Prof. T. Koķe par aktuālo augstākajā izglītībā: pandēmijas pozitīvās blaknes un nākotnes multiversitātes
Pēdējais gads ir viesis daudz izmaiņu dažādās dzīves sfērās, tostarp studiju procesā. Lai noskaidrotu, kādas pārmaiņas notikušas augstākajā izglītībā Latvijā kopš pandēmijas sākuma, kā augstskolām vedies ar studiju satura un formāta modernizēšanu un kā varētu izskatīties studijas ērā pēc Covid-19, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Absolventu asociācija aicināja uz sarunu RSU studiju prorektori prof. Tatjanu Koķi, kura visu mūžu strādājusi izglītības jomā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas līmenī.
Digitālāki un patstāvīgāki
"Lielais pārsteigums nāca negaidīti, taču bija skaidrs, ka izglītību pārtraukt nedrīkst. Cilvēks var mācīties visa mūža garumā, bet tāda izdevība jādod brīdī, kad cilvēki ir atvēlējuši tam laiku," saka profesore, kura RSU studiju prorektores amatā ir jau kopš 2013. gada. Viņa atzīmē, ka augstskola šim pēkšņajam solim bija visai gatava:
"Kopš 2014. gada mēs ļoti intensīvi virzījāmies uz lekciju video ierakstu gan tāpēc, ka mums ir daudz ārvalstu studentu, gan tāpēc, ka lielais skaits veselības aprūpes studentu ikdienā nereti strādā ārstniecības iestādēs un ne vienmēr var tikt uz lekcijām.
Mēs meklējām iespējas padarīt mācību materiālu pieejamāku, bet tajā pašā laikā neiedzenot viņus konkrētā laika rāmī, tāpēc tika iegādāta programma Panopto, kura iepatikās docētājiem, un notika aktīva lekciju video ierakstīšana."
Pērn, sākoties ārkārtas situācijai, visi šie sagatavošanās darbi izrādījās liels ieguvums, jo "mēs spējām praktiski uzreiz nākamajā dienā pēc pandēmijas izsludināšanas kopā ar mūsu IT speciālistiem vērot, kā notiek attālināto lekciju ierakstīšana. Nenoliegšu, ka tas nebija viegli un bez stresa. Augsta līmeņa stress saglabājās līdz 2020. gada pavasara sesijas beigām. Mūsu IT departaments nodrošināja apmācības un palīdzību docētājiem gandrīz 24/7, un lielu atbalstu sniedza Pedagoģiskās izaugsmes centrs, kuri uzreiz izveidoja atbalsta platformu attālinātajām studijām, kurā iedrošināja mācībspēkus vadīt nodarbības tiešsaistē. Priecēja, ka mūsu studenti šim izaicinājumam bija ļoti gatavi. Iepriekš manas lekcijas vienmēr bija labi apmeklētas, taču ar video lekciju palīdzību apmeklējums sasniedza visus 100 %, kurš tā arī palika nemainīgs līdz pārbaudes darbu noslēgumam," saka T. Koķe. Lai gan aizvadītais gads bija kā auksta duša gan mācībspēkiem, gan studentiem, tas augstākajā izglītībā devis lielu stimulu digitālo rīku ieviešanai un mudinājis studentus kļūt patstāvīgākiem.
Sociālās zinātnes 50 % attālināti, mediķi – 20 %
Lai saprastu, kā aptuveni 9000 studentu aptuveni 60 studiju programmās vērtējuši mācības pandēmijas laikā, RSU monitorēja situāciju ar anketēšanu un ievāca atsauksmes arī atsevišķās Zoom sesijās, ko dekāni noturēja ar studentiem, cenšoties izzināt, kāda veida palīdzība ārkārtas situācijā tiem nepieciešama. "Gribētu paust pārliecību, ka ar teorētisko daļu RSU docētāji tikuši galā labi. Materiāli kļūst arvien dažādāki, tos pielāgo studējošo vajadzībām," stāsta profesore, "un ārvalstu akreditācijās slavē mūsu bibliotēkas nodrošinājumu. Visas pandēmijas laikā bibliotēka radīja iespējas, lai sesijas laikā tomēr dotu piekļuvi zinātniskajai un mācību literatūrai, ievērojot visas drošības prasības. Mēs tiešām iesaistījāmies, lai process notiktu pēc iespējas pilnvērtīgāk." Vislielākās grūtības piedzīvoja izteikti praktiskā Zobārstniecības fakultāte, taču arī viņiem devām atļauju strādāt praktiski, tiklīdz tas bija iespējams. Ļoti lielu darbu paveica veselības studiju prorektors prof. Guntis Bahs, veicot pārrunas ar Veselības ministriju, lai nodrošinātu Medicīnas fakultātes 6. kursa klīniskās prakses iespējamību Latvijas slimnīcās," uz pērno pavasari atskatās profesore Koķe. "Visi ir noilgojušies pēc personiskā kontakta. Arī skolēni šobrīd teic, ka grib uz skolu. Visu mūžu strādāju izglītībā, un ļoti reti esmu dzirdējusi tādus tekstus.
Mēs gribam paturēt to labo praksi un piedāvājam orientēt studiju programmu vadītājus, lai sociālajās zinātnēs līdz 50 % studiju varētu īstenot attālināti, bet veselības aprūpē – apmēram 20 %. Nav nepieciešams to ļoti stipri reglamentēt, bet to tendenci vajag saglabāt," lēš prorektore.
Ģenētikas grāmata skolēniem un citas inovācijas
Kopš 2014. gada RSU ieviesta Borisa un Ināras Teterevu fonda mērķstipendija, kuru šajos septiņos gados saņēmuši 111 mācībspēki. Finansējums sniegts studiju kursu modernizācijai, un šim ārējam stimulam bijusi liela nozīme īpaši pandēmijas laikā, kad jaunā realitāte diktējusi vajadzību pēc izmaiņām kursu saturā un formātā, norāda studiju prorektore. Šajā laikā stipendija veicinājusi inovācijas saturā, metodēs un vērtēšanā.
"Stipendijas pienesums ir milzīgs – interaktīvi materiāli, spēles, pārbaudes darbu dažādošana. Tas bija kā lielisks sagatavošanās darbs pandēmijas laikam. Jau pirms dažiem gadiem mūsu mācībspēki sāka veidot digitalizētus testus, un pandēmijā tie bija kā atradums. Es vienmēr saku jaunajiem kolēģiem – neviens padarītais darbs nav veltīgs!"
Vaicāta pēc aktīvākajiem stipendijas izmantotājiem no RSU mācībspēkiem, prof. T. Koķe norāda uz veselu virkni struktūrvienību. "Farmācijas fakultāte bija pirmā un drosmīgākā. Jau no paša sākuma un arī šodien aktīva ir Bioloģijas un mikrobioloģijas katedra. Anatomijas un antropoloģijas institūts (AAI), kuru ikdienā saucam par anatomikumu, ir ārkārtīgi aktīvs, un viņu radošuma dzirksts nebeidzas. Katru reizi AAI piesakās, un atkal ir kaut kas jauns, un ir jādod stipendijas! Anatomikums ir viens no grūtākajiem posmiem studējošajiem, tādēļ, ja tur ir radošuma dzirksts, kas iekļauj pašu studējošo mācību procesā, palīdz iedarbināt visas maņas, lai apgūtu to, kas jāapgūst – brīnišķīgi! Ar lielu aktivitāti izcēlusies arī Iekšķīgo slimību katedra," stāsta profesore. "Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā ir izveidojusies fantastiska inovēšanas kultūra! Piemērs tam ir nupat tapusī prof. Ērikas Nagles ģenētikas grāmata skolēniem. Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendija izrādījās lieliska ievirze fantastiskām lietām! Steigā un orientācijā uz ātru rezultātu mēs mēdzam aizmirst paslavēt, tādēļ šai stipendijai ir liela nozīme." Turklāt kopš aizpērnā gada, kad augstskola Teterevu mērķstipendiju papildināja ar savu finansējumu, iesaistījās arī sociālo zinātņu kolēģi no Eiropas studiju, Juridiskās un Komunikācijas fakultātes.
Ne uni-, bet multiversitātes
Taujāta par nākotnes prognozēm, prof. T. Koķe norāda – gribētos saglabāt pozitīvo digitalizācijas ietekmi, taču jāsaprot, ka pati digitalizācija neko nemaina, jo jābūt gudriem cilvēkiem, kas saprot, kā IT rīkus izmantot.
"Augstāko izglītību nākotnē Latvijā redzu kā augstu talantu koncentrāciju – talantīgi studētāji un docētāji, kas ārkārtīgi ciena savu profesionālo jomu, un ieguldās, lai viņu darbam būtu pievienotā vērtība. Vēlos redzēt finansiāli nodrošinātu akadēmisko un pētniecisko vidi.
Šobrīd esmu iekļauta darba grupā par akadēmiskās karjeras modeļiem Latvijā. Tur ir iesaistīti dažādu paaudžu kolēģi, kuriem ir skaidrs, ka problēmu risinājums ir finansējums. Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka finansējumam jābūt pelnītam – ir jābūt konkursiem. Ja finansiālais nodrošinājums ir niecīgs, ja zinātne vairāk nekā 20 gadu bijusi uz iztikas minimuma robežas, nevar cerēt, ka tā paaudze, kurai nebija pietiekama atbalsta, 2021. gadā pēkšņi radīs inovācijas," uzsver profesore T. Koķe.
Izglītības nākotnes vīzijā liela nozīme ir dažādībai. "Latvijā tiek mēģināts standartizēt augstskolas pēc tipiem, taču tagad zinātniskajā laukā parādījies jauns jēdziens – nevis UNIversities, bet MULTIversities, kas nozīmē pēc iespējas lielāku dažādību.
Kā mūžizglītības profesore es vienmēr esmu bijusi pret augstskolu nodošanu vienam resoram – jo dažādāk, jo labāk! Nākotnes augstskolām jābūt ar plašu orientāciju, bet, kā jau minēju, ar augstu talantu koncentrāciju, nevis samierināšanos ar pieticīgiem rezultātiem.
Gribētos to ne tikai piedzīvot, bet arī pielikt savu roku un intelektu šai attīstībai. Taču jāsāk ar cilvēcisko faktoru – ar uzticēšanos. Valsts pārvaldes struktūrām, kuras ir saistītas ar augstāko izglītību Latvijā, ir jāsaprot, ka tās ir radītas, lai atbalstītu izglītības attīstību, nevis lai radītu šķēršļus un neuzticību. Manuprāt, cilvēka dzīves pilnvērtību nosaka trīs faktori – izglītotība, veselība un finanšu pratība. Jo ātrāk cilvēks to saprot, jo labāk," rezumē profesore.
