neironu zudums! Tas ir tāpēc, ka tās daudz mazāk tiek nodarbinātas, cilvēks vairs nemācās tik intensīvi, neapgūst jaunas prasmes un dzīvē mazinās jaunais – jaunas zināšanas, jauni vaļasprieki, jaunas prasmes, jauni maršruti utt.
„Pētījumos ir pierādīts – aplams ir agrākais apgalvojums, ka katrs piedzimstam ar nemainīgu, konkrētu neironu skaitu, jauni neironi neveidojas, un smadzeņu darbības aktivitātes tīklojumi pēc 40 gadiem jau ir fiksēti nemainīgs vai mazinās. Smadzenes var ģenerēt jaunas šūnas un aktivizēt jaunus aktivitātes tīklojumus visas dzīves garumā, un šo procesu sauc par neiroplasticitāti, kas nodrošina spēju smadzeņu darbību uzlabot, atjaunot,” stāsta RSU asistente neiroloģe Santa Ašmane.
Laba atmiņa arī vecumdienās?
Jo ilgāks laiks dzīvē tiek veltīts mācībām, sākot no bērnudārza un beidzot ar studijām augstskolā, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma. Izrādās, ka viens mācību vai studiju gads uzlabo vīrieša atmiņu vecumdienās par diviem gadiem, bet sievietēm – par pieciem. 80 gadu vecai sievietei ar augstskolas izglītību vai vairākām augstākajām izglītībām atmiņa ir kā 60 gadu vecai dāmai. To pierādījuši Džordžtaunas Universitātes zinātnieki.
„To, cik svarīgas ir pārmaiņas, jaunu prasmju apguve, pierāda daudzi un dažādi pētījumi. Vienā no tiem tika salīdzināts Londonas taksistu un sabiedriskā autobusa šoferu deniņa daivas rajons, kas atbild par telpiskās atmiņas kapacitāti (orientēšanos). Izrādījās, ka labāk attīstīts tas bija taksistiem, kuriem katru dienu jāveic atšķirīgi maršruti, nevis sabiedriskā autobusa šoferiem, kuri vairāku gadu garumā brauc pa vienu un to pašu maršrutu un neapgūst neko jaunu,” labu smadzeņu veselības piemēru sniedz S. Ašmane.
Ir pierādīts, ka arī domāšana uzlabo smadzeņu aktivitāti, piemēram, aktivitāti smadzenēs novēro, gan spēlējot klavieres, gan prātā iztēlojoties.
Jāpiebilst, ka studēt – tas nozīmē ne tikai jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas, bet arī jaunu vidi un telpas, kā arī iespēju iepazīt citus cilvēkus, kas dalās ar jaunu informāciju un mudina uz dažādām nebijušām aktivitātēm. Tas viss kopumā veicina un uzlabo kognitīvās funkcijas. Tāpēc nekas nav tik labi kā mācīties visu mūžu un uzdrīkstēties studēt arī pusmūžā vai vecumdienās.
