Pārlekt uz galveno saturu
RSU zinātnes sinapses
Studentiem
Doktorantiem
Darbiniekiem
Pētniecība

8. jūlijā Oļegs Černiševs aizstāvēs doktora disertāciju ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā Galveno darbības rādītāju noteikšana finanšu iestādēm atbilstoši Eiropas Savienības reģionālajai dimensijai.

Plašāka informācija par aizstāvēšanu

Disertācijā tiek pētīta Eiropas Savienības (ES) finanšu iestāžu izmantoto galveno darbības rādītāju (key performance indicators, KPIs) un tradicionālo darbības rādītāju izvēle un ieviešana, pievēršot uzmanību riskiem. Pētījuma mērķis ir aplūkot finanšu tehnoloģiju, kas strauji pārveido tradicionālo finanšu ainavu, mainīgās vajadzības un mūsdienu finanšu uzraudzības iestāžu prasības pēc pārvaldības pieejas, kas balstītas uz risku.

Finanšu tehnoloģijas maina finanšu nozari, un bankām un citām finanšu iestādēm ir jāpielāgojas dažādām reģionālajām ekonomikām, noteikumiem un patērētāju vēlmēm.

Eiropas Komisija cenšas sniegt atbalstu, ieviešot tādus projektus kā Digitālā finanšu platforma un Otro maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2). Šo iniciatīvu mērķis ir veicināt inovācijas un izveidot vienotu digitālo finanšu tirgu. Tomēr tās rada arī izaicinājumus, jo īpaši saistībā ar KPIs saskaņošanu ar saistītajiem riskiem un pārliecināšanos, ka ir ieviesti stingri kiberdrošības pasākumi.

Galvenie pētījuma secinājumi

Pētījums atklāj vairākus būtiskus secinājumus par finanšu iestāžu pārvaldību un darbību finanšu tehnoloģiju laikmetā. Pirmkārt, autors secina, ka uz riskiem balstītu KPIs izmantošana ir būtiska efektīvai pārvaldībai. Tradicionālie KPIs, piemēram, pašu kapitāla atdeve (ROE), pienācīgi neatbilst finanšu tehnoloģijau specifiskajām vajadzībām. Otrkārt, pētījumā uzsvērta reģionālās politikas ietekme uz finanšu tehnoloģiju darbību, norādot, ka finanšu iestādes var sasniegt labākus rezultātus, darbojoties reģionos ar labvēlīgu normatīvo vidi.

Turklāt pētījumā izstrādāta detalizēta digitālo produktu taksonomija un elektroniskās naudas un kriptoaktīvu klasifikācijas sistēma. Šie rīki palīdz finanšu iestādēm pārvaldīt atbilstības riskus un racionalizēt savus digitālos piedāvājumus. Autors uzsver, ka ir būtiski rīkoties saskaņā ar reģionālajiem tiesību aktiem un īstenot pielāgotas riska pārvaldības stratēģijas, lai risinātu kiberdrošības, darbības risku un finanšu noziegumu jautājumus.

Visbeidzot pētījumā ir ierosināti inovatīvi modeļi finanšu tehnoloģiju risku novērtēšanai, parādot, kā gan iekšējie, gan ārējie draudi ietekmē finanšu rezultātus. Šie modeļi sniedz visaptverošu risku pārskatu, kas palīdz pieņemt labākus lēmumus un veikt stratēģisku plānošanu.

Fintech dissertation 1

Darbības risku modelis iekšējiem procesiem. Attēls no Oļega Černiševa disertācijas

Fintech dissertation 2

Ar atbilstību saistīto risku modelis. Attēls no Oļega Černiševa disertācijas

Praktiskā nozīme

Līdztekus tradicionālajiem rādītājiem uz riskiem balstītu KPIs izmantošana palīdz finanšu iestādēm pieņemt labākus lēmumus un efektīvāk kontrolēt riskus.

Jaunās klasifikācijas un taksonomijas atvieglo atbilstības risku pārvaldību un uzlabo finanšu pārskatu precizitāti. Ieskats reģionālajās tendencēs un regulējumā palīdz iestādēm izvēlēties labākās darbības vietas, veiksmīgāk pielāgojoties ES direktīvām un veicinot drošāku un efektīvāku digitālo ekonomiku.

Pētījumā tiek aplūkoti pašreizējo KPIs atlases metožu trūkumi un piedāvāti inovatīvi risinājumi. Tas sniedz nozīmīgu ieguldījumu finanšu pārvaldībā digitālajā laikmetā, palīdzot iestādēm veiksmīgāk orientēties finanšu tehnoloģiju vides sarežģītajos aspektos.